1. pants

Saeima 1999. gada 18. martā pieņēma Patērētāju

tiesību aizsardzības likumu, kas stājās spēkā 1999. gada 15.

aprīlī.

1.1. Ar 2015. gada 28. maija likumu "Grozījumi

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kas stājās spēkā

2016. gada 1. janvārī, Saeima papildināja Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 8. pantu ar 2.2 un 2.3

daļu šādā redakcijā:

"(22) Patērētāja kreditēšanas līguma izmaksas

ir samērīgas un atbilstošas godīgai darījumu praksei. Kredīta

kopējās izmaksas patērētājam aprēķina normatīvajos aktos par

patērētāju kreditēšanu noteiktajā kārtībā.

(23) Par šā panta 2.2 daļā minētajām

prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas

patērētājam, kuras pārsniedz 0,55 procentus dienā no kredīta

summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai

(ieskaitot), 0,25 procentus dienā no kredīta summas no astotās

līdz četrpadsmitajai kredīta izmantošanas dienai (ieskaitot) un

0,2 procentus dienā no kredīta summas, sākot ar piecpadsmito

kredīta izmantošanas dienu. Līgumos, saskaņā ar kuriem kredīts

atmaksājams pēc pieprasījuma vai kuros kredīta izmantošanas

termiņš pārsniedz 30 dienas, par šā panta 2.2 daļā

minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās

izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,25 procentus dienā no

kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam

nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus

noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda

lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota

tikai ar ieķīlāto lietu."

1.2. Ar 2018. gada 4. oktobra likuma "Grozījumi

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (turpmāk - Grozījumi

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā) 1. panta pirmo daļu

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.3

daļa tika izteikta šādā redakcijā:

"Par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām

neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam,

kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta

kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem

patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja

glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar

kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto

lietu" (turpmāk - apstrīdētais regulējums).

Saskaņā ar Grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 3.

pantu apstrīdētais regulējums stājās spēkā 2019. gada 1.

jūlijā.