1Saeima 1999. gada 18. martā pieņēma Patērētāju
2tiesību aizsardzības likumu, kas stājās spēkā 1999. gada 15.
3aprīlī.
41.1. Ar 2015. gada 28. maija likumu "Grozījumi
5Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kas stājās spēkā
62016. gada 1. janvārī, Saeima papildināja Patērētāju tiesību
7aizsardzības likuma 8. pantu ar 2.2 un 2.3
8daļu šādā redakcijā:
9"(22) Patērētāja kreditēšanas līguma izmaksas
10ir samērīgas un atbilstošas godīgai darījumu praksei. Kredīta
11kopējās izmaksas patērētājam aprēķina normatīvajos aktos par
12patērētāju kreditēšanu noteiktajā kārtībā.
13(23) Par šā panta 2.2 daļā minētajām
14prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas
15patērētājam, kuras pārsniedz 0,55 procentus dienā no kredīta
16summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai
17(ieskaitot), 0,25 procentus dienā no kredīta summas no astotās
18līdz četrpadsmitajai kredīta izmantošanas dienai (ieskaitot) un
190,2 procentus dienā no kredīta summas, sākot ar piecpadsmito
20kredīta izmantošanas dienu. Līgumos, saskaņā ar kuriem kredīts
21atmaksājams pēc pieprasījuma vai kuros kredīta izmantošanas
22termiņš pārsniedz 30 dienas, par šā panta 2.2 daļā
23minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās
24izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,25 procentus dienā no
25kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam
26nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus
27noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda
28lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota
29tikai ar ieķīlāto lietu."
301.2. Ar 2018. gada 4. oktobra likuma "Grozījumi
31Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (turpmāk - Grozījumi
32Patērētāju tiesību aizsardzības likumā) 1. panta pirmo daļu
33Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.3
34daļa tika izteikta šādā redakcijā:
35"Par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām
36neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam,
37kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta
38kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem
39patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja
40glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar
41kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto
42lietu" (turpmāk - apstrīdētais regulējums).
43Saskaņā ar Grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 3.
44pantu apstrīdētais regulējums stājās spēkā 2019. gada 1.
45jūlijā.
1Satversmes tiesā tika ierosinātas divas lietas par
2apstrīdētā regulējuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
3(turpmāk - Satversme) 1. un 105. pantam.
4Lai veicinātu abu lietu vispusīgāku un ātrāku iztiesāšanu, tās
5saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 22. panta sesto daļu tika
6apvienotas vienā lietā. Apvienotajai lietai Nr. 2019-05-01 tika
7piešķirts nosaukums "Par 2018. gada 4. oktobra likuma
8"Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" 1.
9panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.
10un 105. pantam".
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.