3. pants

1Pieteikumu iesniedzējas - sabiedrība ar

2ierobežotu atbildību "ONDO" un SIA

3"ExpressCredit" (turpmāk arī - Pieteikumu

4iesniedzējas) - uzskata, ka apstrīdētais regulējums neatbilst

5Satversmes 1. un 105. pantam.

6Pieteikumu iesniedzējas ir kapitālsabiedrības, kuras,

7pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra uz

8nenoteiktu laiku izsniegtajām speciālajām licencēm, sniedz

9patērētāju kreditēšanas pakalpojumus. Sabiedrība ar ierobežotu

10atbildību "ONDO" norāda, ka tās komercdarbība saistīta

11ar neliela apmēra kredītu - no 5 līdz 425 euro apmērā -

12izsniegšanu preču vai pakalpojumu iegādei uz laiku no vienas

13dienas līdz trīsdesmit dienām. Savukārt SIA

14"ExpressCredit" norāda, ka aptuveni 91 procentam no tās

15unikālo klientu skaita izsniegti aizdevumi līdz 800 euro

16uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

17Apstrīdētais regulējums neliedzot Pieteikumu iesniedzējām

18veikt komercdarbību patērētāju kreditēšanas jomā. Tomēr tas

19nosakot būtiskus ierobežojumus kredīta kopējām izmaksām

20patērētājam un tādējādi samazinot Pieteikumu iesniedzēju iespēju

21saņemt pienācīgu kapitāla lietošanas maksu par to izsniegtajiem

22aizdevumiem, kura esot vienīgais Pieteikumu iesniedzēju ienākumu

23avots. Apstrīdētā regulējuma piemērošanas dēļ Pieteikumu

24iesniedzējas vairs nespēšot veikt komercdarbību to izraudzītajā

25jomā, proti, izsniegt īstermiņa aizdevumus patērētājiem.

26Satversmes 105. panta tvērumā ietilpstot arī personas tiesības

27brīvi veikt komercdarbību, īpaši tad, ja šādas tiesības iegūtas

28uz licences pamata. Tādējādi apstrīdētais regulējums ierobežojot

29Pieteikumu iesniedzējām Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības

30uz īpašumu.

313.1. Apstrīdētajā regulējumā ietvertais pamattiesību

32ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu

33likumu. Pirms tā pieņemšanas likumdevēja rīcībā neesot bijis

34pienācīgas analīzes un pamatojuma attiecībā uz procentu likmi,

35tās ietekmi uz tirgus dalībniekiem un patērētājiem. Apstrīdētā

36regulējuma pieņemšanas gaitā vairākas kompetentās valsts iestādes

37un nevalstiskās organizācijas iebildušas pret iecerēto procentu

38likmes ierobežojumu līdz 0,07 procentiem dienā, norādot uz

39pienācīgas analīzes trūkumu un iespējamu apstrīdētā regulējuma

40negatīvu ietekmi uz valsts budžetu un īstermiņa aizdevumu

41pieejamību patērētājiem. Tomēr šie iebildumi un piedāvātie

42ierosinājumi neesot ņemti vērā un bez jebkāda pamatojuma

43noraidīti.

44Kā varot secināt pēc likumprojekta sākotnējās ietekmes

45novērtējuma ziņojuma (turpmāk - anotācija), apstrīdētais

46regulējums pieņemts tāpēc, ka atbilstoši Patērētāju tiesību

47aizsardzības centra datiem 2017. gadā atsevišķās kreditēšanas

48jomās kavēto kredītu apjoms bijis liels. Tomēr šī informācija

49neatbilstot īstenībai, jo aptuveni 70 procenti aizdevumu tiekot

50atdoti bez pagarinājumiem. Arī likumprojekta anotācijā

51norādītais, ka apstrīdētais regulējums samazinās patērētāju

52parāda slogu un līdz ar to arī ēnu ekonomiku un iedzīvotāju

53emigrāciju, neesot pamatots ar konkrētiem datiem.

54SIA "ExpressCredit" šauboties arī par to, vai

55apstrīdētais regulējums ir pietiekami skaidri formulēts, jo

56pastāvot neskaidrības par metodiku, pēc kādas aprēķināmas kredīta

57kopējās izmaksas patērētājam dienā kredītiem ar aizdevuma

58atmaksas grafiku. Kredīta kopējo izmaksu dienā aprēķināšanas

59metodiku gan skaidrojis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs,

60bet tai vajagot būt noteiktai likumā. Turklāt apstrīdētais

61regulējums esot tik neskaidrs, ka neesot saprotams, vai kredīta

62kopējās izmaksas ir ierobežotas ar 0,07 procentiem no kredīta

63summas katru kredīta izmantošanas dienu vai vidēji visā aizņēmuma

64termiņā.

653.2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

66"ONDO" norāda, ka apstrīdētajā regulējumā ietvertā

67pamattiesību ierobežojuma mērķis esot aizsargāt patērētāju

68tiesības un veicināt papildu ieņēmumu nonākšanu valsts budžetā.

69Tātad apstrīdētais regulējums kalpojot tādiem mērķiem kā citu

70cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Savukārt

71SIA "ExpressCredit" uzskata: lai gan pamattiesību

72ierobežojumam varētu būt leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību

73aizsardzība -, tomēr likumdevējs, pieņemot apstrīdēto regulējumu,

74neesot pienācīgi pamatojis šāda mērķa esību.

75Izraudzītais līdzeklis neesot piemērots pamattiesību

76ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo apstrīdētā

77regulējuma piemērošanas rezultātā no tirgus faktiski izzudīšot

78īstermiņa aizdevumi. Persona, kura vēlēsies aizņemties nelielu

79summu, būšot spiesta to aizņemties uz ilgāku termiņu, un līdz ar

80to palielināšoties kredīta kopējās izmaksas. Turklāt, no tirgus

81izzūdot īstermiņa aizdevumiem, ievērojami samazināšoties tirgū

82darbojošos komersantu skaits, kā arī apgrozījums tiem

83atsevišķajiem komersantiem, kuri savu darbību turpinās. Tas

84radīšot negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.

85Pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai esot

86pieejami citi, komersantu tiesības un intereses mazāk

87ierobežojoši līdzekļi, kurus likumdevējs neesot vērtējis.

88Piemēram, esot iespējams nodrošināt pienācīgu patērētāja

89kredītspējas izvērtēšanu. Jau šobrīd Patērētāju tiesību

90aizsardzības centram esot paredzētas plašas tiesības pārraudzīt

91patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbību. Tāpat

92likumdevējs varējis saglabāt iepriekš noteiktos kredīta kopējo

93izmaksu ierobežojumus un papildus pieņemt tādu regulējumu, kas

94mudinātu patērētājus aizņemties atbildīgāk. Turklāt likumdevējs

95varējis noteikt tādu procentu likmi, kas nodrošinātu kredīta

96kopējo izmaksu samazināšanos, bet vienlaikus mazāk ierobežotu

97Pieteikumu iesniedzēju tiesības, piemēram, noteikt gada procentu

98likmes ierobežojumu 60 procentu apmērā no kredīta kopējām

99izmaksām. Apstrīdētā regulējuma pieņemšanas gaitā Saeimas

100atbildīgā komisija esot atbalstījusi Latvijas Bankas priekšlikumu

101procentu likmes samazināšanai. Lai arī šo alternatīvo

102priekšlikumu sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ONDO"

103neatbalstot, tomēr to, atšķirībā no apstrīdētā regulējuma, esot

104izstrādājuši eksperti, citstarp analizējot situāciju Latvijas un

105kaimiņvalstu tirgū.

106Labums, ko sabiedrība iegūst no tā, ka tiek ierobežotas

107Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, neesot lielāks par to

108tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu. Apstrīdētā

109regulējuma piemērošanas rezultātā ne vairāk kā 10 procentiem

110aktīvo iedzīvotāju būšot pieejama patēriņa kreditēšana. Turklāt,

111no tirgus izzūdot īstermiņa aizdevumiem, būšot jārēķinās ar

112risku, ka var paplašināties nelegālā kreditēšana vai arī rasties

113negatīva ietekme uz konkurenci. Līdz ar to neesot ievērots

114samērīguma princips.

1153.3. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumus likumdevējs

116esot noteicis jau iepriekš - ar 2015. gada 28. maija likumu

117"Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā".

118Pieteikumu iesniedzējas esot paļāvušās uz to, ka tādējādi valsts

119ir attiecīgajā nozarē ieviesusi skaidrus komercdarbības veikšanas

120nosacījumus. Ja brīdī, kad Pieteikumu iesniedzējām tika

121izsniegtas licences komercdarbības veikšanai, būtu bijis spēkā

122apstrīdētais regulējums, tās būtu citādi plānojušas savu darbību.

123Savukārt likumdevēja noteiktais pārejas periods esot nesamērīgi

124īss, jo astoņarpus mēnešu laikā neesot iespējams pārorientēt

125komercdarbību tā, lai neciestu ievērojamus zaudējumus. Turklāt

126likumdevējs, pieņemot apstrīdēto regulējumu, neesot paredzējis

127nekādus kompensējošus mehānismus attiecībā uz Pieteikumu

128iesniedzējām. Tādējādi esot pārkāpts tiesiskās paļāvības

129princips.

1303.4. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikumu

131iesniedzējas norāda, ka nepiekrīt Saeimas apsvērumiem par to, ka

132apstrīdētais regulējums neierobežo tām Satversmes 105. panta

133pirmajā teikumā paredzētās tiesības uz īpašumu. Lai gan

134apstrīdētais regulējums ir spēkā tikai neilgu laiku, tomēr

135finanšu rādītāji un prognozes liecinot, ka tajā ietvertā

136ierobežojuma dēļ Pieteikumu iesniedzējas nespēs veikt

137komercdarbību ilgstoši.

138Pieteikumu iesniedzējas uzsver, ka apstrīdētajā regulējumā

139ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā

140kārtībā pieņemtu likumu. Proti, pirms tā pieņemšanas neesot

141veikta ne pienācīga situācijas analīze, lai noskaidrotu, kādēļ

142iepriekš spēkā bijušais regulējums nesasniedza vēlamo mērķi, ne

143pētījumi par piemērotāko risinājumu, nedz arī izvērtējums par

144ietekmi, kādu radīs apstrīdētais regulējums. Ja tas tiks

145piemērots ilgstoši, kredītresursu pieejamība tautsaimniecībā

146būtiski pasliktināšoties, jo kredīti kļūšot dārgāki, kā arī

147samazināšoties nebanku aizdevēju savstarpējā konkurence.

148Apstrīdētā regulējuma pieņemšanas procesā vispār neesot analizēts

149tas, kādēļ par atbilstošu likmi būtu uzskatāmi tieši 0,07

150procenti dienā no kredīta summas. Pirms apstrīdētā regulējuma

151pieņemšanas 2017. gadā Ekonomikas ministrija esot ierosinājusi

152noteikt, ka par neatbilstošām uzskatāmas tādas kredīta kopējās

153izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,1 procentu dienā no

154kredīta summas. Tomēr likumdevējs pirms apstrīdētā regulējuma

155pieņemšanas neesot pienācīgi izvērtējis alternatīvus līdzekļus,

156turklāt neesot apsvēris arī to, vai apstrīdēto regulējumu

157ietverošie Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

158nebūtu saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem jāpaziņo

159Eiropas Komisijai.

160SIA "ExpressCredit" min savus apsvērumus arī

161attiecībā uz to, kādēļ apstrīdētais regulējums nebūtu uzskatāms

162par pietiekami skaidru. Proti, likumdevējs, apstrīdēto regulējumu

163pieņemot, neesot ņēmis vērā to, ka ir vairāki kredītu atmaksas

164veidi, tostarp anuitātes metode. Piemērojot apstrīdēto

165regulējumu, kredīta kopējās izmaksas dienā neesot iespējams

166korekti aprēķināt tiem kredītiem, kuru atmaksai tiek izmantota šī

167metode. Uz to apstrīdētā regulējuma pieņemšanas procesā norādījis

168arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, aicinot ierobežojumus

169noteikt gada procentu likmei, jo tās aprēķināšanas formula ir

170skaidri noteikta normatīvajos aktos.