4. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētais

3regulējums atbilst Satversmes 1. un 105. pantam.

44.1. Satversmes 105. pants neparedzot tiesisko

5aizsardzību personas iespējām gūt peļņu, jo šāda abstrakta

6iespējamība neesot uzskatāma par īpašuma tiesību objektu. Tāpat

7tiesiskās paļāvības princips neliedzot likumdevējam ierobežot

8personas tiesības uz īpašumu atbilstoši sabiedrības interesēm,

9tostarp grozot tiesisko regulējumu.

10Apstrīdētais regulējums neparedzot Pieteikumu iesniedzējām

11izsniegtās licences anulēšanu vai to darbības apturēšanu, bet

12vienīgi nosakot ierobežojumus konkrēta pakalpojuma - kreditēšanas

13- kopējām izmaksām, ko sedz patērētājs. Apstrīdētā regulējuma

14piemērošanas dēļ iespējams abstrakts Pieteikumu iesniedzēju

15peļņas samazinājums neesot uzskatāms par īpašuma tiesību

16ierobežojumu. Kopējo kredīta izmaksu ierobežojums līdz 0,07

17procentiem dienā no kredīta summas pats par sevi neesot uzskatāms

18par nesamērīgi zemu vai tādu, kas liegtu personai gūt augļus no

19sava īpašuma. Tādējādi apstrīdētais regulējums neierobežojot

20Pieteikumu iesniedzējām no Satversmes 105. panta izrietošās

21tiesības uz īpašumu.

224.2. Pat ja apstrīdētais regulējums ierobežo personai

23Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības, tas esot noteikts

24ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Likumdevējs esot

25uzklausījis un vērtējis nozares pārstāvju iebildumus vairākās

26atbildīgās komisijas sēdēs. Tāpat atbildīgās komisijas sēdēs esot

27plaši apspriestas apstrīdētā regulējuma alternatīvas. Atbildīgās

28komisijas locekļi, atbalstot Finanšu ministrijas organizētās

29darba grupas un Latvijas Bankas piedāvājumu, akceptējuši

30regulējumu, kas paredzēja, ka par nesamērīgām un neatbilstošām

31uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas, kas, izteiktas gada

32procentu likmē, patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas brīdī

33vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada

34procentu likmi patēriņa euro kredītiem. Tomēr Saeimas

35deputāti šo priekšlikumu neesot atbalstījuši, uzskatot, ka

36apstrīdētais regulējums ir labāk piemērots līdzeklis patērētāju

37tiesību aizsardzībai.

38Pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot citu cilvēku

39- patērētāju - tiesību aizsardzība. Proti, likumdevēja nolūks,

40pieņemot apstrīdēto regulējumu, bijis novērst tādu praksi, ka

41patērētājam, īpaši sociāli mazāk aizsargātai personai, kas

42nonākusi finansiālās grūtībās, izsniegtā aizdevuma izmaksas ir

43tik nesamērīgi augstas, ka varētu tikt uzskatītas par

44neatbilstošām godīgai komercpraksei vai pat tikt pielīdzinātas

45augļošanai. Tāpat ierobežojums veicinot atbildīgu aizņemšanos, jo

46samazinot personas iespējas ātri un nepārdomāti uzņemties

47parādsaistības, kuras tā nevar atļauties. Samazinoties aizdevumu

48piedāvājumam, samazināšoties arī to personu skaits, kuras varētu

49neapdomīgi attiecīgās saistības uzņemties. Patērētāju uzvedības

50ietekmēšana, ierobežojot noteikta produkta vai pakalpojuma

51pieejamību, esot tiesību sistēmā pieļaujama prakse.

524.3. Likumdevēja izraudzītais līdzeklis nodrošinot to,

53ka ne kredīta procentu maksājumi, ne komisijas maksa kopā vai

54atsevišķi nevar būt noteikti tādā apmērā, ka radītu nesamērīgas

55izmaksas patērētājam. Tas aizsargājot gan tos patērētājus, kuri

56pārdomāti izvēlējušies ņemt kredītu, gan arī tos patērētājus,

57kuri aizdevumu varētu būt saņēmuši bez pienācīgas savu finansiālo

58iespēju un vajadzību izvērtēšanas. Gadījumi, kad aizdevumi tiek

59izsniegti personām, kuras nespēj tos atmaksāt, neesot nemaz tik

60reti. Tas, ka apstrīdētā regulējuma piemērošanas rezultātā varētu

61samazināties īstermiņa kredītu piedāvājums, atbilstot patērētāju

62interesēm. Šādi aizdevumi neesot izmantojami tam, lai apmierinātu

63personu vajadzības pēc ikdienas precēm, kā arī rēķinu apmaksai

64vai medikamentu iegādei. To izmantošana šādiem nolūkiem varot

65novest pie vairākkārtēju aizņēmumu cikla, kas ilgtermiņā tikai

66palielinot personu parādsaistības.

67Apstrīdētā regulējuma pieņemšanas gaitā esot pietiekami

68izvērtēti alternatīvi līdzekļi, tomēr likumdevējs uzskatījis, ka

69ar tiem nebūs iespējams sasniegt ierobežojuma leģitīmo mērķi

70līdzvērtīgā kvalitātē. Arī efektīvāka patērētāju kredītspējas

71pārbaude neesot uzskatāma par alternatīvu līdzekli. Jau ilgstoši

72Patērētāju tiesību aizsardzības likumā kredīta devējiem esot

73noteikts pienākums pirms patērētāja kreditēšanas līguma

74noslēgšanas izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Taču šis

75pienākums daudzos gadījumos netiekot efektīvi pildīts, tāpēc

76likumdevējam esot tiesības un pienākums noteikt arī citus

77līdzekļus, kas nodrošinātu sabiedrības interešu pienācīgu

78aizsardzību.

79Patērētāju kā mazāk aizsargātas sabiedrības grupas interešu

80aizsardzībā likumdevējam esot plaša izvērtēšanas brīvība.

81Apstrīdētajā regulējumā ietvertais ierobežojums neliedzot

82Pieteikumu iesniedzējām veikt komercdarbību pašu izraudzītajā

83jomā. Turklāt likumdevējs esot noteicis pietiekami ilgu pārejas

84periodu, lai Pieteikumu iesniedzējas un citi kredīta devēji

85varētu pienācīgi plānot savu darbību atbilstoši apstrīdētajam

86regulējumam.