Par Aizputes novada domes 2012.gada 28.marta saistošo noteikumu Nr.7 "Aizputes novada teritorijas plānojuma 2012.–2023. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 407.16.3., 434.23. un 572.6.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija - norāda, ka Aizputes dome

nav pārkāpusi teritorijas plānošanas principus, bet

konstitucionālā sūdzība ir balstīta uz nepareizu tiesību normu

interpretāciju.

Pēc VARAM ieskata, Pieteikuma iesniedzējam uz saņemto A un B

kategorijas piesārņojošu darbību veikšanas atļauju pamata

nevarēja rasties tiesiskā paļāvība uz to, ka nākotnē tas drīkstēs

jau esošās lielfermas paplašināt. Likumos un Ministru kabineta

noteikumos esot paredzēta kārtība, kādā persona var saņemt

atļauju piesārņojošu darbību veikšanai. Tomēr fakts, ka šāda

atļauja ir saņemta, neliedzot pašvaldībai tiesības teritorijas

plānošanas dokumentos paredzēt atsevišķu darbību veikšanas

priekšnoteikumus.

Teritorijas attīstības plānošanas likums stājies spēkā 2011.

gada 1. decembrī, savukārt Aizputes dome Saistošo noteikumu Nr. 7

izstrādi esot uzsākusi 2011. gada 26. janvārī. Saistošo noteikumu

Nr. 7 izstrādei Aizputes dome esot piemērojusi attiecīgajā laikā

spēkā bijušos normatīvos aktus, proti, Teritorijas attīstības

plānošanas likumu un Noteikumus Nr. 1148. Tādējādi Saistošie

noteikumi Nr. 7 esot izstrādāti, pamatojoties uz spēkā esošajām

tiesību normām.

Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumu Nr. 112

"Vispārīgie būvnoteikumi" 21. punkts nosakot, ka

rekonstrukcija ir būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai

tās daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju. VARAM uzsver,

ka Aizputes domei, pieņemot lēmumu par detālplānojuma izstrādi,

esot jāvērtē, vai lielfermu rekonstrukcija ietekmēs apkārtējo

teritoriju.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1148 57. punktu detālplānojumu bijis

nepieciešams izstrādāt pašvaldības teritorijas plānojumā

paredzētajai teritorijai, un minētā norma pašvaldībai piešķīrusi

tiesības šādas teritorijas noteikt. Savukārt saskaņā ar Noteikumu

Nr. 1148 58. punktu pašvaldība teritorijas plānojuma teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos varējusi noteikt gadījumus,

kad nepieciešams izstrādāt detālplānojumu lauksaimniecībā

izmantojamām teritorijām.

VARAM arī norāda, ka apstrīdētajās normās noteiktā prasība

izstrādāt detālplānojumu pirms lielfermu būvniecības vai

rekonstrukcijas atbilstot normatīvo aktu prasībām un neaizskarot

Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības.

Secinājumu

daļa