5. punkts

1Satversmes tiesā 2013. gada 6. martā tika saņemts

2Pieteikuma iesniedzēja iesniegums, kurā lūgts izbeigt tiesvedību

3lietā. Iesniegumā vispārīgi norādīts, ka Pieteikuma iesniedzējs

4un Aizputes dome esot konceptuāli vienojušies par turpmāko

5sadarbību.

6Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 1. punkts

7paredz, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

8pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu pēc pieteikuma

9iesniedzēja rakstveida lūguma. Satversmes tiesas likuma 29. panta

10pirmās daļas punkti piešķir Satversmes tiesai tiesības izbeigt

11tiesvedību lietā, bet ne pienākumu to darīt (sk., piemēram,

12Satversmes tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmuma par tiesvedības

13izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11. punktu). Lemjot par

14iespēju izbeigt tiesvedību, Satversmes tiesa citastarp ņem vērā

15arī pieteikuma iesniedzēja lūgumā ietverto pamatojumu.

16Satversmes tiesas process notiek publiski tiesiskās interesēs.

17Lietas dalībnieku vienošanās, ja nav citu svarīgu apstākļu, pašas

18par sevi nevar kalpot par Satversmes tiesā ierosinātās

19tiesvedības izbeigšanas pamatu. Apsverot jautājumu par

20tiesvedības izbeigšanu lietā, kas ierosināta pēc konstitucionālās

21sūdzības, Satversmes tiesas uzdevums ir atbilstoši tās

22kompetencei nodrošināt tādas tiesību sistēmas pastāvēšanu, kurā

23pēc iespējas pilnīgāk un aptverošāk tiktu novērsts regulējums,

24kas neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiskā spēka

25tiesību normām (aktiem), kā arī dot savu vērtējumu

26konstitucionāli nozīmīgos jautājumos. Strīds par zemāka juridiskā

27spēka normas (akta) atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību

28normām tiek atrisināts gan tad, ja apstrīdētā norma tiek atzīta

29par neatbilstošu, gan tad, ja tā tiek atzīta par atbilstošu

30augstāka juridiskā spēka tiesību normai (sk. Satversmes tiesas

312002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu

32daļas 2.2. punktu un 2009. gada 7. aprīļa sprieduma lietā Nr.

332008-35-01 11. punktu).

34Izlemjot jautājumu par tiesvedības izbeigšanu lietā,

35izšķirošais apstāklis ir tas, vai apstrīdētā norma ir zaudējusi

36savu spēku (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 12.

37februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-11-01

388.2. punktu).

39Nedz Pieteikuma iesniedzējs, nedz Aizputes dome nav snieguši

40Satversmes tiesai informāciju par to, ka apstrīdētās normas līdz

41lietas izskatīšanas sākumam būtu grozītas vai zaudējušas savu

42juridisko spēku. Arī Satversmes tiesa nav guvusi šāda apstākļa

43apstiprinājumu.

44Lieta skar būtiskus teritorijas plānošanas jautājumus, un

45konstitucionālajā sūdzībā ir apšaubīta vietējās pašvaldības

46rīcības atbilstība Satversmei. Šādā gadījumā, vadoties no

47tiesiskās noteiktības principa, būtu izvērtējams, vai vietējās

48pašvaldības rīcība atbilst Satversmei, kā arī noskaidrojamas

49Satversmes prasības attiecībā uz vietējās pašvaldības rīcību.

50Satversmes tiesa ņem vērā arī to, ka līdzšinējos tiesas

51nolēmumos nav vērtēts jautājums par iespējamiem personu

52pamattiesību ierobežojumiem, kas saistīti ar vietējās pašvaldības

53tiesībām teritorijas plānojumā paredzēt gadījumus, kad

54izstrādājams detālplānojums.

55Tiesiskās noteiktības principam neatbilstu tāda situācija, ka

56konstitucionālajā sūdzībā tiek apšaubīta publisko tiesību

57juridiskās personas izdotās tiesību normas atbilstība Satversmei,

58šī norma līdz lietas izskatīšanas sākumam nav zaudējusi savu

59juridisko spēku, bet tiesa izbeidz tiesvedību, balstoties vienīgi

60uz pieteikuma iesniedzēja vispārīgi formulētu lūgumu.

61Līdz ar to Satversmes tiesa uzskata,

62ka tiesvedība lietā ir turpināma.