7. punkts

1Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

2tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

3sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

4saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

5vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

6likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

77.1. Lai gan lieta ir ierosināta par apstrīdēto normu

8atbilstību visam Satversmes 105. pantam, tomēr lietā netiek

9apstrīdēta to atbilstība minētā panta ceturtajam teikumam. Līdz

10ar to Satversmes tiesai nav pamata apstrīdētās normas vērtēt šā

11teikuma aspektā.

12Satversmes 105. pants paredz gan īpašuma tiesību netraucētu

13īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs

14ierobežot šīs tiesības. Tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja

15ierobežojumi ir attaisnojami, proti, noteikti saskaņā ar likumu,

16tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi (sk. Satversmes

17tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03

18secinājumu daļu). Minētais pants, no vienas puses, ietver

19valsts pienākumu veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti,

20pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību,

21taču, no otras puses, dod valstij arī tiesības noteiktā apjomā un

22kārtībā iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā (sk. Satversmes

23tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

2421. punktu).

25Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz

26īpašumu ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo

27īpašumu tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu.

28Tāpat minētais Satversmes pants nosaka šo pamattiesību

29izmantošanas robežas, proti, tiesības uz īpašumu nevar tikt

30izmantotas pretēji sabiedrības interesēm.

317.2. Teritorijas plānojumu savā ziņā var uzskatīt par

32īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, jo ar teritorijas

33plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un netraucēta

34izmantošana (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa

35sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu).

36Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta 8. punkts

37noteic, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir vietējās

38pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā

39noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā

40skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra,

41teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi

42teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā

43administratīvajai teritorijai vai tās daļai. Savukārt vietējās

44pašvaldības pienākumu likumā noteiktajā kārtībā izstrādāt

45teritorijas plānojumu paredz likuma "Par pašvaldībām"

4614. panta otrās daļas 1. punkts. Likuma "Par

47pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punkts kā vienu no

48pašvaldības funkcijām nosaka atbildību par savas administratīvās

49teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tai skaitā ielu,

50ceļu un laukumu būvniecību, rekonstruēšanu un uzturēšanu.

51Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta

52pirmajai daļai vietējā pašvaldība teritorijas plānojumu

53apstiprina kā vietējās pašvaldības saistošos noteikumus. Vietējās

54pašvaldības teritorijas plānojums ir ārējais normatīvais akts,

55kas ir saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai un

56kalpo par tiesisko pamatu konkrētu lēmumu pieņemšanai, piemēram,

57būvniecības procesa uzsākšanai. Piemērojot teritorijas plānošanas

58tiesību normas un principus, vietējā pašvaldība ar teritorijas

59plānojumu nosaka konkrētu teritoriju plānoto (atļauto)

60izmantošanu. Līdz ar to katram zemes īpašniekam piederošā

61nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apjoms ir atkarīgs citastarp

62no teritorijas atļautās izmantošanas. Ar vietējās pašvaldības

63teritorijas plānojumu noteiktais īpašuma tiesību ierobežojums ir

64tiešs, jo plānojums sabiedrības interesēs nepastarpināti ierobežo

65privātpersonas tiesības uz īpašumu (sk. Satversmes tiesas

662007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 8.1.

67punktu).

687.3. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Aizputes dome,

69pieņemot apstrīdētās normas, ir nepamatoti ierobežojusi tam

70Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības.

71No lietas materiāliem secināms, ka Pieteikuma iesniedzējs ir

72plānojis paplašināt uz Zemesgabaliem esošās lielfermas. Saistošo

73noteikumu Nr. 7 8.53. punktā jēdziens "lielferma"

74definēts kā ferma intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai, kurā

75var audzēt vairāk nekā 40 000 mājputnu vai vairāk nekā 2000 gaļas

76cūku, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus, vai arī vairāk nekā 750

77sivēnmāšu. Lielfermas "Apriķi Breeding" kompleksā

78plānots papildus divām jau esošajām vienstāva ražošanas ēkām

79uzbūvēt vēl 15 kūtis, kurās 2,4 ražošanas ciklos gadā tiks

80turētas 2300 sivēnmātes, 600 remontcūkas un 15 700 sivēni svarā

81no septiņiem līdz 30 kilogramiem. Savukārt lielfermas

82"Apriķi Bacon" kompleksā paredzēts papildus esošajām

83trim vienstāva ražošanas ēkām uzbūvēt vēl deviņas kūtis, kurās

84tiks turētas 17 280 nobarojamās cūkas ar plānoto ražību - 82 000

85cūkas gadā (sk. lietas materiālu 110. un 112. lpp.).

86Aizputes dome norāda, ka šāda jau esošas lielfermas

87paplašināšana atzīstama par rekonstrukciju, uz to attiecoties

88apstrīdētās normas un tās paredzot Pieteikuma iesniedzējam

89pienākumu izstrādāt detālplānojumu (sk. lietas materiālu 120.

90lpp.).

91Tā kā apstrīdētās normas paredz

92imperatīvu priekšnoteikumu Pieteikuma iesniedzēja īpašuma tiesību

93īstenošanai, tās uzskatāmas par Satversmes 105. pantā ietverto

94pamattiesību ierobežojumu.