14. pants

Konkurences padome 07.05.2010. saņēma apvienošanās

dalībnieku - AS "Rīgas Miesnieks" un AS "Jelgavas

gaļas kombināts"- 2010.gada 7.maija vēstuli Nr. MAI10/010

(turpmāk tekstā -Vēstule), kas sagatavota kā atbilde uz 2010.gada

26.aprīļa Konkurences padomes Izpilddirekcijas vēstuli Nr.904,

kurā bija sniegts īss apvienošanās vērtējums, kā arī norādīti

iespējamie apvienošanās rezultātā radītie riski, kā arī norādīts

kā iespējamais risinājums saistošais noteikums, kas varētu tikt

noteikts, Konkurences padomei atļaujot AS "Rīgas

Miesnieks" un AS "Jelgavas gaļas kombināts"

apvienošanos.

Vēstules 2.punktā norādīts, ka "(..) Apvienošanās

dalībnieki, lai gan neapšauba, ka zināma ietekme uz konkurenci

apvienošanās rezultātā būs, neuzskata, ka sekas būs būtiska

konkurences samazināšanās".

Konkurences padome lēmuma 15.punktā ir secinājusi, ka

konkrētās apvienošanās rezultātā varētu būtiski samazināties

konkurence lietā uz doto brīdi definētajos tirgos. Mazākā mērā

šīs sekas izpaudīsies gaļas izstrādājumu tirgū, bet būtiskāk

gaļas produktu tirgū. Vienlaicīgi, pateicoties portfeļa efektam

un citiem Konkurences padomes Lēmuma 15. punktā minētajiem

faktoriem, palielināsies apvienotā tirgus dalībnieka tirgus vara

gaļas izstrādājumu un gaļas produktu iepirkumā/piegādē

mazumtirdzniecībai. Vienlaicīgi norādām, ka lielas tirgus daļas

nav vienīgais kritērijs, lai noteiktu tirgus dalībnieka tirgus

varu, turklāt arī Konkurences likuma 1.panta 1.punktā sniegtais

termina "dominējošs stāvoklis" skaidrojums vairs

neparedz konkrētas tirgus daļas, bet skaidro tirgus varu. Ņemot

vērā minēto, argumenti, kas ietver to, ka apvienošanās tirgus

dalībniekam ir salīdzinoši mazas tirgus daļas (jeb tās

nepārsniedz 40% slieksni) un tāpēc nevar vērtēt iespējamo tirgus

varu, kas šajā gadījumā varētu izpausties atsevišķi definētajos

tirgos izmantojot portfeļa efektu, nav pamatots un ir

noraidāms.

Vēstulē norādīts, ka "(..) izmaiņas 5% apmērā gaļas

pārstrādes produktu ražošanas un piegādes mazumtirdzniecībā tirgū

nav uzskatāmas par būtiskām, ievērojot arī, ka nav konstatējamas

būtiskas izmaiņas otrā ietekmētajā tirgū".

Savukārt Konkurences padome savus secinājumus balstīja uz

argumentu kopumu, kas kopsakarā ar koncentrāciju arī rada būtisku

konkurences samazinājumu. Daži no tiem:

1) lietas izpētē secināts, ka radīsies portfeļa efekts, kuru

pastiprina patērētāju vidū populāru preču zīmju esamība

apvienošanās dalībnieku preču sortimentā;

2) salīdzinoši būtiska apgrozījuma starpība ar nākamo lielāko

tiešo konkurentu SIA "Rēzeknes gaļas kombināts", citu

tirgus dalībnieku apgrozījumi, izņemot SIA "Rēzeknes gaļas

kombināts", ir vairākkārt mazāki nekā apvienošanās

dalībnieku kopējais apgrozījums;

3) apvienošanās dalībnieku tirgus daļa gaļas izstrādājumu

tirgū ir vairāk nekā divas reizes lielāka nekā nākamajiem

konkurentiem SIA "Rēzeknes gaļas kombināts", SIA

"M.V.A.";

4) konkrētajos tirgos pieprasījums krītas;

5) mazumtirgotāju viedoklis, kuri ir norādījuši, ka bez

apvienošanās dalībnieku produkcijas sastādīt pilnvērtīgu un

konkurētspējīgu gaļas un gaļas pusfabrikātu un gaļas izstrādājumu

sortimentu varētu būt problemātiski, it sevišķi pusžāvēto, cieti

žāvētu desu un cīsiņu/sardeļu grupās. Vēl mazumtirgotāji ir

norādījuši, ka apvienošanās dalībnieku piegādāto preču

aizvietošana būtu saistīta ar apgrozījuma samazinājumu, jo

aizvietojošām precēm nebūs ļoti spēcīgo apvienošanās dalībnieka

AS "Rīgas Miesnieks" preču zīmju.

Konkurences padome piekrīt Vēstulē izteiktajam apgalvojumam,

ka AS "Jelgavas gaļas kombināts" finansiālais stāvoklis

ir vērtējams kā slikts. Vienlaicīgi norādām, ka daudzām

sabiedrībām, kas darbojas gaļas izstrādājumu un gaļas produktu

tirgos, ir sarežģīta finansiālā situācija, par ko liecina

salīdzinoši lielais pret attiecīgo komercsabiedrības apgrozījumu

nenomaksāto nodokļu apjoms valsts budžetam. Tāpēc pašlaik nevar

tikt droši izvērtēts, kurš no tirgus dalībniekiem paliks tirgū un

kurš, nemainoties pieprasījumam vai tam vēl samazinoties, būs

spiests to pamest. Arī fakts, ka tiek pirkts jauns uzņēmums,

netieši norāda, ka uzņēmumu grupai, kurā ietilpst AS "Rīgas

Miesnieks", ir pieejami finanšu līdzekļi.

Vēstulē, t.sk., norādīts, ka "Arī agrāk līdzīgās

horizontāla rakstura apvienošanās lietās, kur lielākam tirgus

dalībniekam ir pievienots mazs tirgus dalībnieks, Konkurences

padome nav saskatījusi būtisku ietekmi uz konkurenci. Lietā par

AS "Lāčplēša alus" un SIA "Griģis un Co"

(Līvu alus darītava) apvienošanos Konkurences padome secinājusi,

ka AS "Lāčplēša alus" tirgus daļa nepārsniedz 40%, un,

"ņemot vērā", ka SIA "Griģis un CO" tirgus

daļa konkrētajos tirgos ir neliela, nav pamata uzskatīt, ka

pievienošanās rezultātā var tikt būtiski samazināta konkurence

konkrētajos tirgos"6. Tāpat, arī konkrētajā

gadījumā AS "Rīgas Miesnieks" tirgus daļa nevienā no

konkrētajiem tirgiem pat netuvojas 40%, un AS "Jelgavas

gaļas kombināts" ir neliela tirgus daļa.

Arī tas vien, ka apvienošanās rezultātā izveidojas lielākais

tirgus dalībnieks konkrētajā tirgū, pats par sevi nerada būtisku

konkurences samazināšanos. Pirmkārt, AS "Rīgas

Miesnieks" jau šobrīd ir lielākais tirgus dalībnieks, un

apvienošanās rezultātā tirgus daļa būtiski nemainīsies. Otrkārt,

Konkurences padome SIA "Tapeks" un SIA "Aile"

apvienošanās lietā7 faktu, ka apvienošanās rezultātā

izveidosies lielākais tirgus dalībnieks būvmateriālu

vairumtirdzniecības tirgū, neuzskatīja par tādu apstākli, kas

samazinātu konkurenci.

Konkurences padome izvērtēja minētos argumentus un uzskata tos

par nepamatotiem. Pirmajā apvienošanās dalībnieku Vēstulē

norādītajā lietā alus ražotāji, kuri apvienojās, bija salīdzinoši

nelieli tirgus dalībnieki un to kopējā tirgus daļa bija vismaz

divas reizes mazāka par attiecīgā tirgu līderu tirgus daļām.

Savukārt otrajā apvienošanās dalībnieku minētajā lietā

(Tapeks/Aile) Konkurences padome netika izdarījusi apvienošanās

dalībnieku norādīto secinājumu.

Vēstules 3.punktā ir norādīts, ka "Noteikums ir ļoti

plašs un paredz apvienošanās dalībnieku pienākumu pārdot jebkurai

komercsabiedrībai produkciju jebkurā apjomā un jebkurā

sortimentā. Šāds noteikums var būt pārmērīgi apgrūtinošs un tā

izpilde var sadārdzināt produkciju, ja ir jānodrošina iespēja

obligāti pārdot arī ļoti mazus apjomus".

Konkurences padome daļēji ņem vērā apvienošanās dalībnieku

iebildumu un argumentus par iespējamo saistošo noteikumu

formulējumu. Konkurences padome uzskata, ka atteikums piegādāt

var tikt pamatots ar objektīviem apstākļiem, t.i., piemēram,

pārmērīgām piegādes izmaksām u.tml.).

Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka saistošo noteikumu

izpildi reglamentējošais normatīvais regulējums ir

pietiekošs.

Konkurences padomes skatījumā apstākļi, kas varētu būt par

pamatu saistošo noteikumu atcelšanai, ir būtiskas izmaiņas tirgus

struktūrā, t.i., esošo tiešo konkurentu nostiprināšanās tirgū vai

jauna ļoti spēcīga tirgus dalībnieka ienākšana attiecīgajos

konkrētajos tirgos, u.c. jauni apstākļi, kas ievērojami izmaina

esošo tirgus situāciju šajā lēmumā definētajos konkrētajos tirgos

un segmentos.

Apvienošanās novērtējums