1Tālākpārdošanas tiesības
21. Puses par labu mākslas oriģināldarba autoram paredz
3tālākpārdošanas tiesības, kas definētas kā tādas neatsavināmas
4tiesības saņemt autoratlīdzību, no kā nevar atteikties arī
5iepriekš, kuras pamatā ir pārdošanas cena, kas iegūta no jebkādas
6darba turpmākas pārdošanas pēc tam, kad autors šo darbu pirmo
7reizi nodevis tālāk.
82. Tiesības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visām
9tālākpārdošanas darbībām, kurās kā pārdevējus, pircējus vai
10starpniekus iesaista profesionālus mākslas tirgus speciālistus,
11kuras veic izsoļu nami, mākslas galerijas un kopumā visa veida
12mākslas priekšmetu tirgotāji.
133. Puses saskaņā ar saviem tiesību aktiem var paredzēt, ka 1.
14punktā minētās tiesības nepiemēro tālākpārdošanas darbībām, ja
15pārdevējs ir ieguvis darbu tieši no autora ne ilgāk kā trīs gadus
16pirms tālākpārdošanas, un ja tālākpārdošanas cena nepārsniedz
17konkrētu minimālo summu.
184. Autoratlīdzību maksā pārdevējs. Puses var noteikt, ka kāda
19no 2. punktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām,
20izņemot pārdevēju, viena pati ir atbildīga par autoratlīdzības
21samaksāšanu vai ka tā dala šo atbildību ar pārdevēju.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.