13. pants

1No 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 30.

2aprīlim bija spēkā likums "Par iepirkumu valsts vai

3pašvaldību vajadzībām". Šis likums uzlika pasūtītājiem

4pienākumu veikt iepirkumus attiecībā uz preču piegādi, būvdarbu

5veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu pasūtītāja vajadzībām.

6Iepirkumu uzraudzības birojs norāda, ka "pakalpojumu

7sniegšana" ietvēra arī atkritumu apsaimniekošanas

8pakalpojumus (sk. Iepirkumu uzraudzības biroja viedokli,

9lietas materiālu 2. sēj. 75. -76. lpp.).

10Iepriekš spēkā bijušais likums "Par valsts un pašvaldību

11pasūtījumu" (spēkā no 1997. gada 1. janvāra līdz

122001. gada 31. decembrim) noteica pienākumu veikt

13iepirkumu tad, ja par preču piegādi, būvdarbu veikšanu vai

14pakalpojumu sniegšanu pilnīgi vai daļēji tiek samaksāts ar valsts

15vai pašvaldības līdzekļiem. Atšķirībā no tā jaunais likums

16"Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām"

17noteica pienākumu veikt iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā

18attiecībā uz preču piegādi, būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu

19sniegšanu neatkarīgi no tā, kas maksā par līguma izpildi

20(piemēram, atkritumu apsaimniekošanas gadījumā maksātājs var būt

21gan pasūtītājs - pašvaldība, gan tās teritorijā esošie atkritumu

22valdītāji jeb radītāji). Minētais princips tika ievērots arī

23Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2006. gada

241. maijā.

25Likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību

26vajadzībām" 2004. gada 14. aprīlī tika papildināts

27ar pielikumiem (2004. gada 11. marta likums

28"Grozījumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību

29vajadzībām""), tostarp 2. pielikumu

30"Pakalpojumu līgumu nomenklatūra", kurā tika

31klasificēti (iedalīti kategorijās) pakalpojumu līgumi atbilstoši

32to noslēgšanai piemērojamam likuma regulējumam. Minētajā

33pielikumā tika norādīts, ka pakalpojumu līgumu

3416. kategorijā ietilpst atkritumu izvešanas pakalpojumi.

35Tomēr tas nenozīmēja, ka tikai no šā brīža būtu piemērojams šā

36likuma regulējums attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas līgumu

37noslēgšanu. Likuma grozījumi noteica, ka uz 2. pielikuma A

38daļas kategorijās (l.-16.kategorija) ietilpstošajiem

39pakalpojumiem (tostarp atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem)

40ir pilnīgi attiecināmi likuma noteikumi par iepirkumu veikšanu.

41Turpretī uz 2. pielikuma B daļas kategorijās

42(17.-27.kategorija) ietilpstošajiem pakalpojumiem bija

43attiecināmi likuma 4. panta ceturtās daļas noteikumi, kas

44pieļāva tikai atsevišķu likuma pantu piemērošanu iepirkuma

45procedūrā. Tādējādi likuma "Par iepirkumu valsts vai

46pašvaldību vajadzībām" noteikumi par publisko iepirkumu

47veikšanu jau no šā likuma spēkā stāšanās brīža - 2002. gada

481. janvāra - bija attiecināmi uz līgumiem par atkritumu

49apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu.

50Turklāt likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību

51vajadzībām" 33. panta ceturtajā daļā jau kopš tā spēkā

52stāšanās brīža (2002. gada 1. janvāra) bija noteikts

53pakalpojumu līgumu termiņa ierobežojums. Sākotnēji pakalpojumu

54līgumus pasūtītāji bija tiesīgi noslēgt tikai uz četriem gadiem,

55bet vēlāk - ar 2003. gada 5. jūnija likuma grozījumiem,

56kas stājās spēkā 2003. gada 10. jūlijā, - tika

57noteikts, ka pakalpojumu līgumus slēdz uz laiku, kas nav ilgāks

58par pieciem gadiem. Arī Publisko iepirkumu likuma 67. panta

59trešā daļa kopš likuma spēkā stāšanās brīža (2006. gada

601.maija) noteic, ka pakalpojumu līgumi ir noslēdzami uz laiku,

61kas nav ilgāks par pieciem gadiem (izņemot publiskās un privātās

62partnerības gadījumus). Šāds regulējums bija ietverts arī

63Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

64Jāņem vērā arī tas, ka Latvijai kopš 2004. gada 1. maija ir

65saistoši Eiropas Savienības tiesību akti, tostarp direktīvas

6689/665/EEK (ar grozījumiem, kas izdarīti ar direktīvu

672007/66/EK), 92/13/EEK (ar grozījumiem, kas izdarīti ar direktīvu

682007/66/EK), 2004/17/EK un 2004/l8/EK, kuru normas pārņemtas

69Latvijas normatīvajos aktos attiecībā uz publisko iepirkumu un

70publisko un privāto partnerību.

71Arī Eiropas Savienības Tiesa ir atklājusi vairākus trūkumus

72publisko iepirkumu procedūru pārraudzībā. Saskaņā ar Eiropas

73Savienības Tiesas nolēmumiem dalībvalstīm jānodrošina efektīvi un

74ātri tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai vērstos pret

75līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju subjektu lēmumiem par

76nelikumīgu līgumu slēgšanu. Līdz ar to tika izstrādāta Eiropas

77Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra direktīva

782007/66/EK, ar ko Padomes direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK

79groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes

80uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā. Direktīvas 2007/66/EK

81preambulas 14. apsvērumā norādīts, ka šādu līgumu atzīšana

82par spēkā neesošiem ir visiedarbīgākais veids, kā atjaunot

83konkurenci un radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas uzņēmējiem,

84kuriem nelikumīgi liegta iespēja konkurēt.

85Latvijas normatīvajos aktos par publisko iepirkumu netika

86ietverts īpašs regulējums, kas risinātu līgumu prettiesiskas

87noslēgšanas problēmu (piemēram, paredzot sankcijas līgumu

88slēdzējiem). Šāds regulējums Latvijas normatīvajos aktos par

89publisko iepirkumu tika ietverts tikai pēc direktīvas 2007/66/EK

90stāšanās spēkā un ieviešanas termiņa (2009. gada

9120. decembris) beigām, proti, pieņemot jauno Atkritumu

92apsaimniekošanas likumu.

93Līdz ar to prasība piemērot

94publiskos iepirkumus regulējošus normatīvos aktus, slēdzot

95atkritumu apsaimniekošanas līgumus, bija jāievēro jau kopš

962002. gada 1. janvāra. Savukārt iepirkuma līgumu

97termiņa ierobežojums izriet no prasības piemērot iepirkuma

98procedūru ar zināmu regularitāti.