13. pants

No 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 30.

aprīlim bija spēkā likums "Par iepirkumu valsts vai

pašvaldību vajadzībām". Šis likums uzlika pasūtītājiem

pienākumu veikt iepirkumus attiecībā uz preču piegādi, būvdarbu

veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu pasūtītāja vajadzībām.

Iepirkumu uzraudzības birojs norāda, ka "pakalpojumu

sniegšana" ietvēra arī atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumus (sk. Iepirkumu uzraudzības biroja viedokli,

lietas materiālu 2. sēj. 75. -76. lpp.).

Iepriekš spēkā bijušais likums "Par valsts un pašvaldību

pasūtījumu" (spēkā no 1997. gada 1. janvāra līdz

2001. gada 31. decembrim) noteica pienākumu veikt

iepirkumu tad, ja par preču piegādi, būvdarbu veikšanu vai

pakalpojumu sniegšanu pilnīgi vai daļēji tiek samaksāts ar valsts

vai pašvaldības līdzekļiem. Atšķirībā no tā jaunais likums

"Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām"

noteica pienākumu veikt iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā

attiecībā uz preču piegādi, būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu

sniegšanu neatkarīgi no tā, kas maksā par līguma izpildi

(piemēram, atkritumu apsaimniekošanas gadījumā maksātājs var būt

gan pasūtītājs - pašvaldība, gan tās teritorijā esošie atkritumu

valdītāji jeb radītāji). Minētais princips tika ievērots arī

Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2006. gada

1. maijā.

Likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību

vajadzībām" 2004. gada 14. aprīlī tika papildināts

ar pielikumiem (2004. gada 11. marta likums

"Grozījumi likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību

vajadzībām""), tostarp 2. pielikumu

"Pakalpojumu līgumu nomenklatūra", kurā tika

klasificēti (iedalīti kategorijās) pakalpojumu līgumi atbilstoši

to noslēgšanai piemērojamam likuma regulējumam. Minētajā

pielikumā tika norādīts, ka pakalpojumu līgumu

16. kategorijā ietilpst atkritumu izvešanas pakalpojumi.

Tomēr tas nenozīmēja, ka tikai no šā brīža būtu piemērojams šā

likuma regulējums attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas līgumu

noslēgšanu. Likuma grozījumi noteica, ka uz 2. pielikuma A

daļas kategorijās (l.-16.kategorija) ietilpstošajiem

pakalpojumiem (tostarp atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem)

ir pilnīgi attiecināmi likuma noteikumi par iepirkumu veikšanu.

Turpretī uz 2. pielikuma B daļas kategorijās

(17.-27.kategorija) ietilpstošajiem pakalpojumiem bija

attiecināmi likuma 4. panta ceturtās daļas noteikumi, kas

pieļāva tikai atsevišķu likuma pantu piemērošanu iepirkuma

procedūrā. Tādējādi likuma "Par iepirkumu valsts vai

pašvaldību vajadzībām" noteikumi par publisko iepirkumu

veikšanu jau no šā likuma spēkā stāšanās brīža - 2002. gada

1. janvāra - bija attiecināmi uz līgumiem par atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu.

Turklāt likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību

vajadzībām" 33. panta ceturtajā daļā jau kopš tā spēkā

stāšanās brīža (2002. gada 1. janvāra) bija noteikts

pakalpojumu līgumu termiņa ierobežojums. Sākotnēji pakalpojumu

līgumus pasūtītāji bija tiesīgi noslēgt tikai uz četriem gadiem,

bet vēlāk - ar 2003. gada 5. jūnija likuma grozījumiem,

kas stājās spēkā 2003. gada 10. jūlijā, - tika

noteikts, ka pakalpojumu līgumus slēdz uz laiku, kas nav ilgāks

par pieciem gadiem. Arī Publisko iepirkumu likuma 67. panta

trešā daļa kopš likuma spēkā stāšanās brīža (2006. gada

1.maija) noteic, ka pakalpojumu līgumi ir noslēdzami uz laiku,

kas nav ilgāks par pieciem gadiem (izņemot publiskās un privātās

partnerības gadījumus). Šāds regulējums bija ietverts arī

Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

Jāņem vērā arī tas, ka Latvijai kopš 2004. gada 1. maija ir

saistoši Eiropas Savienības tiesību akti, tostarp direktīvas

89/665/EEK (ar grozījumiem, kas izdarīti ar direktīvu

2007/66/EK), 92/13/EEK (ar grozījumiem, kas izdarīti ar direktīvu

2007/66/EK), 2004/17/EK un 2004/l8/EK, kuru normas pārņemtas

Latvijas normatīvajos aktos attiecībā uz publisko iepirkumu un

publisko un privāto partnerību.

Arī Eiropas Savienības Tiesa ir atklājusi vairākus trūkumus

publisko iepirkumu procedūru pārraudzībā. Saskaņā ar Eiropas

Savienības Tiesas nolēmumiem dalībvalstīm jānodrošina efektīvi un

ātri tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai vērstos pret

līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju subjektu lēmumiem par

nelikumīgu līgumu slēgšanu. Līdz ar to tika izstrādāta Eiropas

Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra direktīva

2007/66/EK, ar ko Padomes direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK

groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes

uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā. Direktīvas 2007/66/EK

preambulas 14. apsvērumā norādīts, ka šādu līgumu atzīšana

par spēkā neesošiem ir visiedarbīgākais veids, kā atjaunot

konkurenci un radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas uzņēmējiem,

kuriem nelikumīgi liegta iespēja konkurēt.

Latvijas normatīvajos aktos par publisko iepirkumu netika

ietverts īpašs regulējums, kas risinātu līgumu prettiesiskas

noslēgšanas problēmu (piemēram, paredzot sankcijas līgumu

slēdzējiem). Šāds regulējums Latvijas normatīvajos aktos par

publisko iepirkumu tika ietverts tikai pēc direktīvas 2007/66/EK

stāšanās spēkā un ieviešanas termiņa (2009. gada

20. decembris) beigām, proti, pieņemot jauno Atkritumu

apsaimniekošanas likumu.

Līdz ar to prasība piemērot

publiskos iepirkumus regulējošus normatīvos aktus, slēdzot

atkritumu apsaimniekošanas līgumus, bija jāievēro jau kopš

2002. gada 1. janvāra. Savukārt iepirkuma līgumu

termiņa ierobežojums izriet no prasības piemērot iepirkuma

procedūru ar zināmu regularitāti.