10. pants

Pieaicinātā persona - Privāto augstskolu

asociācija - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

Satversmes 105., 112. un 113. pantam.

Saeima neesot izvērtējusi alternatīvus līdzekļus un neesot

apspriedusies ar nozares speciālistiem. Apstrīdētās normas neesot

pienācīgi pamatotas ar atbilstošiem nozares ekspertu pētījumiem

un neatbilstot izglītības procesa internacionalizācijas prasībām

saskaņā ar Boloņas procesu. Arī Izglītības un zinātnes ministrija

neesot izvērtējusi alternatīvus līdzekļus un neesot uzklausījusi

ekspertus un asociāciju kā privāto augstskolu pārstāvi. Tādējādi

esot pārkāpts labas likumdošanas princips.

Tāpat apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot augstskolu

tiesības uz īpašumu un uzņēmējdarbības brīvību. Pēc Privāto

augstskolu asociācijas ieskata, studējošo skaits Latvijas

augstskolās krietni samazināšoties, un šis apstāklis ne tikai

būtiski ierobežošot augstskolu komerciālās intereses, bet arī

kopumā negatīvi ietekmēšot Latvijas augstskolu spēju konkurēt

Eiropas Savienībā un kavēšot Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Izglītības mērķi valsts attīstības kontekstā primāri esot

saistīti ar tautsaimniecības attīstību un valsts konkurētspējas

veidošanu un tikai pēc tam ar latviešu valodas ilgtspēju.

Apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot arī Satversmes 112.

un 113. pantā ietverto augstskolu autonomiju un akadēmisko

brīvību. Priekšnoteikums, ka akreditācijā jāsaņem novērtējums

"labi" vai "izcili", esot būtisks šķērslis

ārvalstu augstskolu ienākšanai Latvijas tirgū. Divām privātajām

augstskolām piešķirtās izņēmuma tiesības īstenot studiju

programmas pilnībā Eiropas Savienības oficiālajās valodās

liecinot par to, ka pastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem

var sasniegt leģitīmo mērķi. Tāpat alternatīvs līdzeklis varētu

būt prasība studējošajiem nokārtot latviešu valodas eksāmenu, tad

gan vienlaikus būtu jānodrošina viņiem iespēja apgūt latviešu

valodu.

Tiesas sēdē Privāto augstskolu asociācijas pilnvarotā pārstāve

norādīja, ka likumdevējs liedzot augstskolām plānot savu darbību

ilgtermiņā. Turklāt valsts valodas aizsardzību esot iespējams

nodrošināt arī citos veidos - katrai augstskolai esot izstrādāta

valsts valodas izkopšanas stratēģija.