10. pants

1Pieaicinātā persona - Privāto augstskolu

2asociācija - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

3Satversmes 105., 112. un 113. pantam.

4Saeima neesot izvērtējusi alternatīvus līdzekļus un neesot

5apspriedusies ar nozares speciālistiem. Apstrīdētās normas neesot

6pienācīgi pamatotas ar atbilstošiem nozares ekspertu pētījumiem

7un neatbilstot izglītības procesa internacionalizācijas prasībām

8saskaņā ar Boloņas procesu. Arī Izglītības un zinātnes ministrija

9neesot izvērtējusi alternatīvus līdzekļus un neesot uzklausījusi

10ekspertus un asociāciju kā privāto augstskolu pārstāvi. Tādējādi

11esot pārkāpts labas likumdošanas princips.

12Tāpat apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot augstskolu

13tiesības uz īpašumu un uzņēmējdarbības brīvību. Pēc Privāto

14augstskolu asociācijas ieskata, studējošo skaits Latvijas

15augstskolās krietni samazināšoties, un šis apstāklis ne tikai

16būtiski ierobežošot augstskolu komerciālās intereses, bet arī

17kopumā negatīvi ietekmēšot Latvijas augstskolu spēju konkurēt

18Eiropas Savienībā un kavēšot Latvijas tautsaimniecības attīstību.

19Izglītības mērķi valsts attīstības kontekstā primāri esot

20saistīti ar tautsaimniecības attīstību un valsts konkurētspējas

21veidošanu un tikai pēc tam ar latviešu valodas ilgtspēju.

22Apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot arī Satversmes 112.

23un 113. pantā ietverto augstskolu autonomiju un akadēmisko

24brīvību. Priekšnoteikums, ka akreditācijā jāsaņem novērtējums

25"labi" vai "izcili", esot būtisks šķērslis

26ārvalstu augstskolu ienākšanai Latvijas tirgū. Divām privātajām

27augstskolām piešķirtās izņēmuma tiesības īstenot studiju

28programmas pilnībā Eiropas Savienības oficiālajās valodās

29liecinot par to, ka pastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem

30var sasniegt leģitīmo mērķi. Tāpat alternatīvs līdzeklis varētu

31būt prasība studējošajiem nokārtot latviešu valodas eksāmenu, tad

32gan vienlaikus būtu jānodrošina viņiem iespēja apgūt latviešu

33valodu.

34Tiesas sēdē Privāto augstskolu asociācijas pilnvarotā pārstāve

35norādīja, ka likumdevējs liedzot augstskolām plānot savu darbību

36ilgtermiņā. Turklāt valsts valodas aizsardzību esot iespējams

37nodrošināt arī citos veidos - katrai augstskolai esot izstrādāta

38valsts valodas izkopšanas stratēģija.