11. pants

Pieaicinātā persona - Dr. habil.

philol. Ina Druviete - uzskata, ka apstrīdētās normas

atbilst Satversmes 105., 112. un 113. pantam.

Apstrīdētās normas atbilstot tiesībām uz īpašumu. Iepretim

pieteikumā norādītajam, internacionalizācijas jēdziens ietverot

ne tikai studiju programmu īstenošanu svešvalodās, bet arī

mobilitāti, zinātības apmaiņu, zināšanu transmisiju, vienotus

kvalitātes kritērijus. Tāpat internacionalizācija esot tikai

viens no valsts augstākās izglītības sistēmas konkurētspējas

faktoriem. Turklāt pašlaik akadēmiskajā sabiedrībā sākot

nostabilizēties iekļaujošā multilingvisma koncepts, kurā īpaši

uzsvērta nacionālo valodu vieta un loma. Pieteikumā Latvijas

augstskolu konkurētspēja esot nepamatoti piesaistīta

svešvalodām.

Likumdevējam būtu vērts pārskatīt nepieciešamību izglītības

ieguvi Eiropas Savienības oficiālajās valodās sasaistīt ar

latviešu valodā īstenoto studiju programmu novērtējumu

"labi" vai "izcili". Ne visos gadījumos esot

nepieciešamas paralēlas studiju programmas latviešu valodā un

citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Viena no iespējām

plašāk piesaistīt ārvalstu studējošos un mācībspēkus esot īpašas

tieši ārvalstniekiem paredzētas programmas. Tāpat esot saskatāmi

regulējuma trūkumi attiecībā uz divām augstskolām, kuras darbojas

uz speciālo likumu pamata.

Augstākā izglītība esot sabiedrisks labums, kas nodrošinot ne

tikai indivīda karjeras iespējas, bet visas valsts izaugsmi.

Valsts valodai nākoties konkurēt ar divām valodām - krievu un

angļu valodu. Tādēļ neesot piemērojami brīvā tirgus principi un

esot nepieciešams tiesiskais regulējums. Gan valsts, gan privātās

augstskolas izsniedzot valsts atzītus diplomus, tādēļ valstij

esot tiesības un pienākums noteikt studiju programmu īstenošanas

noteikumus, tostarp studiju programmu īstenošanas valodu.

Apstrīdētās normas atbilstot arī Satversmes 112. un 113.

pantam. Ina Druviete nepiekrīt tam, ka apstrīdētās normas liegtu

mācībspēkiem iespēju sadarboties ar ārvalstu kolēģiem studiju

programmu īstenošanā, un norāda, ka viena no programmu

licencēšanas un akreditācijas prasībām esot starptautiskā

sadarbība. Augstākās izglītības kā sabiedriskā labuma

pamatuzdevums esot audzināt inteliģenci un sagatavot speciālistus

savai valstij. Šiem speciālistiem vajagot būt atbilstošiem

noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, un viena no tām

esot augsta līmeņa valsts valodas prasme. Likumdevējs esot

izvērtējis alternatīvas valsts valodas lietojuma nodrošināšanai

augstākās izglītības jomā. Vairākas pieteikumā norādītās

alternatīvas būtu pretrunā ar valsts valodas statusu.

Tiesas sēdē Ina Druviete norādīja, ka akreditācijas procesā

jautājumam par studiju programmu īstenošanas valodu nav īpašas

nozīmes. Apstrīdētajās normās noteiktie kvalitātes kritēriji

"labi" vai "izcili", pēc kuriem piešķiramas

tiesības īstenot studiju programmas svešvalodās, tiešām neesot

veiksmīgākais risinājums.