11. pants

1Pieaicinātā persona - Dr. habil.

2philol. Ina Druviete - uzskata, ka apstrīdētās normas

3atbilst Satversmes 105., 112. un 113. pantam.

4Apstrīdētās normas atbilstot tiesībām uz īpašumu. Iepretim

5pieteikumā norādītajam, internacionalizācijas jēdziens ietverot

6ne tikai studiju programmu īstenošanu svešvalodās, bet arī

7mobilitāti, zinātības apmaiņu, zināšanu transmisiju, vienotus

8kvalitātes kritērijus. Tāpat internacionalizācija esot tikai

9viens no valsts augstākās izglītības sistēmas konkurētspējas

10faktoriem. Turklāt pašlaik akadēmiskajā sabiedrībā sākot

11nostabilizēties iekļaujošā multilingvisma koncepts, kurā īpaši

12uzsvērta nacionālo valodu vieta un loma. Pieteikumā Latvijas

13augstskolu konkurētspēja esot nepamatoti piesaistīta

14svešvalodām.

15Likumdevējam būtu vērts pārskatīt nepieciešamību izglītības

16ieguvi Eiropas Savienības oficiālajās valodās sasaistīt ar

17latviešu valodā īstenoto studiju programmu novērtējumu

18"labi" vai "izcili". Ne visos gadījumos esot

19nepieciešamas paralēlas studiju programmas latviešu valodā un

20citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Viena no iespējām

21plašāk piesaistīt ārvalstu studējošos un mācībspēkus esot īpašas

22tieši ārvalstniekiem paredzētas programmas. Tāpat esot saskatāmi

23regulējuma trūkumi attiecībā uz divām augstskolām, kuras darbojas

24uz speciālo likumu pamata.

25Augstākā izglītība esot sabiedrisks labums, kas nodrošinot ne

26tikai indivīda karjeras iespējas, bet visas valsts izaugsmi.

27Valsts valodai nākoties konkurēt ar divām valodām - krievu un

28angļu valodu. Tādēļ neesot piemērojami brīvā tirgus principi un

29esot nepieciešams tiesiskais regulējums. Gan valsts, gan privātās

30augstskolas izsniedzot valsts atzītus diplomus, tādēļ valstij

31esot tiesības un pienākums noteikt studiju programmu īstenošanas

32noteikumus, tostarp studiju programmu īstenošanas valodu.

33Apstrīdētās normas atbilstot arī Satversmes 112. un 113.

34pantam. Ina Druviete nepiekrīt tam, ka apstrīdētās normas liegtu

35mācībspēkiem iespēju sadarboties ar ārvalstu kolēģiem studiju

36programmu īstenošanā, un norāda, ka viena no programmu

37licencēšanas un akreditācijas prasībām esot starptautiskā

38sadarbība. Augstākās izglītības kā sabiedriskā labuma

39pamatuzdevums esot audzināt inteliģenci un sagatavot speciālistus

40savai valstij. Šiem speciālistiem vajagot būt atbilstošiem

41noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, un viena no tām

42esot augsta līmeņa valsts valodas prasme. Likumdevējs esot

43izvērtējis alternatīvas valsts valodas lietojuma nodrošināšanai

44augstākās izglītības jomā. Vairākas pieteikumā norādītās

45alternatīvas būtu pretrunā ar valsts valodas statusu.

46Tiesas sēdē Ina Druviete norādīja, ka akreditācijas procesā

47jautājumam par studiju programmu īstenošanas valodu nav īpašas

48nozīmes. Apstrīdētajās normās noteiktie kvalitātes kritēriji

49"labi" vai "izcili", pēc kuriem piešķiramas

50tiesības īstenot studiju programmas svešvalodās, tiešām neesot

51veiksmīgākais risinājums.