5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu

ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 105., 112. un 113. pantam.

Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu. Apstrīdēto normu saturs neesot izveidojies

pēkšņi un negaidīti, jo notikušas daudzas diskusijas un viedokļu

apmaiņas. Ierobežojumam esot leģitīmie mērķi - demokrātiskas

iekārtas un citu personu tiesību aizsardzība -, un tas esot

vērsts uz centrālā nacionālas valsts identitātes elementa -

valsts valodas - stiprināšanu. Tāpat esot ievērots samērīguma

princips. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, apstrīdētās normas

sekmē valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā, uzlabojot

valsts valodas prasmes un stiprinot tās lomu zinātnē. Ja tiktu

izraudzīti citi risinājumi, latviešu valodas izmantošana

augstākajā izglītībā mazinātos un leģitīmie mērķi netiktu

sasniegti tādā pašā kvalitātē. Pēc ministrijas ieskata, labums,

ko gūst sabiedrība no apstrīdētajām normām, ir lielāks nekā

personu tiesību ierobežojums, ja tāds tiktu konstatēts. Latviešu

valoda kā vienojošais elements esot sabiedrības saliedētības

pamatā.

Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pilnvarotā pārstāve

norādīja: tas, ka ministrija nebija iesaistīta apstrīdēto normu

pieņemšanas procesā, ir rets gadījums, kas tomēr nenozīmējot, ka

būtu pārkāpts labas likumdošanas princips. Apstrīdētās normas

skarot specifisku nozari.