5. pants

1Pieaicinātā persona - Tieslietu

2ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 105., 112. un 113. pantam.

4Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā

5pieņemtu likumu. Apstrīdēto normu saturs neesot izveidojies

6pēkšņi un negaidīti, jo notikušas daudzas diskusijas un viedokļu

7apmaiņas. Ierobežojumam esot leģitīmie mērķi - demokrātiskas

8iekārtas un citu personu tiesību aizsardzība -, un tas esot

9vērsts uz centrālā nacionālas valsts identitātes elementa -

10valsts valodas - stiprināšanu. Tāpat esot ievērots samērīguma

11princips. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, apstrīdētās normas

12sekmē valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā, uzlabojot

13valsts valodas prasmes un stiprinot tās lomu zinātnē. Ja tiktu

14izraudzīti citi risinājumi, latviešu valodas izmantošana

15augstākajā izglītībā mazinātos un leģitīmie mērķi netiktu

16sasniegti tādā pašā kvalitātē. Pēc ministrijas ieskata, labums,

17ko gūst sabiedrība no apstrīdētajām normām, ir lielāks nekā

18personu tiesību ierobežojums, ja tāds tiktu konstatēts. Latviešu

19valoda kā vienojošais elements esot sabiedrības saliedētības

20pamatā.

21Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pilnvarotā pārstāve

22norādīja: tas, ka ministrija nebija iesaistīta apstrīdēto normu

23pieņemšanas procesā, ir rets gadījums, kas tomēr nenozīmējot, ka

24būtu pārkāpts labas likumdošanas princips. Apstrīdētās normas

25skarot specifisku nozari.