Par Augstskolu likuma 56. panta trešās, ceturtās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105., 112. un 113. pantam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105., 112. un 113.

pantam.

Pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu, jo esot pārkāpts labas likumdošanas princips.

Likumprojektam iesniegtie priekšlikumi neesot apspriesti rūpīgi,

un likumprojekta izstrāde bijusi sasteigta. Likumdošanas procesā

debates faktiski notikušas par to, vai likumprojekts atzīstams

par steidzamu, nevis par alternatīviem risinājumiem. Taču, pēc

tiesībsarga ieskata, likumdevējam bija jāizvērtē Satversmes

tiesas 2020. gada spriedumā minētie alternatīvie līdzekļi.

Turklāt vajadzējis izvērtēt arī apstrīdētajās normās ieviestā

kvalitātes kritērija kā vienīgā līdzekļa piemērojamību.

Izglītības un zinātnes ministrijas apgalvojums, ka apstrīdētās

normas esot labākais no alternatīvajiem līdzekļiem, pats par sevi

neesot pietiekams arguments. Tāpat neesot nodrošināta sabiedrības

līdzdalība un diskusijas ar nozares ekspertiem.

Tiesībsargs uzskata, ka likumdošanas procesā pieļautie

pārkāpumi ir būtiski, jo likumdevējs neesot izvērtējis

alternatīvos līdzekļus, neesot pienācīgi apspriedis

priekšlikumus, neesot nodrošinājis sabiedrības līdzdalību un

diskusijas ar nozares ekspertiem un pārstāvjiem. Priekšlikumu

apspriešanai vajagot būt argumentētai un izsvērtai, it īpaši tad,

ja sabiedrības līdzdalība nav bijusi pietiekama, pieņemamās

tiesību normas nav iepriekš saskaņotas Ministru kabinetā un tiek

skarts tik nozīmīgs augstākās izglītības elements kā valsts

valodas lietojums. Turklāt steiga radot paviršības iespaidu un

tādējādi graujot uzticēšanos valsts varai kopumā.

Tiesas sēdē Tiesībsarga biroja pilnvarotā pārstāve uzsvēra:

pat ja Izglītības un zinātnes ministrija dažādu procesu ietvaros

ir vērtējusi ar studiju programmu īstenošanas valodu saistītus

jautājumus, tas neatbrīvo likumdevēju no pienākuma pašam veikt šo

izvērtējumu. Turklāt tiesībsargs neesot guvis apstiprinājumu tam,

ka šajos procesos būtu vērtētas apstrīdētās normas un tajās

ietvertie jautājumi.