19. pants

1Satversmes tiesas kompetencē ir noskaidrot, vai

2likumdevējs, attiecībā uz konkrētu personu grupu nosakot absolūtu

3aizliegumu, ir apsvēris to, vai attiecīgajā gadījumā nepastāv

4kādi alternatīvi līdzekļi, kas personām Satversmē ietvertās

5pamattiesības aizskartu mazāk. Lai to izvērtētu, Satversmes

6tiesai ir jāpārliecinās par to, vai likumdevējs ir:

71) pamatojis absolūtā aizlieguma nepieciešamību;

82) izvērtējis absolūtā aizlieguma būtību un piemērošanas

9sekas;

103) pamatojis to, ka, paredzot izņēmumus no šā absolūtā

11aizlieguma, pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis netiktu

12sasniegts līdzvērtīgā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes

13tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 19.

14punktu un 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01

1521. punktu). Minētie apsvērumi pēc būtības konkretizē labas

16likumdošanas principa saturu gadījumos, kad likumdevējs lemj par

17absolūtā aizlieguma ietveršanu kādā tiesību normā (sk.

18Satversmes tiesas 2020. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr.

192020-18-01 21. punktu un 2021. gada 28. janvāra sprieduma lietā

20Nr. 2020-29-01 24. punktu).

2119.1. Ar 2014. gada 6. marta likuma "Grozījumi

22Bērnu tiesību aizsardzības likumā" 6. pantu apstrīdētā norma

23tika izteikta jaunā, patlaban spēkā esošajā redakcijā, paplašinot

24normas adresātu loku. Izskatot priekšlikumus par apstrīdētās

25normas redakciju Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

26komisijas sēdēs, tika uzsvērta nepieciešamība aizsargāt ikvienu

27bērnu no vardarbības riska (sk. lietas materiālu 4. sēj.

28108.-147. lp. un attiecīgo komisijas sēžu audioierakstus

29lietas materiālu 5. sēj.).

30Līdz ar to likumdevējs apstrīdētajā normā noteiktā absolūtā

31aizlieguma nepieciešamību ir pamatojis ar pienākumu aizsargāt

32bērnus no vardarbības riska.

3319.2. Nosakot absolūto aizliegumu, likumdevēja

34pienākums ir pārliecināties un pamatot, ka šāds aizliegums ir

35nepieciešams tieši konkrētajā apmērā, kā arī izvērtēt šā

36aizlieguma piemērošanas sekas (sk. Satversmes tiesas 2020.

37gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑18‑01 23. punktu un

382021. gada 28. janvāra sprieduma lietā Nr. 2020-29-01 24.2.

39punktu). Tostarp likumdevējam ir pienākums pārliecināties, ka

40ar absolūto aizliegumu radītās sekas ir samērīgas (sk.

41Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr.

422017-07-01 19.2. punktu).

43Izskatot likumprojektu Nr. 743/Lp11 "Grozījumi Bērnu

44tiesību aizsardzības likumā" pirms otrā lasījuma, Saeimas

45Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 2013. gada 5. un 13.

46novembra sēdēs tika secināts, ka, sagatavojot priekšlikumus

47grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. pantā,

48nepieciešams vērtēt šajā pantā ietverto ierobežojumu atbilstību

49Satversmes 106. pantam. Komisijas sēdēs bija pārstāvēts un

50Satversmei atbilstošu priekšlikumu redakciju izstrādē piedalījās

51Saeimas Juridiskais birojs, Labklājības ministrija, Izglītības un

52zinātnes ministrija un Iekšlietu ministrija (sk. 11. Saeimas

53Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 2013. gada 5.

54novembra sēdes protokolu lietas materiālu 4. sēj. 108.-113. lp.

55un audioierakstu lietas materiālu 5. sēj., kā arī 2013. gada 13.

56novembra sēdes protokolu lietas materiālu 4. sēj. 116.-118. lp.

57un audioierakstu lietas materiālu 5. sēj.).

58Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 2013.

59gada 11. decembra sēdē Saeimas Juridiskā biroja pārstāve norādīja

60uz biroja šaubām par to, vai priekšlikumā piedāvātā Bērnu tiesību

61aizsardzības likuma 72. panta grozījumu redakcija, kas citstarp

62paredz ierobežojumu par vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu sodītai

63personai strādāt ar bērniem saistītās iestādēs un pasākumos

64neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, atbilst

65Satversmes 106. pantam. Darba devējam attiecībā uz mazāk smagiem

66noziegumiem vai kriminālpārkāpumiem būtu jāizvērtē, vai ir

67pieļaujams tas, ka persona, kurai sodāmība dzēsta vai noņemta,

68strādā ar bērniem saistītā iestādē vai pasākumā. Esot

69nepieciešams garantēt arī šādas personas pamattiesības samērīgākā

70veidā. Turpretim Labklājības ministrijas pārstāve šajā komisijas

71sēdē uzsvēra, ka attiecībā uz personām, kuras jau ir notiesātas,

72vairs neesot aizdomu par to, ka šīs personas var būt vardarbīgas.

73Ministrijas pārstāve norādīja, ka darba devējs nevarētu izvērtēt,

74vai par attiecīgiem noziedzīgiem nodarījumiem sodīta persona

75vairs neapdraud bērna drošību. Vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi

76un noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību

77esot tādi nodarījumi, no kuriem bērni ir īpaši jāpasargā.

78Savukārt Iekšlietu ministrijas pārstāve pievienojās Labklājības

79ministrijas pārstāves norādītajam un papildus paskaidroja, ka,

80ievērojot vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu un noziedzīgu

81nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību smagumu,

82jāatzīst, ka piedāvātā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.

83panta redakcija samērīgi ierobežo personas tiesības izvēlēties

84nodarbošanos. Bērni esot īpaši jāpasargā no tādām personām, kuras

85izdarījušas šāda veida noziedzīgus nodarījumus. Tomēr Iekšlietu

86ministrijas pārstāve norādīja, ka ir rūpīgi jāapsver to personu

87loks, uz kurām šāds ierobežojums attiecināms.

88Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija minētajā

89sēdē nolēma, ka pret ierobežojumu attiecībā uz personām, kuras

90izdarījušas vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgu

91nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, tai nav

92iebildumu, taču atbildīgajām ministrijām un Saeimas Juridiskajam

93birojam vēl jāturpina jaunās Bērnu tiesību aizsardzības likuma

9472. panta redakcijas apspriešanas un precizēšanas darbs (sk.