92. pants
jāvērtē kopsakarā ar citām Satversmes normām un

principiem, pirmām kārtām tiesiskas valsts principu, kas

nostiprināts Satversmes 1. pantā (sk. Satversmes

tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma lietā

Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas 8. punktu). Viens

no tiesiskuma elementiem ir tiesiskās noteiktības princips, kas

citastarp prasa to, lai netiktu apšaubīti spēkā stājušies tiesas

spriedumi.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa

norādījusi, ka tiesas sprieduma izpilde ir neatņemama tiesību uz

taisnīgu tiesu sastāvdaļa (sk., piemēram, ECT spriedumu lietā:

Marini v. Albania, judgement of 18 December 2007,

para. 126). Uz nepieciešamību nodrošināt otrās instances

tiesas sprieduma izpildi norādīts arī Eiropas Padomes

rekomendācijā Nr. R (95) 5. Viens no tās pamatmērķiem ir

veicināt galīgā sprieduma pieņemšanu pēc iespējas zemākā tiesas

instancē, bet sprieduma pārsūdzēšanas iespēju noteikt drīzāk kā

izņēmumu, nevis vispārējo kārtību. Šīs pašas rekomendācijas

7. panta "e" punktā norādīts, ka otrās instances spriedumiem

vajadzētu būt izpildāmiem, ja vien otrās vai trešās instances

tiesa neaptur sprieduma izpildi vai arī sūdzības iesniedzējs

nesniedz pietiekamas garantijas sprieduma izpildes iespējamībai.

No rekomendācijas izriet, ka likumā jābūt noteiktiem efektīviem

sprieduma izpildes apturēšanas mehānismiem, ja tajā ir paredzēta

sprieduma pārsūdzības iespēja.

Atbilstoši Civilprocesa likumā

ietvertajam tiesiskajam regulējumam kasācijas kārtībā lieta tiek

izskatīta, kad apelācijas instances tiesas spriedums jau ir

stājies likumīgā spēkā un dažreiz jau ir izpildīts vai tiek

izpildīts (sk.: Dudelis M. Civilprocesa likuma

450. panta komentārs. Civilprocesa likuma komentāri.

Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs prof.

K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. - Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2006, 616. lpp.). Līdz ar to jāizvērtē,

vai likumdevējs ir nodrošinājis efektīvu indivīda tiesību

aizsardzību gadījumā, kad ar kasācijas instances spriedumu tiek

atcelts likumīgā spēkā stājies apelācijas instances

spriedums.

16.4. Saeima atbildes

rakstā norādījusi, ka Civilprocesa likumā ir ietverti mehānismi,

kas nodrošina iespēju apelācijas instances tiesas sprieduma

izpildes sekas mazināt (sk. lietas materiālu 1. sējuma

87. un 164. lpp.). Pirmkārt, to nodrošinot Civilprocesa

likuma 464. panta sestajā daļā paredzētā iespēja apturēt

sprieduma izpildi. Otrkārt, to nodrošinot Civilprocesa

634. pantā paredzētais sprieduma izpildīšanas

pagrieziens.

Civilprocesa 464. panta

sestajā daļā paredzēta iespēja pēc puses lūguma apturēt sprieduma

izpildi, ja lieta nodota izskatīšanai kasācijas kārtībā. Tomēr

likumdevējs nav nodrošinājis iespēju lietā iesaistītajām pusēm

nodrošināt savu interešu aizsardzību, ja apelācijas instances

tiesas spriedums jau ir izpildīts līdz kasācijas sūdzības un

tātad arī lūguma par sprieduma izpildes apturēšanu izvērtēšanai

Senāta rīcības sēdē.

Apelācijas instances tiesas

sprieduma izpildes seku mazināšana ne vienmēr var tikt uzskatīta

par pietiekami efektīvu līdzekli, jo laika posms starp apelācijas

sprieduma pasludināšanu un Senāta rīcības sēdi var būt pietiekami

ilgs, lai pastāvētu iespēja, ka apelācijas tiesas spriedums jau

ir izpildīts.

Saeima par pietiekami efektīvu

līdzekli izpildīta un vēlāk atcelta apelācijas instances tiesas

sprieduma seku mazināšanai uzskata arī 634. pantā noteikto

procedūru. Proti, ja izpildītu spriedumu atceļ un pēc lietas

jaunas izskatīšanas taisa spriedumu par prasības noraidīšanu vai

pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā vai par lietas

atstāšanu bez izskatīšanas, atbildētājam tiek atdots atpakaļ

viss, kas no viņa piedzīts prasītāja labā pēc atceltā sprieduma

(sprieduma izpildīšanas pagrieziens). Ja atdot atpakaļ mantu

natūrā nav iespējams, tiesas spriedumā vai lēmumā tiek paredzēta

šīs mantas vērtības atlīdzināšana. Satversmes tiesa tomēr piekrīt

prof. J. Rozenberga paustajam viedoklim (sk. lietas

materiālu 1. sējuma 91. - 92. lpp.), ka