10. pants

Pēc Pieteikumu iesniedzēju domām, apstrīdētā norma

nepamatoti pieļauj trešo personu iestāšanos laulības šķiršanas

lietās (sk. lietas materiālu 3., 24. lpp.).

10.1. Apstrīdētā norma ietver vispārīgu principu, ka

trešās personas var iestāties civillietā. Saskaņā ar CPL 11.

panta pirmās daļas 3. punktu laulības šķiršanas vai neesamības

lietas izskata slēgtā sēdē. Savukārt CPL 238. panta pirmā daļa

nosaka prasījumus, kurus izspriež vienlaikus ar prasījumu par

laulības šķiršanu vai neesamību. Viens no šādiem prasījumiem

saskaņā ar CPL 238. panta pirmās daļas 6. punktu ir laulāto

mantas dalīšana, tostarp gadījumos, kad tas skar trešās personas.

Tātad laulāto strīds var aizskart trešo personu intereses.

Nosakot šādu prasījumu izskatīšanu vienas tiesvedības ietvaros,

likumdevējs atbilstoši procesuālās ekonomijas principam ir

vēlējies nodrošināt lietu savlaicīgu izskatīšanu tiesā.

10.2. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā

norma nenodrošina taisnīgu procesu tiesā, jo tiesa neesot ņēmusi

vērā Pieteikumu iesniedzēju iebildumus pret trešās personas

iestāšanos viņu laulības šķiršanas lietās, turklāt Pieteikumu

iesniedzēji nevarot pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru trešā

persona pieaicināta vai pielaista lietā (sk. lietas materiālu

1. - 2., 22. - 23. lpp.).

Satversmes tiesa norāda, ka tās kompetencē visupirms ietilpst

lietā apstrīdētas konkrētas tiesību normas vai tiesību akta

satversmības izvērtēšana. Tās kompetencē, kas ir noteikta

Satversmes 85. pantā, kā arī Satversmes tiesas likuma 1. un 16.

pantā, neietilpst tiesību normu piemērošanas vērtēšana. Tādējādi

Satversmes tiesa nav tiesīga pārvērtēt civilprocesa ietvaros

pieņemtos tiesas nolēmumus un nav tiesīga lemt par to, vai

vispārējās jurisdikcijas tiesa, izskatot konkrētu lietu, pareizi

piemērojusi materiālās un procesuālās normas (sk. Satversmes

tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-22-01 18.1.

punktu un 2009. gada 3. jūnija sprieduma lietā Nr. 2008-43-0106

12. punktu).

Lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu lietā

pieņem tiesa, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus un to, vai

spriedums konkrētajā lietā var skart trešās personas tiesības vai

pienākumus. Pieteikumiem pievienotie dokumenti apstiprina to, ka

pušu viedoklis par trešās personas iestāšanos lietā tika

uzklausīts (sk. lietas materiālu 5. - 6.,

26. lpp.).

10.3. CPL 81. panta otrā daļa expressis verbis

neparedz pušu tiesības pārsūdzēt lēmumu par trešās personas

pieaicināšanu vai pielaišanu lietā. Savukārt CPL 441. panta

pirmās daļas 2. punkts paredz lietas dalībnieku tiesības

pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumus

atsevišķi no tiesas sprieduma, iesniedzot blakus sūdzību, CPL

noteiktajos gadījumos un tad, ja tiesas lēmums kavē lietas

virzību.

Augstākā tiesa norāda, ka saskaņā ar CPL 441. panta

noteikumiem un tiesu praksi lietas dalībnieks nevar iesniegt

blakus sūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts lūgums par

trešās personas iestāšanos lietā (sk. lietas materiālu

100. lpp.). Secināms, ka pusēm nav tiesību

atsevišķi pārsūdzēt lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai

pielaišanu lietā. Atbilstoši CPL 441. panta otrās daļas otrajam

teikumam puses savus iebildumus pret šo lēmumu var izteikt

apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

Tomēr puses var iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu CPL

441. panta pirmās daļas 2. punkta kārtībā, proti, ja tiesas

lēmums kavē lietas tālāko virzību. Šādā gadījumā puses blakus

sūdzībā norāda un pamato apstākļus, kuru dēļ tiesas lēmums par

trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu lietā novilcina

lietas izskatīšanu. Tiesa katrā konkrētā gadījumā izvērtē, vai

lēmums kavē lietas virzību.

No pieteikumiem secināms, ka Pieteikumu iesniedzēji vēlas, lai

likumdevējs pieņemtu tādu normatīvo regulējumu, kas liegtu

trešajām personām iestāties lietās, kuras izskata slēgtās tiesas

sēdēs (sk. lietas materiālu 1. - 4., 22.

- 25. lpp.). Taču šāda regulējuma neesamība

nenozīmē, ka apstrīdētā norma ierobežotu pušu tiesības uz

taisnīgu tiesu lietās par laulības šķiršanu. Pieteikumu

iesniedzēju argumenti par slēgto tiesas sēžu nozīmi aplūkojami,

izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 96.

pantam.

Līdz ar to apstrīdētā norma neierobežo Pieteikumu

iesniedzējiem Satversmes 92. panta pirmajā teikumā

nostiprinātās pamattiesības un tiesvedība daļā par apstrīdētās

normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ir

izbeidzama.