10. pants

1Pēc Pieteikumu iesniedzēju domām, apstrīdētā norma

2nepamatoti pieļauj trešo personu iestāšanos laulības šķiršanas

3lietās (sk. lietas materiālu 3., 24. lpp.).

410.1. Apstrīdētā norma ietver vispārīgu principu, ka

5trešās personas var iestāties civillietā. Saskaņā ar CPL 11.

6panta pirmās daļas 3. punktu laulības šķiršanas vai neesamības

7lietas izskata slēgtā sēdē. Savukārt CPL 238. panta pirmā daļa

8nosaka prasījumus, kurus izspriež vienlaikus ar prasījumu par

9laulības šķiršanu vai neesamību. Viens no šādiem prasījumiem

10saskaņā ar CPL 238. panta pirmās daļas 6. punktu ir laulāto

11mantas dalīšana, tostarp gadījumos, kad tas skar trešās personas.

12Tātad laulāto strīds var aizskart trešo personu intereses.

13Nosakot šādu prasījumu izskatīšanu vienas tiesvedības ietvaros,

14likumdevējs atbilstoši procesuālās ekonomijas principam ir

15vēlējies nodrošināt lietu savlaicīgu izskatīšanu tiesā.

1610.2. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā

17norma nenodrošina taisnīgu procesu tiesā, jo tiesa neesot ņēmusi

18vērā Pieteikumu iesniedzēju iebildumus pret trešās personas

19iestāšanos viņu laulības šķiršanas lietās, turklāt Pieteikumu

20iesniedzēji nevarot pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru trešā

21persona pieaicināta vai pielaista lietā (sk. lietas materiālu

221. - 2., 22. - 23. lpp.).

23Satversmes tiesa norāda, ka tās kompetencē visupirms ietilpst

24lietā apstrīdētas konkrētas tiesību normas vai tiesību akta

25satversmības izvērtēšana. Tās kompetencē, kas ir noteikta

26Satversmes 85. pantā, kā arī Satversmes tiesas likuma 1. un 16.

27pantā, neietilpst tiesību normu piemērošanas vērtēšana. Tādējādi

28Satversmes tiesa nav tiesīga pārvērtēt civilprocesa ietvaros

29pieņemtos tiesas nolēmumus un nav tiesīga lemt par to, vai

30vispārējās jurisdikcijas tiesa, izskatot konkrētu lietu, pareizi

31piemērojusi materiālās un procesuālās normas (sk. Satversmes

32tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-22-01 18.1.

33punktu un 2009. gada 3. jūnija sprieduma lietā Nr. 2008-43-0106

3412. punktu).

35Lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu lietā

36pieņem tiesa, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus un to, vai

37spriedums konkrētajā lietā var skart trešās personas tiesības vai

38pienākumus. Pieteikumiem pievienotie dokumenti apstiprina to, ka

39pušu viedoklis par trešās personas iestāšanos lietā tika

40uzklausīts (sk. lietas materiālu 5. - 6.,

4126. lpp.).

4210.3. CPL 81. panta otrā daļa expressis verbis

43neparedz pušu tiesības pārsūdzēt lēmumu par trešās personas

44pieaicināšanu vai pielaišanu lietā. Savukārt CPL 441. panta

45pirmās daļas 2. punkts paredz lietas dalībnieku tiesības

46pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumus

47atsevišķi no tiesas sprieduma, iesniedzot blakus sūdzību, CPL

48noteiktajos gadījumos un tad, ja tiesas lēmums kavē lietas

49virzību.

50Augstākā tiesa norāda, ka saskaņā ar CPL 441. panta

51noteikumiem un tiesu praksi lietas dalībnieks nevar iesniegt

52blakus sūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts lūgums par

53trešās personas iestāšanos lietā (sk. lietas materiālu

54100. lpp.). Secināms, ka pusēm nav tiesību

55atsevišķi pārsūdzēt lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai

56pielaišanu lietā. Atbilstoši CPL 441. panta otrās daļas otrajam

57teikumam puses savus iebildumus pret šo lēmumu var izteikt

58apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

59Tomēr puses var iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu CPL

60441. panta pirmās daļas 2. punkta kārtībā, proti, ja tiesas

61lēmums kavē lietas tālāko virzību. Šādā gadījumā puses blakus

62sūdzībā norāda un pamato apstākļus, kuru dēļ tiesas lēmums par

63trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu lietā novilcina

64lietas izskatīšanu. Tiesa katrā konkrētā gadījumā izvērtē, vai

65lēmums kavē lietas virzību.

66No pieteikumiem secināms, ka Pieteikumu iesniedzēji vēlas, lai

67likumdevējs pieņemtu tādu normatīvo regulējumu, kas liegtu

68trešajām personām iestāties lietās, kuras izskata slēgtās tiesas

69sēdēs (sk. lietas materiālu 1. - 4., 22.

70- 25. lpp.). Taču šāda regulējuma neesamība

71nenozīmē, ka apstrīdētā norma ierobežotu pušu tiesības uz

72taisnīgu tiesu lietās par laulības šķiršanu. Pieteikumu

73iesniedzēju argumenti par slēgto tiesas sēžu nozīmi aplūkojami,

74izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 96.

75pantam.

76Līdz ar to apstrīdētā norma neierobežo Pieteikumu

77iesniedzējiem Satversmes 92. panta pirmajā teikumā

78nostiprinātās pamattiesības un tiesvedība daļā par apstrīdētās

79normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ir

80izbeidzama.