13. pants

Apstrīdētās normas gramatiskais formulējums

liecina, ka trešās personas tiesības iestāties lietā regulē divi

kritēriji.

Pirmkārt, trešā persona var iestāties lietā līdz brīdim, kad

pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Tātad trešā persona var

lūgt tiesu to pielaist procesā pirms tiesas sēdes, iesniedzot

savu lūgumu rakstveidā. Šīs tiesības trešā persona var īstenot

arī jebkurā citā laikā, tomēr ne vēlāk par brīdi, kad pabeigta

lietas izskatīšana pēc būtības. Otrkārt, trešā persona var

iestāties lietā tikai pirmās instances tiesā. Tādējādi

likumdevējs ir nodrošinājis trešajām personām iespēju iestāties

procesā.

Trešā persona saskaņā ar CPL 78. panta pirmo daļu var būt

fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret

vienu no pusēm var skart spriedums lietā. Trešo personu institūts

ir ieviests civilprocesā, lai sekmētu lietas apstākļu vispusīgu

noskaidrošanu un panāktu procesuālu ekonomiju [sk:

Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1. - 28.nodaļa). Autoru

kolektīvs K. Torgāna zinātniskajā red. Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2011, 220. lpp.].

Apstrīdētā norma ļauj tiesas procesā piedalīties personai,

kura var veicināt objektīvu lietas izskatīšanu tiesā, sniedzot

paskaidrojumus un izsakot savu viedokli par prasījumu. Atbilstoši

CPL 78. panta trešās daļas otrajam teikumam trešā persona var

izmantot apstrīdētajā normā noteiktās tiesības pēc savas

iniciatīvas vai arī pēc pušu vai prokurora lūguma. Trešās

personas atkarībā no to ieinteresētības rakstura un pakāpes

likumdevējs ir iedalījis kā personas ar patstāvīgiem prasījumiem

un personas bez patstāvīgiem prasījumiem. To procesuālās tiesības

un pienākumi ir plašāk reglamentēti CPL 79. un 80. pantā.

Neatkarīgi no trešās personas ieinteresētības pakāpes lēmumu par

tās pieaicināšanu vai pielaišanu konkrētajā lietā tās ietvaros

izvērtē tiesa. Ar attiecīgu tiesas lēmumu trešā persona kļūst par

lietas dalībnieku.

Līdz ar to apstrīdētās normas mērķis ir nodrošināt

un aizsargāt trešo personu tiesības.