Par Civilprocesa likuma 78.panta trešās daļas pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam un 96.pantam

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, -

Saeima - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92.

panta pirmajam teikumam un 96. pantam.

3.1. Apstrīdētā norma neregulējot pieteikumā norādītos

jautājumus, jo tā tikai nosakot, līdz kuram brīdim trešās

personas var iestāties lietā. No Pieteikuma iesniedzēja I.

Gudrimoviča pieteikuma esot secināms, ka kredītiestādes pārstāvis

nav piedalījies tiesas sēdē, kurā izskatīta attiecīgā civillieta.

Līdz ar to rodoties šaubas, vai tiesvedība Satversmes tiesas

lietā ir turpināma.

Tiesvedības procesā neesot iespējams nodrošināt tiesību uz

privāto dzīvi absolūtu neaizskaramību. Valstij esot pienākums ne

vien nodrošināt personu privātās dzīves neaizskaramību, bet arī

pieeju tiesai un tiesvedības procesa institūtu netraucētu

darbību. Tiesiski ieinteresēto trešo personu iesaistīšana

civillietā tieši izrietot no šīm personām Satversmes 92. pantā

garantētajām pamattiesībām. Līdz ar to šo personu iesaistīšanai

laulības šķiršanas lietā esot leģitīms mērķis - aizsargāt citu

personu tiesības un nodrošināt atbilstošu tiesvedības

procesu.

3.2. Trešās personas pieaicināšana nodrošinot

procesuālā taisnīguma, tiesiskās stabilitātes un procesuālās

ekonomijas principu ievērošanu. Laulības šķiršanas process skarot

arī citu personu, piemēram, bērnu un kredītiestāžu, intereses. Šo

personu iesaistīšana laulības šķiršanas lietā esot piemērots

līdzeklis to interešu īstenošanai.

Pieteikumu iesniedzēji nenorādot saudzējošākus leģitīmā mērķa

sasniegšanas līdzekļus. Saeima uzskata, ka trešajām personām

nozīmīgus jautājumus esot racionālāk atrisināt reizē ar mantas

dalīšanu, nevis atsevišķā procesā.

3.3. Trešo personu piedalīšanās laulības šķiršanas

lietās varot būt nepieciešama un atbilstot samērīguma

principam.

Tiesību normas ļaujot tiesai pēc puses motivēta lūguma katrā

konkrētā gadījumā izvērtēt, vai trešā persona ir tiesiski

ieinteresēta attiecīgajā lietā, kā arī to, vai spriedums var

skart trešās personas intereses.

Saeima norāda, ka lietas par laulības šķiršanu izskata slēgtā

tiesas sēdē. Mantiskie jautājumi un jautājumi par uzturlīdzekļu

piedziņu vispārīgā gadījumā nevarot tikt skatīti slēgtā tiesas

sēdē. Spriedums laulības šķiršanas lietā esot pasludināms slēgtā

tiesas sēdē. Tādējādi tiekot nodrošinātas tiesības uz privātās

dzīves noslēpumu.

Ja trešā persona ļaunprātīgi izmantotu tiesības un tās rīcībā

nokļuvušos lietas materiālus izplatītu nolūkā aizskart kādas

personas tiesības, tai varot iestāties juridiskā atbildība par

goda un cieņas aizskaršanu, par nelikumīgām darbībām ar personas

datiem vai par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

3.4. Neesot pamatots Pieteikumu iesniedzēju viedoklis,

ka apstrīdētā norma pieļauj procesa novilcināšanas iespēju.

Lietas ātra izlemšana nedrīkstot būt pašmērķis. Turklāt likumā

neesot ietverts tiešs aizliegums iesniegt blakus sūdzību par

trešās personas pieaicināšanu lietā. Savukārt apstrīdētā norma

neregulējot jautājumu par šāda lēmuma ietekmi uz procesa virzību.

Pieteikumu iesniedzēju tiesības vērsties tiesā, iesniegt

pierādījumus, paust savu nostāju un pārsūdzēt tiesas spriedumu

netiekot ierobežotas.