1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, -
2Saeima - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92.
3panta pirmajam teikumam un 96. pantam.
43.1. Apstrīdētā norma neregulējot pieteikumā norādītos
5jautājumus, jo tā tikai nosakot, līdz kuram brīdim trešās
6personas var iestāties lietā. No Pieteikuma iesniedzēja I.
7Gudrimoviča pieteikuma esot secināms, ka kredītiestādes pārstāvis
8nav piedalījies tiesas sēdē, kurā izskatīta attiecīgā civillieta.
9Līdz ar to rodoties šaubas, vai tiesvedība Satversmes tiesas
10lietā ir turpināma.
11Tiesvedības procesā neesot iespējams nodrošināt tiesību uz
12privāto dzīvi absolūtu neaizskaramību. Valstij esot pienākums ne
13vien nodrošināt personu privātās dzīves neaizskaramību, bet arī
14pieeju tiesai un tiesvedības procesa institūtu netraucētu
15darbību. Tiesiski ieinteresēto trešo personu iesaistīšana
16civillietā tieši izrietot no šīm personām Satversmes 92. pantā
17garantētajām pamattiesībām. Līdz ar to šo personu iesaistīšanai
18laulības šķiršanas lietā esot leģitīms mērķis - aizsargāt citu
19personu tiesības un nodrošināt atbilstošu tiesvedības
20procesu.
213.2. Trešās personas pieaicināšana nodrošinot
22procesuālā taisnīguma, tiesiskās stabilitātes un procesuālās
23ekonomijas principu ievērošanu. Laulības šķiršanas process skarot
24arī citu personu, piemēram, bērnu un kredītiestāžu, intereses. Šo
25personu iesaistīšana laulības šķiršanas lietā esot piemērots
26līdzeklis to interešu īstenošanai.
27Pieteikumu iesniedzēji nenorādot saudzējošākus leģitīmā mērķa
28sasniegšanas līdzekļus. Saeima uzskata, ka trešajām personām
29nozīmīgus jautājumus esot racionālāk atrisināt reizē ar mantas
30dalīšanu, nevis atsevišķā procesā.
313.3. Trešo personu piedalīšanās laulības šķiršanas
32lietās varot būt nepieciešama un atbilstot samērīguma
33principam.
34Tiesību normas ļaujot tiesai pēc puses motivēta lūguma katrā
35konkrētā gadījumā izvērtēt, vai trešā persona ir tiesiski
36ieinteresēta attiecīgajā lietā, kā arī to, vai spriedums var
37skart trešās personas intereses.
38Saeima norāda, ka lietas par laulības šķiršanu izskata slēgtā
39tiesas sēdē. Mantiskie jautājumi un jautājumi par uzturlīdzekļu
40piedziņu vispārīgā gadījumā nevarot tikt skatīti slēgtā tiesas
41sēdē. Spriedums laulības šķiršanas lietā esot pasludināms slēgtā
42tiesas sēdē. Tādējādi tiekot nodrošinātas tiesības uz privātās
43dzīves noslēpumu.
44Ja trešā persona ļaunprātīgi izmantotu tiesības un tās rīcībā
45nokļuvušos lietas materiālus izplatītu nolūkā aizskart kādas
46personas tiesības, tai varot iestāties juridiskā atbildība par
47goda un cieņas aizskaršanu, par nelikumīgām darbībām ar personas
48datiem vai par neizpaužamu ziņu izpaušanu.
493.4. Neesot pamatots Pieteikumu iesniedzēju viedoklis,
50ka apstrīdētā norma pieļauj procesa novilcināšanas iespēju.
51Lietas ātra izlemšana nedrīkstot būt pašmērķis. Turklāt likumā
52neesot ietverts tiešs aizliegums iesniegt blakus sūdzību par
53trešās personas pieaicināšanu lietā. Savukārt apstrīdētā norma
54neregulējot jautājumu par šāda lēmuma ietekmi uz procesa virzību.
55Pieteikumu iesniedzēju tiesības vērsties tiesā, iesniegt
56pierādījumus, paust savu nostāju un pārsūdzēt tiesas spriedumu
57netiekot ierobežotas.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.