4. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

Tieslietu ministrija (turpmāk - Tieslietu ministrija) -

norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam. Savukārt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 96.

pantam neesot iespējams izvērtēt, jo tā nosakot tikai brīdi, līdz

kuram trešās personas ir tiesīgas iestāties lietā. Līdz ar to

apstrīdētā norma tiešā veidā neietekmējot lietas dalībnieku

tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

4.1. Apstrīdētajā normā ietvertais tiesiskais

regulējums esot attiecināms uz visu kategoriju lietām, izņemot

tās, kurām CPL nosaka citu izskatīšanas kārtību. Prasītāja un

atbildētāja tiesības uz taisnīgu tiesu nevarot skatīt šķirti no

to personu tiesībām, kuru ar likumu aizsargātās intereses var

ietekmēt tiesvedības process. Trešās personas institūts

civilprocesā nodrošinot to personu tiesības, kuru tiesiskās

intereses var tikt aizskartas prasības tiesvedības ietvaros. Līdz

ar to apstrīdētā norma esot viens no veidiem, kā šīs personas var

aizstāvēt savas tiesiskās intereses un nodrošināt Satversmes 92.

panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības.

Laulības šķiršanas lietā, kuras izskatīšanas laikā tiek lemts

jautājums par laulāto mantas sadalīšanu, varot tikt skartas trešo

personu intereses. Līdz ar to valstij esot pienākums nodrošināt

šo personu interešu aizsardzību.

4.2. Saskaņā ar CPL 81. panta otro daļu blakus sūdzību

varot iesniegt tikai par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums

par trešās personas iestāšanos lietā. Taču, pēc Tieslietu

ministrijas ieskata, lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt

blakus sūdzību saskaņā ar CPL 441. panta pirmās daļas 2. punktu

par tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts lūgums par trešās personas

iestāšanos lietā. Tas, vai tiesas lēmums kavē lietas virzību CPL

441. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē, esot tiesu prakses

jautājums.

4.3. Ja laulības šķiršanas un laulāto mantas dalīšanas

procesos trešās personas nedrīkstētu piedalīties, varētu tikt

aizskartas to tiesības tikt uzklausītām. Tomēr trešās personas

būtu tiesīgas savas intereses īstenot, pamatojoties uz CPL 1.

pantā ietverto vispārējo civilprocesuālo principu, saskaņā ar

kuru katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz

savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu

aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Šo tiesību izmantošana

varot izpausties gan kā prasības celšana tiesā, gan kā

pierādījumu iesniegšana, gan arī kā dažādu lūgumu izteikšana

tiesai. Taču šāds risinājums neesot uzskatāms par efektīvu, jo

radītu risku, ka, izšķirot vienu jautājumu, rastos pamats jaunai

tiesvedībai par kreditoru tiesību iespējamu aizskārumu.

Saskaņā ar spēkā esošo civilprocesuālo regulējumu jau šobrīd

esot iespēja laulības šķiršanas un laulāto mantas sadales

procesos trešās personas pieaicināt. Vienlaikus Tieslietu

ministrija uzskata, ka nav izslēgta iespēja trešajai personai arī

pēc pašas iniciatīvas tikt pielaistai laulības šķiršanas

lietā.