5. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

Augstākā tiesa (turpmāk - Augstākā tiesa) - norāda, ka

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

un 96. pantam.

5.1. Apstrīdētā norma reglamentējot tikai laiku, līdz

kuram trešās personas var iestāties lietā, un neesot saistāma ar

Satversmes 92. panta pirmo teikumu un 96. pantu. Apstrīdētā norma

esot vispārīga norma, kas attiecināma uz jebkuru civillietu. Tās

leģitīmais mērķis esot aizsargāt trešo personu tiesības un

likumiskās intereses.

Optimāls risinājums būtu tāds, ka lietā par laulības šķiršanu

prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, tiktu

izspriesti vienlaikus, izņemot gadījumus, kad procesā

nepieciešams iesaistīt trešās personas. Mantas dalīšana būtu

skatāma atsevišķā tiesvedībā, nevis laulības šķiršanas procesa

ietvaros. Tad šādā atsevišķā tiesvedībā varētu pieaicināt trešo

personu.

Augstākā tiesa norāda, ka tiesību uz privāto dzīvi aizskārumu

Pieteikumu iesniedzēji varētu saskatīt CPL 238. panta pirmās

daļas 6. punktā un 242. panta 1. punktā, taču šīs normas viņi nav

apstrīdējuši.

Ļaujot trešajām personām iesaistīties civillietā par laulības

šķiršanu un laulāto mantas sadali, atsevišķos gadījumos varot

tikt nepamatoti paildzināta lietas izskatīšana. Tā rezultātā

varot ieilgt laulāto kopīgās mantas dalīšana un arī laulības

šķiršana. Taču trešo personu tiesības tiktu aizskartas, ja tām

būtu liegts piedalīties šajos procesos.

Procesa dalībnieks nevarot iesniegt blakus sūdzību par tiesas

lēmumu, ar kuru apmierināts lūgums par trešās personas iestāšanos

lietā. Taču par lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās

personas iestāšanos lietā, varot iesniegt blakus sūdzību.

Iebildumus pret lēmumu, ar kuru apmierināts lūgums par trešās

personas iestāšanos lietā, varot izteikt apelācijas vai kasācijas

sūdzībā.

5.2. Augstākā tiesa norāda, ka tas, vai lēmums saskaņā

ar CPL 441. panta pirmās daļas 2. punktu kavē lietas tālāko

virzību, ir fakta jautājums, kas jāvērtē tiesai. Trešo personu

pieaicināšana pati par sevi netiekot uzskatīta par lietas

virzības kavēšanu.

Iesniegumu par trešās personas pieaicināšanu lietā iesniedzot

kāda no pusēm, bet iesniegumu par iestāšanos lietā prasītāja vai

atbildētāja pusē - pati trešā persona. Nevarot piekrist

Pieteikumu iesniedzēju apgalvojumam, ka laulāto mantas sadales

procesos trešās personas varētu pieaicināt, nevis pielaist, jo

trešā persona jebkurā gadījumā ir ieinteresēta lietas iznākumā.

Tiesai esot jāpārbauda, vai iesniegumā norādītie apstākļi var

skart trešās personas ar likumu aizsargātās intereses.