10. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Teoloģijas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas

korespondētājloceklis Dr. phil. Valdis Tēraudkalns -

uzskata, ka Stambulas konvencijā paredzētie dalībvalstu pienākumi

nav pretrunā ar kristīgajām vērtībām.

Pēc Latvijas valsts dibināšanas praksē esot ievērota norma, ka

Latvijā neeksistē valsts baznīca. Mūsdienu demokrātijas

pilnvērtīgai funkcionēšanai esot būtiski tas, lai visi cilvēki

neatkarīgi no viņu reliģiskajiem un citiem uzskatiem, neatkarīgi

no tā, vai viņi ir vairākumā vai mazākumā, justos piederīgi savai

valstij un netiktu diskriminēti. Valsts to varot panākt, nedodot

priekšroku nevienai iedzīvotāju grupai un tās viedoklim. Praksē

tas nozīmējot, ka valsts nejaucas reliģiju praktizējošu cilvēku

privātajā dzīvē un reliģisko organizāciju darbībā, ciktāl tajā

tiek ievērotas tiesību normas, un ka reliģisko organizāciju

teoloģiskie pieņēmumi nevar būt obligāti visiem.

Mūsdienās jēdziens "kristīgās vērtības" bieži tiekot

ideoloģizēts, tās saistot ar vienu, proti, konservatīvu pozīciju,

piemēram, verdzības, rasisma un dzimumu līdztiesības jautājumos,

tomēr šī pozīcija esot tikai viena no daudzajām pozīcijām plašajā

kristietības ietvaros sastopamo uzskatu spektrā. Turklāt

specifiski kristīgu vērtību nemaz neesot, jo vērtības, kas ir

nozīmīgas kristietībā, tostarp mīlestība, līdzcietība, cilvēka

cieņa un taisnīgums, atbalstot arī sekulārie humānisti un citu

reliģiju piekritēji. Tās, lai arī dažādos kontekstos atšķirīgi

saprastas, esot daļa no vispārcilvēciskajām vērtībām. Atsauce uz

kristīgajām vērtībām Satversmē apliecinot Latvijas piederību

Eiropas kultūrtelpai.

Cilvēka cieņa esot kristīgajā teoloģijā akcentēta vērtība.

Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē kristietībā

netiekot atbalstīta. Mūsdienās pašas kristīgās konfesijas esot

aktualizējušas jautājumu par vardarbību un noziegumiem pret

citstarp nepilngadīgajiem ticīgo, arī garīdznieku, vidē.

Stambulas konvencija neesot pretrunā ar šiem centieniem.