9. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

2Sociālo zinātņu fakultātes docente Dr. sc. comm. Marita

3Zitmane - uzskata, ka vardarbība pret sievietēm Latvijā ir

4izplatīta problēma.

59.1. Nošķīrums starp jēdzieniem "dzimums" un

6"dzimte" esot būtisks, lai varētu pilnībā izprast pret

7sievietēm vērstas vardarbības cēloņus, kā arī tādēļ, lai

8veiksmīgi strādātu situācijas uzlabošanas virzienā. Jēdziens

9"dzimums" esot balstīts uz bioloģisku raksturojumu, bet

10jēdziens "dzimte" kā laika gaitā mainīga sociāla

11konstrukcija esot veidots kulturāli un simboliski.

12Dzimumi tiekot klasificēti pēc bioloģiskām pazīmēm. Dzimuma

13apzīmējums - vīrietis vai sieviete - tiekot noteikts pēc ārējām

14un iekšējām pazīmēm, piemēram, tādām kā dažādi orgāni un

15hromosomu raksturojums. Līdz triju gadu vecumam lielākā daļa

16bērnu jau apzinoties savu dzimumu. Savukārt dzimtes jēdziens

17tiekot apgūts socializācijas procesā, bērnam augot noteiktā

18sabiedrībā un kultūrā un apzinoties, kādas sociālās gaidas un

19prasības pret viņu kā konkrēta dzimuma pārstāvi tiek vērstas.

20Piemēram, jaunas meitenes, saprotot sabiedrības gaidas, nereti

21cenšoties būt nevis agresīvas, bet laipnas un pieklājīgas,

22turpretī zēnu savstarpējā agresija netiekot mazināta, piemēram,

23grūstīšanās un pat kaušanās tiekot uztverta kā daļa no rotaļas un

24spēlēšanās. Tā rezultātā gan zēni, gan meitenes iemācoties, ka

25būt agresīvam ir daļa no tā, ko nozīmē būt vīrietim.

26Sabiedrība pašos pamatos priekšstatu par sievišķību un

27vīrišķību veidojot, balstoties uz tradicionālajām dzimtes lomām.

28Tradicionālās dzimtes lomas nosakot sievietes dzimti kā sievas un

29mātes lomu, pakārtojot sievieti dzīvei mājās un rūpēm par

30bērniem. Savukārt tradicionālā vīrišķība tiekot konstruēta,

31uzsverot racionalitāti, sāncensību, atlētismu, finansiālos

32panākumus, agresiju, emociju kontroli, kā arī heteroseksualitāti

33kā vīrietim obligāti piemītošas īpašības.

349.2. Latvijas sabiedrībā dominējot dzimtē balstīti

35stereotipi par sieviešu un vīriešu lomām ģimenē un publiskajā

36sfērā. Sabiedrības aptauju rezultātā atklātie vīrišķības un

37sievišķības vērtējumi norādot uz tradicionālo dzimtes lomu

38dominēšanu, kā arī saistot sievišķību ar emociju izrādīšanu,

39atkarību un pasivitāti, bet vīrišķību - ar dominēšanu,

40agresivitāti un emocionālo noslēgtību.

41Atbildot uz jautājumu, kāpēc sabiedrības izpratnē dominē

42tradicionālās dzimtes lomas, vajagot ņemt vērā vēsturisko

43kontekstu. Padomju varas gados dzimumu vienlīdzība esot nivelēta,

44paredzot vīriešiem un sievietēm vienāda darba veikšanu publiskajā

45sfērā, bet saglabājot sievietes kā mātes lomu privātajā sfērā.

46Deviņdesmito gadu sākums, kad Latvijā strauji attīstījās pārmaiņu

47procesi, bijis arī nacionālisma kulminācijas laiks. Nacionālisma

48ideoloģija ietvērusi arī konkrētu ideju par dzimtes lomām,

49tostarp par sievietes uzdevumu uzskatot nacionālās kultūras

50saglabāšanu un nodošanu bērniem, tādējādi noniecinot sieviešu

51dalību ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē un uzsverot šķietami

52dabisko mātes lomu nācijas dzīvē.

53Lai gan mūsdienās pieaugusi sabiedrības izpratne par to, ka

54vardarbība pret sievietēm nav pieļaujama, tomēr sabiedrības

55apziņā esot nostiprinājusies aizspriedumaina attieksme, piemēram,

56viedoklis par to, ka vardarbību pret sievietēm bieži vien

57provocējot pašas cietušās. Pašreizējo situāciju būtiski

58ietekmējot arī sabiedrības augstā tolerance pret vardarbību.

599.3. Datus par to gadījumu skaitu, kad sievietes

60piedzīvojušas vardarbību, iegūt esot problemātiski, jo ne vienmēr

61par šādu vardarbību tiekot ziņots tiesību aizsardzības iestādēm

62un sociālo pakalpojumu vai veselības aprūpes pakalpojumu

63sniedzējiem. Iemesli, kuru dēļ cietušās neziņo par pārdzīvoto,

64varot būt, pirmkārt, strukturālas dabas, piemēram, neuzticēšanās

65valsts institūcijām, neinformētība par palīdzības iespējām, kā

66arī palīdzības fiziskā un ģeogrāfiskā nepieejamība. Otrkārt, tie

67varot būt sabiedrībā valdošie priekšstati, piemēram, par to, ka

68vardarbību pret sievietēm bieži provocējot pašas cietušās, ka

69apgalvojumi par notikušu vardarbību vai izvarošanu bieži esot

70izdomāti vai pārspīlēti vai ka vardarbība ģimenē vispār esot

71privāta lieta, ar kuru vajagot tikt galā pašā ģimenē.