9. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Sociālo zinātņu fakultātes docente Dr. sc. comm. Marita

Zitmane - uzskata, ka vardarbība pret sievietēm Latvijā ir

izplatīta problēma.

9.1. Nošķīrums starp jēdzieniem "dzimums" un

"dzimte" esot būtisks, lai varētu pilnībā izprast pret

sievietēm vērstas vardarbības cēloņus, kā arī tādēļ, lai

veiksmīgi strādātu situācijas uzlabošanas virzienā. Jēdziens

"dzimums" esot balstīts uz bioloģisku raksturojumu, bet

jēdziens "dzimte" kā laika gaitā mainīga sociāla

konstrukcija esot veidots kulturāli un simboliski.

Dzimumi tiekot klasificēti pēc bioloģiskām pazīmēm. Dzimuma

apzīmējums - vīrietis vai sieviete - tiekot noteikts pēc ārējām

un iekšējām pazīmēm, piemēram, tādām kā dažādi orgāni un

hromosomu raksturojums. Līdz triju gadu vecumam lielākā daļa

bērnu jau apzinoties savu dzimumu. Savukārt dzimtes jēdziens

tiekot apgūts socializācijas procesā, bērnam augot noteiktā

sabiedrībā un kultūrā un apzinoties, kādas sociālās gaidas un

prasības pret viņu kā konkrēta dzimuma pārstāvi tiek vērstas.

Piemēram, jaunas meitenes, saprotot sabiedrības gaidas, nereti

cenšoties būt nevis agresīvas, bet laipnas un pieklājīgas,

turpretī zēnu savstarpējā agresija netiekot mazināta, piemēram,

grūstīšanās un pat kaušanās tiekot uztverta kā daļa no rotaļas un

spēlēšanās. Tā rezultātā gan zēni, gan meitenes iemācoties, ka

būt agresīvam ir daļa no tā, ko nozīmē būt vīrietim.

Sabiedrība pašos pamatos priekšstatu par sievišķību un

vīrišķību veidojot, balstoties uz tradicionālajām dzimtes lomām.

Tradicionālās dzimtes lomas nosakot sievietes dzimti kā sievas un

mātes lomu, pakārtojot sievieti dzīvei mājās un rūpēm par

bērniem. Savukārt tradicionālā vīrišķība tiekot konstruēta,

uzsverot racionalitāti, sāncensību, atlētismu, finansiālos

panākumus, agresiju, emociju kontroli, kā arī heteroseksualitāti

kā vīrietim obligāti piemītošas īpašības.

9.2. Latvijas sabiedrībā dominējot dzimtē balstīti

stereotipi par sieviešu un vīriešu lomām ģimenē un publiskajā

sfērā. Sabiedrības aptauju rezultātā atklātie vīrišķības un

sievišķības vērtējumi norādot uz tradicionālo dzimtes lomu

dominēšanu, kā arī saistot sievišķību ar emociju izrādīšanu,

atkarību un pasivitāti, bet vīrišķību - ar dominēšanu,

agresivitāti un emocionālo noslēgtību.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc sabiedrības izpratnē dominē

tradicionālās dzimtes lomas, vajagot ņemt vērā vēsturisko

kontekstu. Padomju varas gados dzimumu vienlīdzība esot nivelēta,

paredzot vīriešiem un sievietēm vienāda darba veikšanu publiskajā

sfērā, bet saglabājot sievietes kā mātes lomu privātajā sfērā.

Deviņdesmito gadu sākums, kad Latvijā strauji attīstījās pārmaiņu

procesi, bijis arī nacionālisma kulminācijas laiks. Nacionālisma

ideoloģija ietvērusi arī konkrētu ideju par dzimtes lomām,

tostarp par sievietes uzdevumu uzskatot nacionālās kultūras

saglabāšanu un nodošanu bērniem, tādējādi noniecinot sieviešu

dalību ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē un uzsverot šķietami

dabisko mātes lomu nācijas dzīvē.

Lai gan mūsdienās pieaugusi sabiedrības izpratne par to, ka

vardarbība pret sievietēm nav pieļaujama, tomēr sabiedrības

apziņā esot nostiprinājusies aizspriedumaina attieksme, piemēram,

viedoklis par to, ka vardarbību pret sievietēm bieži vien

provocējot pašas cietušās. Pašreizējo situāciju būtiski

ietekmējot arī sabiedrības augstā tolerance pret vardarbību.

9.3. Datus par to gadījumu skaitu, kad sievietes

piedzīvojušas vardarbību, iegūt esot problemātiski, jo ne vienmēr

par šādu vardarbību tiekot ziņots tiesību aizsardzības iestādēm

un sociālo pakalpojumu vai veselības aprūpes pakalpojumu

sniedzējiem. Iemesli, kuru dēļ cietušās neziņo par pārdzīvoto,

varot būt, pirmkārt, strukturālas dabas, piemēram, neuzticēšanās

valsts institūcijām, neinformētība par palīdzības iespējām, kā

arī palīdzības fiziskā un ģeogrāfiskā nepieejamība. Otrkārt, tie

varot būt sabiedrībā valdošie priekšstati, piemēram, par to, ka

vardarbību pret sievietēm bieži provocējot pašas cietušās, ka

apgalvojumi par notikušu vardarbību vai izvarošanu bieži esot

izdomāti vai pārspīlēti vai ka vardarbība ģimenē vispār esot

privāta lieta, ar kuru vajagot tikt galā pašā ģimenē.