11. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

2Vēstures un filozofijas fakultātes docents Dr. phil. Artis

3Svece - uzskata, ka Satversmes ievadā minētās vērtības nav

4uzskatāmas par juridiski saistošiem priekšrakstiem.

5Neesot tāda pašsaprotama un vispārpieņemta saraksta, kurā būtu

6uzskaitītas Satversmes ievada piektajā rindkopā minētās latviešu

7un lībiešu tradīcijas, kā arī vispārcilvēciskās un kristīgās

8vērtības. Ja par kristīgām vērtībām atzītu jebkuru abstraktu

9konceptu, piemēram, mīlestību, līdzcietību vai taisnīgumu, tādā

10interpretācijā, kāda kristietības vēsturē ir pastāvējusi, vai

11jebkuru vērtību kopumu, ko kristieši kādā laika posmā vai

12ģeogrāfiskā areālā ir aizstāvējuši, tad šīs vērtības varot nonākt

13cita ar citu pretrunā.

14Lai nodrošinātu to, ka Satversmē nav iekšēju pretrunu,

15Satversmes ievadā minētās vērtības nevarot uzskatīt par tādām,

16kuras noteiktu to, kas Latvijas valstī ir vai nav pieļaujams.

17Atsaukšanās uz kristīgajām vērtībām konkrētajā Satversmes teksta

18daļā esot interpretējama drīzāk kā aicinājums apzināties Latvijas

19vēsturi, tai skaitā vērtību mantojumu.

20Latvijas valsts neesot veidojusies tukšā vietā, un tās

21sabiedrību vienojot ne tikai praktisks izdevīgums vai nejauša

22atrašanās noteiktā teritorijā. Identitātes un piederības apziņa

23esot viens no faktoriem, kas nosaka pilsoņu lojalitāti valstij un

24sabiedrības pastāvēšanu ilgtermiņā. Identitāti veidojot citstarp

25arī pagātnes, tai skaitā sabiedrības kopīgās vēstures,

26apzināšanās.

27Kristietība, tāpat kā pirmskristīgā kultūra Latvijā un Eiropā,

28apgaismības idejas, Eiropas modernitāte un citas idejas esot daļa

29no Latvijas vēstures, un šis kultūras mantojums vēl aizvien

30ietekmējot daudzu Latvijas pilsoņu pasaules skatījumu. Domājot

31par Latvijas šodienas un nākotnes sabiedrību, no šā mantojuma

32nevajagot vairīties. Satversmes ievads norādot koordinātas, kas

33iezīmējot vēstures gaitā veidojušos telpu sabiedrības lēmumu

34pieņemšanai, nevis sliedes, kuras kādreiz kāds būtu uzlicis un pa

35kurām nu sabiedrībai būtu jābrauc par spīti tam, ka katra sliede

36ved uz savu pusi.

37Doma, ka papildus dzimumam pastāv arī dzimte, neesot ne

38kontroversiāla, ne ideoloģiska. Vēsturiski sabiedrības, kurās

39dominējuši vīrieši, esot centušās kā dabiskas pozicionēt tādas

40sociālās normas, kas sievietēm piedēvējušas noteiktu rīcību vai

41īpašības. Daudzi stereotipi par to, kādai jābūt sievietei vai

42vīrietim, esot veidojušies sociāli, un tos visus neesot iespējams

43skaidrot ar iedzimtību.