Par Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 3. panta "c" punkta, 4. panta 3. punkta un 12. panta 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes ievadam, 1., 99. un 110. pantam, 4. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 14. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam 12. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes lektors Mg. iur. Māris Lejnieks

- norāda, ka situācijās, kad sievietes un vīrieši saistībā ar

vardarbību ģimenē atrodas atšķirīgos apstākļos, no

diskriminācijas aizlieguma viedokļa ir nepieciešama atšķirīga

attieksme.

Stambulas konvencijas 3. panta "c" punkts

konvencijas dalībvalstīm neuzliekot konkrētus pienākumus, bet

definējot jēdzienu "dzimte", lai tas tiktu pareizi

saprasts tikai un vienīgi konvencijas turpmāko pantu pareizai

piemērošanai un šīs konvencijas mērķu sasniegšanai. Šī definīcija

neuzliekot pienākumu izmantot konvencijā lietotā jēdziena

"dzimte" izpratni ārpus šīs konvencijas piemērošanas

sfēras.

Stambulas konvencijas 4. panta 3. punktā dalībvalstīm esot

noteikts pienākums sasniegt konkrētu mērķi - nepieļaut

diskrimināciju. Katra dalībvalsts esot tiesīga izvēlēties šā

mērķa sasniegšanas līdzekļus, kas varot ietvert gan atbilstošu

normu iestrādāšanu nacionālajos tiesību aktos, gan konkrētu

rīcības plānu izstrādi valsts pārvaldes līmenī, šo plānu

īstenošanu un izpildes kontroli.

Stambulas konvencijas 12. panta 1. punkts neuzliekot tās

dalībvalstīm pienākumu sasniegt specifiskus rezultātus, bet

nosakot rīcības modeli - pielikt saprātīgas pūles noteiktu

aizspriedumu, paražu un tradīciju izskaušanai.

Stambulas konvencijas 14. pants paredzot, ka ikvienai

dalībvalstij atbilstoši tajā esošajai situācijai jāizvērtē

nepieciešamība ieviest konkrētus uzlabojumus izglītības

programmās un, ja nepieciešams, atbilstoši konvencijas mērķim tos

arī ieviest. Konkrētu darbību veikšana esot atkarīga no katras

dalībvalsts situācijas un izglītības sistēmas organizācijas

īpatnībām.

Attiecībā uz vardarbību ģimenē esot skaidrs, ka absolūtajā

vairumā šādu gadījumu vardarbības upuri ir tieši sievietes. Ja

ģimenēs notiekošas vardarbības upuru vidū sieviešu ir daudz

vairāk nekā vīriešu, tas nozīmējot, ka šajā ziņā vīrieši un

sievietes atrodas atšķirīgā situācijā, kas no diskriminācijas

aizlieguma viedokļa pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi.

Secinājumu

daļa