13. pants

1Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu

2izvērtēt Stambulas konvencijas 3. panta "c" punkta, 4.

3panta 3. punkta un 12. panta 1. punkta atbilstību Satversmes

4ievadam un 1. pantam, kā arī 99. un 110. pantam.

513.1. Pieteikuma iesniedzējs pēc būtības uzskata, ka

6Stambulas konvencijas 3. panta "c" punkts, 4. panta 3.

7punkts un 12. panta 1. punkts neatbilst Satversmei, jo prasot

8mainīt domāšanu un attieksmi pret personām, kas sevi neidentificē

9ar tām dzimšanas brīdī noteikto dzimumu. Proti, minētās Stambulas

10konvencijas normas neatbilstot Satversmei kā vienots

11regulējums.

12Līdz ar to Satversmes tiesai jāpārbauda, vai minētās Stambulas

13konvencijas normas var atzīt par vienotu tiesisko regulējumu.

1413.1.1. Atbilstoši Vīnes konvencijas par starptautisko

15līgumu tiesībām (turpmāk - Vīnes konvencija) 6. pantam katrai

16valstij ir tiesībspēja slēgt līgumus. Ievērojot Vīnes konvencijas

1711. pantā noteikto, valsts piekrišana līguma saistošajam

18raksturam var būt izteikta ar parakstīšanu, līgumu sastādošu

19dokumentu apmaiņu, ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai

20pievienošanos vai jebkādā citā veidā, par kuru ir vienošanās.

21Tas, kurš no minētajiem piekrišanas veidiem ir piemērojams

22attiecībā uz konkrētu līgumu, saskaņā ar Vīnes konvencijas

2312.-15. pantu ir atkarīgs citstarp no tā, kādu piekrišanas veidu

24paredz attiecīgais līgums.

25No Stambulas konvencijas 75. panta izriet, ka Stambulas

26konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, valstis,

27kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs

28konvencijas izstrādāšanā, un Eiropas Savienība, taču šī

29konvencija stājas spēkā tikai pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas

30vai apstiprināšanas. Tā kā izskatāmajā lietā Satversmes tiesa

31vērtē Stambulas konvencijas normu atbilstību Satversmei, bet

32Stambulas konvencija vēl nav apstiprināta Saeimā, Satversmes

33tiesai jāpārbauda, vai Latvija Stambulas konvenciju ir

34parakstījusi atbilstoši Vīnes konvencijas un likuma "Par

35Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"

36prasībām.

37Satversmes tiesai nav šaubu par to, ka konkrētajā gadījumā

38Ministru kabinetam bija tiesības pieņemt lēmumu par Stambulas

39konvencijas parakstīšanu.

40Saskaņā ar Vīnes konvencijas 7. panta 1. punktu persona tiek

41uzskatīta par valsti pārstāvošu nolūkā izteikt valsts piekrišanu

42līguma saistošajam raksturam, ja persona uzrāda attiecīgās valsts

43pilnvaras vai no attiecīgo valstu prakses vai no citiem

44apstākļiem izriet, ka to nolūks bijis uzskatīt šo personu kā

45valsti pārstāvošu, nepieprasot pilnvaras. Savukārt likuma

46"Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 6.

47panta otrā daļa nosaka: ja lēmumu par starptautiskā līguma

48noslēgšanu pieņem Ministru kabinets, pilnvaru sarunu vešanai un

49līguma parakstīšanai izsniedz ar Ministru kabineta lēmumu.

50Ievērojot minēto, Ministru kabineta 2016. gada 10. maija sēdē

51tika nolemts pilnvarot labklājības ministru parakstīt Stambulas

52konvenciju. Tātad labklājības ministram bija tiesības Latvijas

53vārdā parakstīt Stambulas konvenciju.

54Tādējādi Latvija ir parakstījusi Stambulas konvenciju

55atbilstoši Vīnes konvencijā un likumā "Par Latvijas

56Republikas starptautiskajiem līgumiem" noteiktajām

57prasībām.

5813.1.2. Starptautisko līgumu iztulkošanas noteikumi ir

59ietverti Vīnes konvencijā. Atbilstoši Vīnes konvencijas 31. panta

601. punktam starptautisks līgums tulkojams godprātīgi saskaņā ar

61parasto nozīmi, kāda piešķirama līguma noteikumiem kopumā un

62atbilstoši tā objektam un mērķim. Savukārt saskaņā ar minētā

63panta 2. un 3. punktu līguma iztulkošanas nolūkā līdz ar tekstu,

64ieskaitot preambulu un pielikumu, izmantojamas citstarp līguma

65dalībnieku vienošanās, kas saistītas ar līguma noslēgšanu,

66piemērošanu un iztulkošanu. Turklāt Vīnes konvencijas 32. pants

67noteic, ka var izmantot papildu iztulkošanas paņēmienus, tostarp

68līguma sagatavošanas materiālus un līguma noslēgšanas apstākļus,

69lai apstiprinātu nozīmi, kas izriet no 31. panta piemērošanas,

70vai lai noteiktu nozīmi, kad iztulkošana saskaņā ar 31. pantu

71piešķir nozīmei divdomīgumu vai neskaidrību vai noved pie

72rezultāta, kas ir klaji absurds vai nesaprātīgs.

73Tādējādi arī izskatāmajā lietā, iztulkojot Stambulas

74konvencijas normas, Satversmes tiesa ņems vērā gan Stambulas

75konvencijas objektu un mērķi, gan tās attiecīgo normu tekstu.

76Turklāt Stambulas konvencijas normu iztulkošanā, ievērojot Vīnes

77konvencijas 32. pantā noteikto, kā papildlīdzeklis attiecīgajā

78gadījumā izmantojams arī ar Stambulas konvenciju vienlaikus

79pieņemtais tās paskaidrojošais ziņojums, kas ir atzīstams par

80Stambulas konvencijas sagatavošanas materiālu.

8113.1.3. Starptautisko tiesību praksē ir atzīts, ka

82starptautiska līguma objekta un mērķa noteikšanā labā ticībā

83jāņem vērā citstarp attiecīgā līguma nosaukums, ievads, līguma

84pamattekstā postulētais attiecīgā līguma mērķis, kā arī līguma

85sagatavošanas materiāli un tā saturs un būtība kopumā (sk.:

86United Nations. Report of the International Law Commission.

87Sixty-third session. New York: United Nations, 2011, pp.

88360-361).

89No Stambulas konvencijas nosaukuma izriet, ka tā ir paredzēta

90vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un

91apkarošanai. Savukārt Stambulas konvencijas ievadā noteikts, ka

92konvencijas dalībvalstis nosoda jebkādu vardarbību pret sievietēm

93un vardarbību ģimenē, atzīst, ka galvenais veids, kā novērst

94vardarbību pret sievietēm, ir sieviešu un vīriešu līdztiesības

95juridiska un faktiska īstenošana, atzīst, ka vardarbība pret

96sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos nevienlīdzību starp

97sievietēm un vīriešiem, atzīst, ka ar vardarbību pret sievietēm

98viņas tiek nostādītas pakārtotā stāvoklī, atzīst, ka sievietes un

99meitenes bieži tiek pakļautas dažādiem nopietniem vardarbības

100veidiem un tas ir būtisks cilvēktiesību pārkāpums un galvenais

101šķērslis dzimumu līdztiesībai, atzīst, ka sievietes un meitenes

102ir pakļautas lielākam dzimtē balstītas vardarbības riskam nekā

103vīrieši, atzīst, ka vardarbība ģimenē nesamērīgi skar sievietes,

104taču arī vīrieši var kļūt par upuriem, atzīst, ka bērni ir

105vardarbības ģimenē upuri un liecinieki, kā arī tiecas izveidot

106Eiropu, kurā nebūtu vardarbības pret sievietēm un vardarbības

107ģimenē.

108Stambulas konvencijas mērķi ir definēti tās 1. panta 1.

109punktā. Tie ir šādi:

1101) aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst

111vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un

112to izskaust;

1132) sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un

114veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, tostarp

115nodrošinot sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanu;

1163) izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai

117aizsargātu visus upurus, kas cietuši no vardarbības pret

118sievietēm un vardarbības ģimenē, un palīdzētu šādas vardarbības

119upuriem;

1204) veicināt starptautisku sadarbību, lai izskaustu vardarbību

121pret sievietēm un vardarbību ģimenē;

1225) nodrošināt atbalstu un palīdzību organizācijām un

123tiesībaizsardzības institūcijām, lai tās varētu efektīvi

124sadarboties, izmantojot vienotu pieeju vardarbības pret sievietēm

125un vardarbības ģimenē izskaušanai.

126Stambulas konvencijas objekta un mērķa noskaidrošanā jāņem

127vērā arī tās materiālā darbības joma. Proti, Stambulas konvencija

128atbilstoši tās 2. panta 1. punktam ir piemērojama attiecībā uz

129jebkāda veida vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību

130ģimenē, kas sievietes ietekmē nesamērīgi. Savukārt Stambulas

131konvencijas 2. panta 2. punktā dalībvalstis tiek aicinātas

132konvenciju piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem. Tādējādi

133Stambulas konvencija tās dalībvalstīm paredz pienākumus tieši

134sieviešu aizsardzībai no vardarbības, tostarp vardarbības ģimenē.

135Lēmums par to, vai Stambulas konvencijā paredzētos pasākumus

136attiecināt uz citiem vardarbības ģimenē upuriem, ir jāpieņem

137konkrētajai dalībvalstij (sk. arī: Council of Europe.

138Explanatory Report to the Council of Europe Convention on

139preventing and combating violence against women and domestic

140violence, para. 37).

141Apkopojot iepriekš izklāstīto, Satversmes tiesa secina, ka

142Stambulas konvencijas objekts un mērķis ir vardarbības pret

143sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot

144dzimumu līdztiesību. Līdz ar to arī visi ar Stambulas konvenciju

145dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz Stambulas

146konvencijas piemērošanas jomu atbilstoši tās objektam un mērķim -

147jautājumiem par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē

148izskaušanu.

14913.1.4. Stambulas konvencijas 12. panta 1. punkts

150paredz konvencijas dalībvalstu pienākumu veikt visus vajadzīgos

151pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras

152noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust

153aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras

154pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un

155vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem. Šīs normas mērķis,

156apzinoties vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē

157izskaušanu kā Stambulas konvencijas objektu un mērķi, ir veicināt

158izmaiņas domāšanā un attieksmē, lai mazinātu dzimtē balstītu

159vardarbību, kas rodas tieši šajā normā minēto uzvedības modeļu

160dēļ (sk. arī: Council of Europe. Explanatory Report to the

161Council of Europe Convention on preventing and combating violence

162against women and domestic violence, paras. 84-85). Stambulas

163konvencijas 4. panta 3. punkts nosaka konvencijas dalībvalstīm

164diskriminācijas aizliegumu konvencijā ietverto pienākumu izpildē

165citstarp uz dzimuma, dzimtes un dzimtes identitātes pamata.

166Proti, Stambulas konvencija tajā ietverto pienākumu izpildē

167aizliedz diskriminēt arī personas, kuras sevi neidentificē ar tām

168dzimšanas brīdī noteikto dzimumu. Savukārt Stambulas konvencijas

1693. panta "c" punktā ir skaidrots jēdziens

170"dzimte", ar to saprotot sociālās lomas, uzvedību,

171nodarbes un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par

172atbilstošām sievietēm un vīriešiem. Par šīs normas saturu lietas

173materiālos rodami atšķirīgi viedokļi (sk. lietas materiālu 1.

174sēj. 4., 53.-54., 90.-95. lp.). Tādēļ šīs normas satura

175noskaidrošanā izmantojams Stambulas konvencijas paskaidrojošais

176ziņojums. Proti, jēdziens "dzimte" Stambulas konvencijā

177iekļauts, lai skaidrotu to, ka atsevišķas sociālās lomas vai

178stereotipi vairo nevēlamas un kaitīgas situācijas, kā arī noved

179pie tā, ka vardarbība pret sievietēm tiek uzskatīta par

180pieņemamu. Ar šo jēdzienu nav paredzēts aizstāt jēdzienus

181"vīrietis" un "sieviete" (sk.: Council of

182Europe. Explanatory Report to the Council of Europe Convention on

183preventing and combating violence against women and domestic

184violence, para. 43).

185Satversmes tiesa atzīst, ka Stambulas konvencijas 12. panta 1.

186punktā paredzētā pienākuma izpildē konvencijas dalībvalstīm

187atbilstoši Stambulas konvencijas 4. panta 3. punktam ir aizliegts

188pieļaut diskrimināciju citstarp uz dzimtes identitātes un dzimtes

189pamata. Jēdziena "dzimte" saturs ir izskaidrots

190Stambulas konvencijas 3. panta "c" punktā. Tādējādi

191minētās Stambulas konvencijas normas paredz valsts pienākumu

192veicināt izmaiņas domāšanā un attieksmē, nediskriminējot citstarp

193tās personas, kuras sevi neidentificē ar tām dzimšanas brīdī

194noteikto dzimumu. Ievērojot pieteikumā paustā prasījuma būtību,

195Stambulas konvencijas 3. panta "c" punkts, 4. panta 3.

196punkts un 12. panta 1. punkts (turpmāk - apstrīdētais regulējums)

197ir atzīstami par savstarpēji cieši saistītiem, tādēļ tie

198izskatāmajā lietā nevar tikt aplūkoti atrauti cits no cita.

199Līdz ar to apstrīdētais regulējums ir vērtējams kā vienots

200tiesiskais regulējums.

20113.2. Gadījumos, kad tiek apstrīdēta tiesiska

202regulējuma atbilstība vairākām Satversmes normām, Satversmes

203tiesai jānosaka efektīvākā pieeja šīs atbilstības vērtēšanai

204(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 28. septembra

205sprieduma lietā Nr. 2019-37-0103 14. punktu).

206Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētais regulējums

207uzliktu Latvijai pienākumu veicināt sabiedrības domāšanas un

208attieksmes maiņu attiecībā uz personām, kuras sevi neidentificē

209ar tām dzimšanas brīdī noteikto dzimumu. Tas būtu pretrunā ar

210Latvijas konstitucionālo identitāti, kuru aptverot Satversmes 1.

211pants un kuras satura atklāšanā esot izmantojamas Satversmes

212ievadā minētās vērtības: ģimene un kristīgās vērtības. Savukārt

213ar to, ka apstrīdētais regulējums paredz domāšanas un attieksmes

214maiņu, tiekot pārkāptas Satversmes 99. pantā ietvertās tiesības

215uz domas un apziņas brīvību. Turklāt apstrīdētajā regulējumā

216noteiktais pienākums veicināt domāšanas un attieksmes maiņu

217apdraudot izpratni par ģimeni, kuru veido bērns un viņa māte un

218tēvs, tādēļ esot pretrunā ar Satversmes 110. pantu.

219Tā kā prasījums par apstrīdētā regulējuma atbilstību

220Satversmes ievadam un 1. pantam ir saistīts ar vieniem un tiem

221pašiem Pieteikuma iesniedzēja apsvērumiem par Latvijas

222konstitucionālo identitāti, apstrīdētā regulējuma atbilstība

223Satversmes ievadam un 1. pantam ir vērtējama to kopsakarā. Ņemot

224vērā lietas faktiskos apstākļus un Pieteikuma iesniedzēja

225argumentus par apstrīdētā regulējuma iespējamo neatbilstību

226Satversmei, Satversmes tiesa visupirms vērtēs tā atbilstību

227Satversmes ievadam kopsakarā ar 1. pantu, savukārt pēc tam

228izvērtēs apstrīdētā regulējuma atbilstību attiecīgi Satversmes

22999. pantam un 110. pantam.