14. pants

1Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu

2izvērtēt apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes ievadam un

3Satversmes 1. pantam.

4Pieteikuma iesniedzējs pēc būtības uzskata, ka no Satversmes

5ievada kopsakarā ar tās 1. pantu izriet valsts pienākums

6aizsargāt citstarp to Latvijas valsts konstitucionālās

7identitātes daļu, kuru raksturo kristīgās vērtības un postulāts,

8ka ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Satversmes ievadā

9minētās kristīgās vērtības un postulāts, ka ģimene ir saliedētas

10sabiedrības pamats, esot Latvijas konstitucionālo identitāti

11veidojoši elementi. Šie elementi to kopsakarā prasot aizsargāt

12tādu ģimeni, kuru veido bērns un viņa māte un tēvs. Sekmējot

13domāšanas un attieksmes maiņu attiecībā uz kristīgajām vērtībām

14un iepriekš minēto izpratni par ģimeni, jo īpaši to, ka persona

15drīkst sevi identificēt tikai ar tai dzimšanas brīdī noteikto

16dzimumu, tiktu grozīta Latvijas konstitucionālā identitāte.

17Savukārt Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētais regulējums

18neskar Satversmes ievadu un 1. pantu. Turklāt Satversmes ievadā

19minētās kristīgās vērtības un postulātu, ka ģimene ir saliedētas

20sabiedrības pamats, nevarot interpretēt tādā veidā, kas nepieļauj

21demokrātiskas tiesiskas valsts centienus novērst un izskaust

22cilvēktiesību pārkāpumus.

2314.1. Ikvienu valsti raksturo tās konstitucionālā

24identitāte, kas palīdz to nošķirt no citām valstīm. Identitātes,

25tostarp konstitucionālās identitātes, veidošanās ir ilgs process,

26kas atkarīgs no vēsturiskiem apstākļiem (sk.: Osipova S.

27Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rītdienu. Rīga: Tiesu

28namu aģentūra, 2020, 27. lpp.; Jacobsohn G. J. Constitutional

29Identity. The Review of Politics. 2006, Vol. 68, No. 3, p.

30363). No tā savukārt izriet, ka konstitucionālā identitāte

31nav statiska.

32Konstitucionālā identitāte aptver konkrētu valsti raksturojošo

33valststiesisko identitāti un valsts iekārtas identitāti. Tā

34atbild gan uz jautājumu par to, kāda ir konkrētā valsts, proti,

35atspoguļo klasiskos starptautiskajās tiesībās atzītos

36konstitutīvos valsts elementus - teritoriju, tautu un suverēnu

37valsts varu -, gan uz jautājumu par to, kāda ir konkrētās valsts

38iekārta. Atspoguļojot valsts teritoriju, tautu un valsts varu

39konstitūcijā, tiek ņemti vērā tādi ārpusjuridiski faktori kā

40vēsture, politika, nacionālie, kultūras un citi faktori, kas

41identificē attiecīgo valsti. Savukārt konkrētās valsts iekārtas

42identitāti nosaka šo valsts iekārtu raksturojošie vispārējie

43tiesību virsprincipi. Tātad konstitucionālā identitāte ir

44saturiski ietilpīgs, plašs fenomens, kas sastāv no pēc savas

45dabas atšķirīgiem elementiem, no kuriem tikai daļa ir

46vispārsaistošas tiesību normas. Tādi, piemēram, ir Latvijas

47valsts iekārtas identitāti noteicošie demokrātijas, tiesiskuma,

48nacionālas un sociāli atbildīgas valsts virsprincipi. Savukārt

49konstitūcijā ietvertās norādes citstarp uz valsts un nācijas

50vēsturi, tradīcijām, valsts dibināšanas apstākļiem, valsts

51mērķiem vai citiem elementiem, kas no konstitucionālo tiesību

52viedokļa palīdz atpazīt konkrēto valsti, piešķirt tai specifisku

53jēgu, to raksturot, ir konkrētās valsts pamatā esošās valsts

54identitātes elementi (sal. sk.: Konstitucionālo tiesību

55komisija. Viedoklis par Latvijas valsts konstitucionālajiem

56pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu. 2012. gada 17.

57septembris, 79., 95., 104. un 105. sadaļa). Šie elementi

58ietver norādes gan uz konkrētās valsts tiesību principiem, gan uz

59vērtībām, kas noteica šīs valsts konstitucionālās identitātes

60veidošanās ceļu un tomēr pašas par sevi nav vispārsaistošas

61tiesību normas.

6214.2. Daļa no Latvijas konstitucionālās identitātes ir

63ietverta Satversmes 1. pantā un ievadā.

64Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga

65demokrātiska republika. Savukārt Satversmes ievadā citstarp

66minēts, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš

67senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā

68dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās

69vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts

70valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums,

71darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Šīs

72atziņas raksturo Latvijas tautas kultūras identitātes saknes - šī

73identitāte sakņojas gan latviskajās tradīcijās un dzīvesziņā, gan

74vispārcilvēciskajās vērtībās, kas cēlušās no apgaismības idejām,

75gan visu Eiropas kultūrtelpu ietekmējušās kristīgajās vērtībās.

76Kristīgo vērtību pieminēšana ir atsauce nevis uz reliģiju, bet

77gan piederību Eiropas vai Rietumu civilizācijai. Savukārt atsauce

78uz ģimeni nozīmē to, ka šāda sociālās dzīves forma ir morāli un

79tiesiski atzīstama (sk. arī 11. Saeimai iesniegtā

80likumprojekta Nr. 1075/Lp11 "Grozījums Latvijas Republikas

81Satversmē" anotāciju; Balodis R. Komentārs Latvijas

82Republikas Satversmes ievadam. Grām.: Balodis R. (red.) Latvijas

83Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie

84noteikumi. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 131.-132.

85lpp.).

86Apspriežot Satversmes ievadu Saeimā, tika norādīts, ka tas

87iezīmē Latvijas valsts pamatus, taču atšķirībā no Satversmes

88pamatdaļas nesatur konkrētu tiesisku regulējumu (sk. 11.

89Saeimas 2014. gada 5. jūnija sēdes stenogrammu). Tas gan

90nenozīmē, ka Satversmes ievadā nevarētu būt ietverti vispārējie

91tiesību principi. Tādējādi Satversmes ievads ir tiesību normu un

92vērtību kopums, no kura valstij izriet noteikti konstitucionāli

93pienākumi (sk.: Balodis R. Komentārs Latvijas Republikas

94Satversmes ievadam. Grām.: Balodis R. (red.) Latvijas Republikas

95Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi.

96Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 93. lpp.). Starp Satversmes

97ievadā atspoguļotajām vērtībām, tostarp kristīgajām un

98vispārcilvēciskajām vērtībām un latvisko dzīvesziņu, un Satversmē

99ietvertajiem vispārējiem tiesību principiem jānodrošina

100harmonija, ievērojot Latvijas suverēna - tautas - gribu dzīvot

101demokrātiskā tiesiskā valstī.

102Gan kristīgās vērtības, gan postulāts, ka ģimene ir saliedētas

103sabiedrības pamats, ir vieni no Latvijas konstitucionālo

104identitāti veidojošajiem elementiem, kuri palīdz identificēt

105Latvijas valsti. Šie elementi ir ārpusjuridiski faktori, kas

106izriet no vēsturiskiem un socioloģiskiem faktiem un atspoguļo

107vērtības, tomēr paši par sevi nav vispārsaistošas tiesību normas.

108Tas nozīmē, ka prasījums par apstrīdētā regulējuma atbilstību

109kristīgajām vērtībām un postulātam par to, ka ģimene ir

110saliedētas sabiedrības pamats, nav prasījums par apstrīdētā

111regulējuma atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību

112normām.

11314.3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta 2.

114punktam Satversmes tiesa izskata lietas par Latvijas parakstīto

115vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu

116apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei. Proti, Satversmes

117tiesas kompetencē ietilpst lietas par Latvijas parakstīto vai

118noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu

119apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmē ietvertajām tiesību

120normām. Tā kā Satversmes ievadā minētās kristīgās vērtības un

121postulāts, ka ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats, nav

122vispārsaistošas tiesību normas, pieteikumā norādītais prasījums

123par apstrīdētā regulējuma atbilstību šiem Latvijas

124konstitucionālo identitāti veidojošajiem elementiem nav

125piekritīgs Satversmes tiesai.

126Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus un pieteikumā

127ietvertā prasījuma būtību, Satversmes tiesa secina, ka lēmums par

128lietas ierosināšanu daļā par apstrīdētā regulējuma atbilstību

129Satversmes ievadam kopsakarā ar Satversmes 1. pantu neatbilst

130Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 1. punktam un

131izskatāmajā lietā pastāv Satversmes tiesas likuma 29. panta

132pirmās daļas 3. punktā paredzētais pamats tiesvedības

133izbeigšanai.

134Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par

135apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes ievadam kopsakarā ar

136Satversmes 1. pantu ir izbeidzama.