16. pants

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētais

regulējums neatbilst arī Satversmes 110. pantam.

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, no Satversmes 110. panta

izriet valsts pienākums aizsargāt tādu ģimeni, kuru veido bērns

un viņa māte un tēvs. Apstrīdētais regulējums šādu aizsardzību

mazinot. Savukārt Ministru kabinets uzsver, ka Stambulas

konvencijas mērķis nav regulēt vai definēt jēdzienu

"laulība" un "ģimene" saturu un tā neveicina

un neuzspiež kādu īpašu laulības vai ģimenes formu pieņemšanu vai

ieviešanu.

Lai izvērtētu apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes 110.

pantā ietvertajam valsts pienākumam aizsargāt ģimeni,

nepieciešams noskaidrot, vai apstrīdētais regulējums attiecīgo

pienākumu skar.

16.1. Satversmes 110. pants nosaka: "Valsts

aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un

sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz

bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai

cietuši no varmācības."

Satversmes tiesa jau atzinusi, ka Satversmes 110. panta

pirmajā teikumā ir ietverts valsts pienākums nodrošināt ikvienas

ģimenes juridisko aizsardzību, kā arī ekonomiskās un sociālās

aizsardzības un atbalsta pasākumus, šā pienākuma izpildē

nepieļaujot diskrimināciju. Likumdevēja pienākums nodrošināt

ģimenes juridisko aizsardzību prasa noteikt sociālajā realitātē

pastāvošo ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, proti, noteikt

šo attiecību dalībnieku personiskās un mantiskās attiecības.

Savukārt pienākumu nodrošināt ģimenes sociālo un ekonomisko

atbalstu likumdevējs var izpildīt, konkretizējot likumā ģimenes

tiesības uz īpašu aizsardzību un atbalstu, proti, paredzot likumā

dažādus ģimenes aizsardzības un atbalsta pasākumus (sk.

Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr.

2019-33-01 12.3. punktu un 2021. gada 8. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2020-34-03 9.2. punktu).

Ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā

realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir

sapratne un cieņa. Pat nepastāvot bioloģiskai saiknei vai

juridiski atzītām bērna un vecāka attiecībām, starp bērnu un

personu, kas šo bērnu aprūpējusi, var pastāvēt faktiskas ģimenes

attiecības. Ciešu personisku saišu pastāvēšana starp personām

izriet no to noslēgtās laulības vai radniecības fakta, tomēr

sociālajā realitātē ciešas personiskas saites rodas arī citos

veidos (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma

lietā Nr. 2019-01-01 16.2.2. punktu un 2020. gada 12. novembra

sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.1. punktu). Arī tādas

ģimenes aizsardzība, kuru veido bērns un viņa māte un tēvs,

ietilpst Satversmes 110. panta pirmā teikuma tvērumā.

Līdz ar to Satversmes 110. panta pirmais teikums prasa, lai

likumdevējs nodrošina ikvienas ģimenes, tai skaitā tādas ģimenes,

kuru veido bērns un viņa māte un tēvs, juridisko aizsardzību, kā

arī ekonomiskās un sociālās aizsardzības un atbalsta

pasākumus.

16.2. Apstrīdētajā regulējumā paredzētais Stambulas

konvencijas dalībvalstu pienākums nediskriminējošā veidā

nodrošināt tādu aizspriedumu, paražu, tradīciju un citas tādas

prakses izzušanu, kuras pamatā ir ideja par sieviešu

nepilnvērtību, pats par sevi neskar valsts pienākumu nodrošināt

ģimenes aizsardzību. Satversmes 110. panta pirmajā teikumā

ietvertais valsts pienākums pamatā attiecas uz ģimenes kā

kolektīvas sociālas vienības aizsardzību, bet apstrīdētajā

regulējumā ietvertie pienākumi atbilstoši Stambulas konvencijas

2. pantā definētajam konvencijas materiālajam tvērumam vispārīgā

gadījumā ir vērsti uz indivīdu - sieviešu - aizsardzību no

vardarbības.

Satversmes tiesa vērš uzmanību arī uz to, ka Stambulas

konvencijas piemērošanas joma aptver tikai vardarbības pret

sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu un apstrīdētais

regulējums neuzspiež nekādu īpašu laulības vai ģimenes formu

pieņemšanu vai ieviešanu. Līdzīgu viedokli pauž arī Eiropas

Padomes komisija "Demokrātija caur tiesībām" (sk.:

Opinion on the constitutional implications of the ratification of

the Council of Europe Convention on preventing and combating

violence against women and domestic violence (Istanbul

Convention) adopted by the Venice Commission at its 120th Plenary

Session (Venice, 11-12 October 2019), para. 71).

Tādējādi apstrīdētais regulējums neskar Satversmes 110. panta

pirmajā teikumā ietverto valsts pienākumu aizsargāt ģimeni un

pastāv Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktā

minētais pamats tiesvedības izbeigšanai.

Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par

apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes 110. pantam ir

izbeidzama.

II