17. pants

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Stambulas

konvencijas 4. panta 4. punkts neatbilst Satversmes 91.

pantam.

Satversmes 91. pants nosaka: "Visi cilvēki Latvijā ir

vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek

īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Šajā pantā ir

ietverti divi savstarpēji cieši saistīti principi: vienlīdzības

princips - panta pirmajā teikumā - un diskriminācijas aizlieguma

princips - otrajā teikumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9.

punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka vienlīdzības princips ir

vērsts uz vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšanu. Tā uzdevums ir

nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā

likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu

piemērots bez jebkādām privilēģijām (sk. Satversmes tiesas

2019. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01 16.

punktu). Savukārt diskriminācijas aizlieguma princips

papildina, precizē un palīdz piemērot vienlīdzības principu

konkrētās situācijās. Tā mērķis ir izskaust nevienlīdzīgu

attieksmi, kas balstīta uz kādu nepieļaujamu kritēriju, un

novērst iespēju, ka demokrātiskā tiesiskā valstī, pamatojoties uz

kādu nepieļaujamu kritēriju, tiktu ierobežotas personas

pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9. punktu un 2020. gada 10.

jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-36-01 9. punktu).

Ņemot vērā to, ka abi Satversmes 91. pantā ietvertie principi

ir cieši saistīti un panta otrajā teikumā ietvertais

diskriminācijas aizlieguma princips papildina pirmajā teikumā

ietverto vienlīdzības principu, Satversmes tiesa izvērtēs

Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkta atbilstību Satversmes

91. pantam. Lai to izdarītu, Satversmes tiesai jānoskaidro:

1) vai un kuras personas (personu grupas) ir salīdzināmas un

vai tās atrodas vienādos vai atšķirīgos apstākļos;

2) vai apstrīdētā norma paredz vienādu attieksmi pret

atšķirīgos apstākļos esošām personām vai atšķirīgu attieksmi pret

vienādos apstākļos esošām personām;

3) vai šāda attieksme ir noteikta ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu tiesību normu;

4) vai šāda attieksme ir attaisnojama, proti, vai tai ir

objektīvs un saprātīgs pamats (sal. sk. Satversmes tiesas

2020. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-27-03 10. punktu un

2020. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr. 2020-14-01 8.

punktu).