17. pants

1Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Stambulas

2konvencijas 4. panta 4. punkts neatbilst Satversmes 91.

3pantam.

4Satversmes 91. pants nosaka: "Visi cilvēki Latvijā ir

5vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek

6īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Šajā pantā ir

7ietverti divi savstarpēji cieši saistīti principi: vienlīdzības

8princips - panta pirmajā teikumā - un diskriminācijas aizlieguma

9princips - otrajā teikumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas

102018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9.

11punktu).

12Satversmes tiesa ir atzinusi, ka vienlīdzības princips ir

13vērsts uz vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšanu. Tā uzdevums ir

14nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā

15likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu

16piemērots bez jebkādām privilēģijām (sk. Satversmes tiesas

172019. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01 16.

18punktu). Savukārt diskriminācijas aizlieguma princips

19papildina, precizē un palīdz piemērot vienlīdzības principu

20konkrētās situācijās. Tā mērķis ir izskaust nevienlīdzīgu

21attieksmi, kas balstīta uz kādu nepieļaujamu kritēriju, un

22novērst iespēju, ka demokrātiskā tiesiskā valstī, pamatojoties uz

23kādu nepieļaujamu kritēriju, tiktu ierobežotas personas

24pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija

25sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9. punktu un 2020. gada 10.

26jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-36-01 9. punktu).

27Ņemot vērā to, ka abi Satversmes 91. pantā ietvertie principi

28ir cieši saistīti un panta otrajā teikumā ietvertais

29diskriminācijas aizlieguma princips papildina pirmajā teikumā

30ietverto vienlīdzības principu, Satversmes tiesa izvērtēs

31Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkta atbilstību Satversmes

3291. pantam. Lai to izdarītu, Satversmes tiesai jānoskaidro:

331) vai un kuras personas (personu grupas) ir salīdzināmas un

34vai tās atrodas vienādos vai atšķirīgos apstākļos;

352) vai apstrīdētā norma paredz vienādu attieksmi pret

36atšķirīgos apstākļos esošām personām vai atšķirīgu attieksmi pret

37vienādos apstākļos esošām personām;

383) vai šāda attieksme ir noteikta ar pienācīgā kārtībā

39pieņemtu tiesību normu;

404) vai šāda attieksme ir attaisnojama, proti, vai tai ir

41objektīvs un saprātīgs pamats (sal. sk. Satversmes tiesas

422020. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-27-03 10. punktu un

432020. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr. 2020-14-01 8.

44punktu).