19. pants

Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkts paredz, ka

saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem par diskrimināciju netiek

uzskatīti īpašie pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu dzimtē

balstītu vardarbību un aizsargātu sievietes no šādas

vardarbības.

Minētā tiesību norma nolūkā nodrošināt sieviešu tiesības uz

aizsardzību no vardarbības pieļauj tādu īpašu pasākumu

īstenošanu, kuri netiktu attiecināti uz vīriešiem. Proti, šī

norma pieļauj atšķirību valsts pienākuma - nodrošināt personu

aizsardzību no vardarbības uz personas dzimuma pamata -

izpildē.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka dzimums ir viens no

kritērijiem, kas var būt diskriminējošas atšķirīgās attieksmes

pamatā (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra

sprieduma lietā Nr. 2018-25-01 22.3. punktu). Latvijas

tiesību sistēmā dzimumu diskriminācijas aizliegums ne vien ietver

aizliegumu diskriminēt personu uz tās anatomisko dzimuma pazīmju

pamata, bet arī tiek attiecināts uz sociālajām lomām, uzvedību,

nodarbēm un īpašībām, ko sabiedrība uzskata par atbilstošām

sievietēm un vīriešiem (sal. sk.: Dupate K. Konvencija atbilst

Satversmei un Latvijas tiesību sistēmai. Jurista Vārds,

07.06.2016., Nr. 23, 37.-40. lpp.).

Tādējādi ar Stambulas konvencijas 4.

panta 4. punktu ir pieļauta atšķirīga attieksme pret vienādos

apstākļos esošām personu grupām uz dzimuma pamata.