20. pants

Secinot, ka apstrīdētā norma rada atšķirīgu

attieksmi pret vienādos apstākļos esošām personu grupām,

Satversmes tiesai ir jāizvērtē, vai šāda attieksme ir noteikta ar

pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.

Lietas dalībnieki neapšauba to, ka ar Stambulas konvencijas 4.

panta 4. punktu radītā atšķirīgā attieksme ir noteikta ar

pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Tomēr Satversmes tiesas

procesu raksturo objektīvās izmeklēšanas princips, atbilstoši

kuram Satversmes tiesai ir pienākums pārliecināties par to, ka

tās izskatāmajā lietā apstrīdētā norma atbilst tiesību normu

kvalitātes kritērijiem. Tas nozīmē, ka izskatāmajā lietā

Satversmes tiesai, īstenojot preventīvo konstitucionālo kontroli,

ir jāpārliecinās par to:

1) vai Stambulas konvencija ir parakstīta atbilstoši Vīnes

konvencijā un likumā "Par Latvijas Republikas

starptautiskajiem līgumiem" noteiktajām prasībām;

2) vai Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkts ir pietiekami

skaidri formulēts, lai būtu saprotams no tā izrietošo tiesību un

pienākumu saturs.

Satversmes tiesa jau secināja, ka Latvija ir parakstījusi

Stambulas konvenciju atbilstoši Vīnes konvencijā un likumā

"Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"

noteiktajām prasībām (sk. šā sprieduma 13.1. punktu),

tādēļ ir jāpārbauda, vai Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkts

ir pietiekami skaidrs.

Stambulas konvencijas 4. panta 4. punktā dalībvalstīm ietverto

tiesību un pienākumu satura noskaidrošanai šī norma ir jāiztulko

atbilstoši Vīnes konvencijas prasībām attiecībā uz starptautisku

līgumu iztulkošanu, ņemot vērā Stambulas konvencijas objektu un

mērķi (sk. arī šā sprieduma 13.1. punktu). No Stambulas

konvencijas 4. panta 4. punkta var secināt: ja dalībvalstis

nolemj īstenot īpašus pasākumus tieši sieviešu aizsardzībai no

dzimtē balstītas vardarbības, tad šādi pasākumi nebūtu uzskatāmi

par diskrimināciju Stambulas konvencijas izpratnē (sk. arī šā

sprieduma 19. punktu). Šāda pieeja atbilst Stambulas

konvencijas objektam un mērķim - aizsargāt sievietes no

vardarbības.

Satversmes tiesa secina, ka Stambulas konvencijas 4. panta 4.

punkts ir pietiekami skaidrs un no tā izrietošo tiesību un

pienākumu saturu ir iespējams izprast.

Līdz ar to atšķirīga attieksme pret

vienādos apstākļos esošām personu grupām ir noteikta ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu tiesību normu.