21. pants

1Konstatējot, ka atšķirīga attieksme ir noteikta ar

2pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu, Satversmes tiesai

3jāpārliecinās par to, vai šāda attieksme ir attaisnojama.

421.1. Kritēriji, uz kuriem tiek balstīta atšķirīga

5attieksme, ir dažādi. Atkarībā gan no attiecīgā kritērija

6specifikas, gan arī konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem var

7atšķirties kritērija izmantošanas attaisnojamība. Proti, pastāv

8tādi kritēriji, kuru izmantošana nav attaisnojama, kā arī tādi

9kritēriji, kuru izmantošanu noteiktos gadījumos var attaisnot

10(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 10. jūlija

11sprieduma lietā Nr. 2019-36-01 14.1. punktu).

12Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka valstij ir

13nepieciešams norādīt uz ļoti būtiskiem iemesliem, lai varētu tikt

14attaisnota atšķirīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm

15(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1985. gada 28. maija

16sprieduma lietā "Abdulaziz, Cabales and Balkandali v. the

17United Kingdom", pieteikums Nr. 9214/80 u. c., 78. punktu un

182019. gada 24. oktobra sprieduma lietā "J. D. and A. v. the

19United Kingdom", pieteikums Nr. 32949/17 u. c., 89.

20punktu).

2121.2. Konvencijas par sieviešu diskriminācijas

22izskaušanu 3. pants noteic, ka dalībvalstis veic visās jomās, it

23īpaši politiskajā, sociālajā, ekonomiskajā un kultūras jomā,

24visus attiecīgos pasākumus, arī likumdošanas pasākumus, sieviešu

25vispusīgas attīstības un progresa nodrošināšanai, lai garantētu

26viņām iespējas īstenot un izmantot cilvēka tiesības un

27pamatbrīvības, pamatojoties uz vienlīdzību ar vīriešiem. Turklāt

28atbilstoši minētās konvencijas 4. panta 1. punktam tādu

29dalībvalsts pagaidu īpašo pasākumu veikšana, kuru mērķis ir

30paātrināt vīriešu un sieviešu faktiskas vienlīdzības sasniegšanu,

31nav uzskatāma par diskriminējošu, taču tā nekādā ziņā nedrīkst

32izraisīt nelīdztiesīgu vai diferencētu standartu saglabāšanos;

33šie pasākumi jāatceļ, kad būs sasniegti mērķi, proti, vienādas

34iespējas un vienāda attieksme.

35Satversmes tiesa, atsaucoties uz starptautisko cilvēktiesību

36aizsardzības organizāciju praksi, jau ir atzinusi, ka valsts

37drīkst izturēties pret salīdzināmām grupām atšķirīgi, lai labotu

38to faktisko nevienlīdzību, turklāt noteiktos apstākļos par

39pārkāpumu var tikt atzīts tas, ka valsts necenšas šo

40nevienlīdzību novērst ar atšķirīgu attieksmi. Proti, atsevišķos

41gadījumos valstij var būt pienākums veikt īpašus pasākumus, lai

42mazinātu diskrimināciju veicinošus apstākļus. Šādi pasākumi ir

43likumīgi, ciktāl tie ir saprātīgi, objektīvi un proporcionāli

44diskriminācijas mazināšanas līdzekļi un tie tiek atcelti līdz ar

45vienlīdzības sasniegšanu pēc būtības (sk. Satversmes tiesas

462020. gada 10. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-36-01 14.2.

47punktu).

48Arī ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja (turpmāk

49- Komiteja) ir atzinusi, ka, ievērojot starp vīriešiem un

50sievietēm pastāvošās ne vien bioloģiskās, bet arī sociāli un

51kulturāli izveidojušās atšķirības, atsevišķos gadījumos

52attieksmei pret vīriešiem un sievietēm jābūt atšķirīgai. Pagaidu

53īpašie pasākumi tiek noteikti uz laiku, kāds nepieciešams īpašā

54mērķa - vīriešu un sieviešu faktiskas vienlīdzības nodrošināšana

55- sasniegšanai. Šādi pasākumi var ietvert plaša spektra

56likumdošanas, administratīvus un citus instrumentus, politikas un

57prakses, tostarp atbalsta programmas, resursu piešķiršanu vai

58pārdali, labvēlīgu attieksmi, mērķētu nodarbinātības attiecību

59nodibināšanu vai paaugstināšanu amatā un kvotu sistēmas (sk.:

60UN Committee on the Elimination of Discrimination Against Women,

61General Recommendation No. 25: Article 4, paragraph 1, of the

62Convention (temporary special measures), UN Doc. A/59/38 (supp),

6318 March 2004, paras. 8, 20-22).

6421.3. Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkts attiecas

65uz īpašajiem pasākumiem, kurus konvencijas dalībvalstis var

66īstenot, lai uzlabotu sieviešu aizsardzību no dzimtē balstītas

67vardarbības, un kuri sniegtu labumu tikai sievietēm. Stambulas

68konvencijas paskaidrojošajā ziņojumā norādīts, ka šādai

69atšķirīgai attieksmei esot objektīvs un saprātīgs pamats, jo

70sievietes par dzimtē balstītas vardarbības upuriem kļūstot daudz

71biežāk nekā vīrieši (sk.: Council of Europe. Explanatory

72Report to the Council of Europe Convention on preventing and

73combating violence against women and domestic violence, para.

7455).

75Atbilstoši Stambulas konvencijas 3. panta "d"

76punktam dzimtē balstīta vardarbība pret sievietēm nozīmē

77vardarbību, kas ir vērsta pret sievieti tāpēc, ka viņa ir

78sieviete, vai kas nesamērīgi ietekmē tieši sievietes. Šī

79vardarbība ietver jebkādu kaitējumu, kas tiek nodarīts sievietei

80un kas ir gan iemesls, gan sekas sieviešu un vīriešu varas

81nevienlīdzīgam sadalījumam, kura pamatā ir starp sievietēm un

82vīriešiem saskatītās atšķirības, kas nostādījušas sievietes

83pakārtotā stāvoklī gan privātajā, gan sabiedriskajā dzīvē. Dzimtē

84balstīta vardarbība var būt dziļi iesakņojusies sociālajās un

85kultūras sistēmās, normās un vērtībās, kas valda sabiedrībā, un

86to bieži sekmē noliegšanas un klusēšanas kultūra (sal. sk.

87arī: Council of Europe. Explanatory Report to the Council of

88Europe Convention on preventing and combating violence against

89women and domestic violence, para. 44).

90Lai atzītu, ka atšķirīgā attieksme ir daļa no īpašajiem

91pasākumiem, vajag izvērtēt, vai šī atšķirīgā attieksme ir vērsta

92uz sieviešu un vīriešu faktiskās līdztiesības nodrošināšanu un

93vai sievietēm no tās var rasties īpašo pasākumu mērķim atbilstošs

94ieguvums.

95Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāizvērtē, vai atšķirīga

96attieksme pret vīriešiem un sievietēm ir vērsta uz sieviešu un

97vīriešu faktiskās līdztiesības sasniegšanu.