Par Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 3. panta "c" punkta, 4. panta 3. punkta un 12. panta 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes ievadam, 1., 99. un 110. pantam, 4. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 14. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam 24. pants

Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkts neuzliek

konvencijas dalībvalstīm pienākumu īstenot konkrētus īpašos

pasākumus. Atbilstoši Stambulas konvencijas 2. panta 2. punktam

un 4. panta 1. punktam dalībvalstis tiek aicinātas aizsargāt

ikvienu personu no vardarbības un piemērot šo konvenciju visiem

vardarbības ģimenē upuriem. Tādējādi Stambulas konvencija lēmumu

par to, vai dalībvalstij ir jāīsteno īpašie pasākumi, atstāj

pašas dalībvalsts ziņā, norādot vien to, ka īpašie pasākumi

sieviešu aizsardzībai no dzimtē balstītas vardarbības nav

uzskatāmi par diskrimināciju šīs konvencijas izpratnē.

Tā kā Latvijā pastāv tādi apstākļi, kas pieļauj atšķirīgas

attieksmes noteikšanu pret sievietēm, lai novērstu dzimtē

balstītu vardarbību un nodrošinātu faktisku dzimumu līdztiesību,

secināms, ka īpašo pasākumu īstenošana ir vērsta uz mērķa -

vīriešu un sieviešu faktiska līdztiesība - sasniegšanu.

Likumdevējam ir zināma rīcības brīvība, lemjot par šādu īpašo

pasākumu veidu un raksturu, tomēr šādai rīcības brīvības

izmantošanai ir jāatbilst vispārējiem tiesību principiem un citām

Satversmes normām, kā arī starptautiskajām un Eiropas Savienības

tiesību normām (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 18.

aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-16-03 15.1. punktu).

Stambulas konvencijas 4. panta 4. punktā pieļautā atšķirīgā

attieksme pēc būtības sekmē to, ka tiek novērsta dzimtē balstīta

vardarbība - proti, tiek novērsti tie apstākļi, kas prasa īpašu

pasākumu īstenošanu attiecībā uz sievietēm. Tomēr Satversmes

tiesa vērš uzmanību uz to, ka šādi īpašie pasākumi jāveic tādā

veidā, lai nevairotu dzimtē balstītas vardarbības pamatā esošos

stereotipus (sk.: Otto D. Gender, Violence and Human Rights.

In: Shepherd L. J. (Ed.) Handbook on Gender and Violence.

Cheltenham, Northampton: Elgar, 2019, pp. 363-364).

Tādējādi Stambulas konvencijas 4. panta 4. punktā pieļautajai

atšķirīgajai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats.

Līdz ar to Stambulas konvencijas 4.

panta 4. punkts atbilst Satversmes 91. pantam.

III