4. pants

Pieteikuma iesniedzējs - divdesmit viens Saeimas

deputāts (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - lūdz:

1) atzīt Stambulas konvencijas 3. panta "c" punktu,

4. panta 3. punktu un 12. panta 1. punktu par neatbilstošu

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) ievadam, 1.,

99. un 110. pantam;

2) atzīt Stambulas konvencijas 4. panta 4. punktu par

neatbilstošu Satversmes 91. pantam;

3) atzīt Stambulas konvencijas 14. pantu par neatbilstošu

Satversmes 112. pantam.

4.1. Atbilstoši Stambulas konvencijas 12. panta 1.

punktam dalībvalstīm esot pienākums veikt aktīvas darbības, lai

veicinātu izmaiņas sabiedrības domāšanā un attieksmē pret

sabiedrībā pastāvošajiem sieviešu un vīriešu uzvedības modeļiem,

lai izskaustu aizspriedumus, uz ideju par sieviešu nepilnvērtību

balstītas paražas, tradīcijas un sieviešu un vīriešu lomu

stereotipus. Turklāt dalībvalstīm, ievērojot Stambulas

konvencijas 4. panta 3. punktu, vajagot veicināt izmaiņas

sabiedrības domāšanā un attieksmē, nediskriminējot cilvēkus pēc

citstarp dzimtes, kuras definīcija sniegta šīs konvencijas 3.

panta "c" punktā. No minētajām normām Stambulas

konvencijas dalībvalstīm izrietot pienākums veicināt sabiedrības

domāšanas un attieksmes izmaiņas arī attiecībā uz tādām personām,

kurām dzimšanas brīdī noteikts konkrēts dzimums, bet kuras sevi

ar šo dzimumu neidentificē, piemēram, tādām personām kā

transdzimtes un transseksuālas personas, pretējā dzimuma apģērba

nēsātāji, transvestīti un citas tādas personu grupas, kas

neatbilst priekšstatam, kāds sabiedrībā var būt izveidojies par

to, kas pieklājas vīrietim vai sievietei.

Latvijai esot pienākums aizsargāt tās konstitucionālo

identitāti, kuru aptver Satversmes 1. pants un Satversmes kodols

un kura ir negrozāma. Latvijas konstitucionālo identitāti

veidojot citstarp Satversmes ievada piektajā rindkopā minētās

kristīgās vērtības un ģimene kā vērtība. Atbilstoši kristīgajām

vērtībām un tradicionālās ģimenes konceptam neesot iedomājams

tas, ka persona sevi neidentificē ar tai dzimšanas brīdī noteikto

dzimumu. Tā kā Stambulas konvencijas 3. panta "c"

punkts, 4. panta 3. punkts un 12. panta 1. punkts prasot

domāšanas un attieksmes maiņu šajā jautājumā, minētajās Stambulas

konvencijas normās ietverto pienākumu uzņemšanās pēc būtības

nozīmētu Latvijas konstitucionālās identitātes un Satversmes

kodola grozīšanu.

No Stambulas konvencijas 3. panta "c" punkta, 4.

panta 3. punkta un 12. panta 1. punkta izrietošais dalībvalstu

pienākums veicināt domāšanas un attieksmes maiņu pārkāpjot arī

Satversmes 99. pantu. Personai esot absolūtas tiesības uzturēt

noteiktu pārliecību vai uzskatus, un valstij esot aizliegts

uzspiest saviem iedzīvotājiem kādu noteiktu doktrīnu vai

ideoloģiju. Turklāt minētajās Stambulas konvencijas normās

paredzētais pienākums esot pretrunā ar Satversmes 110. pantu, no

kura izriet valsts pienākums aizsargāt tradicionālo ģimeni,

proti, tādu ģimeni, kuru veido bērns un viņa māte un tēvs, un

nemazināt šādas ģimenes lomu.

4.2. Atbilstoši Stambulas konvencijas 4. panta 4.

punktam dalībvalstīm esot īpašs pienākums nodrošināt tiesības uz

dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā jomā tieši

sievietēm, jo pārsvarā tieši viņas esot dzimtē balstītas

vardarbības upuri. Šī norma paredzot dzimtē balstītas vardarbības

novēršanai veikt īpašus pasākumus, kuri attiecoties vienīgi uz

sievietēm un tādējādi radot atšķirīgu attieksmi uz dzimuma

pamata. Šīs atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi - citu cilvēku

tiesību aizsardzība - esot iespējams sasniegt ar mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem, proti, paredzot šo pasākumu īstenošanu

uz noteiktu laiku.

4.3. Stambulas konvencijas 14. pants uzliekot

dalībvalstīm pienākumu modificēt izglītības saturu tādā veidā,

lai tajā iekļautu mācību vielu par dzimumu līdztiesību un dzimtes

lomām, kas nav padarītas par stereotipiem. Atbilstoši minētajai

normai dalībvalstīm esot pienākums iekļaut izglītības programmās

jautājumus par personām, kuras neidentificē sevi ar tām dzimšanas

brīdī noteikto dzimumu. Mācot bērniem, ka ir arī šādi cilvēki,

netiekot nodrošināts pienācīgs izglītības process un tiekot

ierobežotas Satversmes 112. pantā ietvertās bērnu un viņu vecāku

tiesības, proti, tiekot apdraudētas bērna vislabākās intereses un

vecāku tiesības uz viņu bērnu izglītošanu atbilstoši savai

reliģiskajai vai filozofiskajai pārliecībai.