4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieteikuma iesniedzējs - divdesmit viens Saeimas
deputāts (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - lūdz:
1) atzīt Stambulas konvencijas 3. panta "c" punktu,
4. panta 3. punktu un 12. panta 1. punktu par neatbilstošu
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) ievadam, 1.,
99. un 110. pantam;
2) atzīt Stambulas konvencijas 4. panta 4. punktu par
neatbilstošu Satversmes 91. pantam;
3) atzīt Stambulas konvencijas 14. pantu par neatbilstošu
Satversmes 112. pantam.
4.1. Atbilstoši Stambulas konvencijas 12. panta 1.
punktam dalībvalstīm esot pienākums veikt aktīvas darbības, lai
veicinātu izmaiņas sabiedrības domāšanā un attieksmē pret
sabiedrībā pastāvošajiem sieviešu un vīriešu uzvedības modeļiem,
lai izskaustu aizspriedumus, uz ideju par sieviešu nepilnvērtību
balstītas paražas, tradīcijas un sieviešu un vīriešu lomu
stereotipus. Turklāt dalībvalstīm, ievērojot Stambulas
konvencijas 4. panta 3. punktu, vajagot veicināt izmaiņas
sabiedrības domāšanā un attieksmē, nediskriminējot cilvēkus pēc
citstarp dzimtes, kuras definīcija sniegta šīs konvencijas 3.
panta "c" punktā. No minētajām normām Stambulas
konvencijas dalībvalstīm izrietot pienākums veicināt sabiedrības
domāšanas un attieksmes izmaiņas arī attiecībā uz tādām personām,
kurām dzimšanas brīdī noteikts konkrēts dzimums, bet kuras sevi
ar šo dzimumu neidentificē, piemēram, tādām personām kā
transdzimtes un transseksuālas personas, pretējā dzimuma apģērba
nēsātāji, transvestīti un citas tādas personu grupas, kas
neatbilst priekšstatam, kāds sabiedrībā var būt izveidojies par
to, kas pieklājas vīrietim vai sievietei.
Latvijai esot pienākums aizsargāt tās konstitucionālo
identitāti, kuru aptver Satversmes 1. pants un Satversmes kodols
un kura ir negrozāma. Latvijas konstitucionālo identitāti
veidojot citstarp Satversmes ievada piektajā rindkopā minētās
kristīgās vērtības un ģimene kā vērtība. Atbilstoši kristīgajām
vērtībām un tradicionālās ģimenes konceptam neesot iedomājams
tas, ka persona sevi neidentificē ar tai dzimšanas brīdī noteikto
dzimumu. Tā kā Stambulas konvencijas 3. panta "c"
punkts, 4. panta 3. punkts un 12. panta 1. punkts prasot
domāšanas un attieksmes maiņu šajā jautājumā, minētajās Stambulas
konvencijas normās ietverto pienākumu uzņemšanās pēc būtības
nozīmētu Latvijas konstitucionālās identitātes un Satversmes
kodola grozīšanu.
No Stambulas konvencijas 3. panta "c" punkta, 4.
panta 3. punkta un 12. panta 1. punkta izrietošais dalībvalstu
pienākums veicināt domāšanas un attieksmes maiņu pārkāpjot arī
Satversmes 99. pantu. Personai esot absolūtas tiesības uzturēt
noteiktu pārliecību vai uzskatus, un valstij esot aizliegts
uzspiest saviem iedzīvotājiem kādu noteiktu doktrīnu vai
ideoloģiju. Turklāt minētajās Stambulas konvencijas normās
paredzētais pienākums esot pretrunā ar Satversmes 110. pantu, no
kura izriet valsts pienākums aizsargāt tradicionālo ģimeni,
proti, tādu ģimeni, kuru veido bērns un viņa māte un tēvs, un
nemazināt šādas ģimenes lomu.
4.2. Atbilstoši Stambulas konvencijas 4. panta 4.
punktam dalībvalstīm esot īpašs pienākums nodrošināt tiesības uz
dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā jomā tieši
sievietēm, jo pārsvarā tieši viņas esot dzimtē balstītas
vardarbības upuri. Šī norma paredzot dzimtē balstītas vardarbības
novēršanai veikt īpašus pasākumus, kuri attiecoties vienīgi uz
sievietēm un tādējādi radot atšķirīgu attieksmi uz dzimuma
pamata. Šīs atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi - citu cilvēku
tiesību aizsardzība - esot iespējams sasniegt ar mazāk
ierobežojošiem līdzekļiem, proti, paredzot šo pasākumu īstenošanu
uz noteiktu laiku.
4.3. Stambulas konvencijas 14. pants uzliekot
dalībvalstīm pienākumu modificēt izglītības saturu tādā veidā,
lai tajā iekļautu mācību vielu par dzimumu līdztiesību un dzimtes
lomām, kas nav padarītas par stereotipiem. Atbilstoši minētajai
normai dalībvalstīm esot pienākums iekļaut izglītības programmās
jautājumus par personām, kuras neidentificē sevi ar tām dzimšanas
brīdī noteikto dzimumu. Mācot bērniem, ka ir arī šādi cilvēki,
netiekot nodrošināts pienācīgs izglītības process un tiekot
ierobežotas Satversmes 112. pantā ietvertās bērnu un viņu vecāku
tiesības, proti, tiekot apdraudētas bērna vislabākās intereses un
vecāku tiesības uz viņu bērnu izglītošanu atbilstoši savai
reliģiskajai vai filozofiskajai pārliecībai.