6. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs -

pievienojas Ministru kabineta atbildes rakstā izteiktajiem

apsvērumiem un uzskata, ka Stambulas konvencijas 3. panta

"c" punkts, 4. panta 3. punkts un 12. panta 1. punkts

atbilst Satversmes ievadam, 1., 99. un 110. pantam, Stambulas

konvencijas 4. panta 4. punkts atbilst Satversmes 91. pantam, bet

Stambulas konvencijas 14. pants - Satversmes 112. pantam.

6.1. Tiesībsargs papildus norāda, ka Latvijā baznīca ir

atdalīta no valsts. Politiskajā ideoloģijā valsts, nevis baznīca

esot nozīmīgākais likumības, taisnības un cilvēka drošības

garants, tādēļ neesot pieļaujams tas, ka reliģijā pozicionētais

vīriešu un sieviešu lomu sadalījums un redzējums par viņu

identitāti koriģētu sekulāras valsts konstitūcijā nostiprināto

diskriminācijas aizlieguma un uzskatu daudzveidības aizsardzības

tvērumu.

Stambulas konvencija neuzliekot dalībvalstīm pienākumu

pārskatīt laulības un ģimenes jēdzienus. Pirmkārt, šāds mērķis

Stambulas konvencijā neesot definēts. Otrkārt, jēdziens

"laulība" jau esot definēts Satversmes 110. pantā, bet

jēdziens "ģimene", kas ir plašāks, aptverot arī tādas

attiecības, kas nav balstītas laulībā. Abas minētās savienības

valsts esot apņēmusies aizsargāt, tostarp nodrošinot aizsardzību

pret vardarbību.

6.2. Dzimtes jēdziens esot neatņemama dzimumu

diskriminācijas jēdziena daļa, jo lielākā daļa diskriminācijas

gadījumu esot saistīti tieši ar sabiedrības izpratni par dzimumu

sociālajām lomām. Tādējādi Satversmes 91. pants aptverot

Stambulas konvencijā norādītos uz dzimumu un dzimti balstītas

diskriminācijas aizliegumus.

Ar Stambulas konvenciju vīrieši netikšot nostādīti

nelabvēlīgākā situācijā. Vardarbība ģimenē esot plaši izplatīta,

un tā balstoties uz dziļi iesakņotiem stereotipiem par sievietes

lomu ģimenē un atbilstību apkārtējo gaidām. Īpaši spilgtas šo

stereotipu izpausmes esot bijušas novērojamas pēdējā gada laikā,

pandēmijas apstākļos, kad sievietes ģimenē bija spiestas izturēt

īpašu slodzi un nereti arī varmācību, ko pret tām īstenoja viņu

partneri. Stambulas konvencijas 4. panta piemērošanas rezultātā

tikšot novērsta vīriešu un sieviešu faktiskā nevienlīdzība.

6.3. Ietverot izglītības procesā jautājumus par

cilvēkiem, kuri sevi neidentificē ar viņiem dzimšanas brīdī

noteikto dzimumu, tiekot nodrošināta kvalitatīva, uz bērna

attīstību un labklājību vērsta izglītība. Dažādu personu grupu

domas par šā jautājuma apgūšanu mācību procesa ietvaros varot būt

pretējas, tomēr šādā gadījumā esot svarīgi izvērtēt, vai šāda

pieeja, ievērojot bērna tiesību un interešu prioritātes principu,

ilgtermiņā nāktu bērnam par labu.

Sabiedrības jauno paaudzi vajagot audzināt, skaidrojot

cilvēktiesību būtību un cieņpilna dialoga nepieciešamību arī

konfliktu gadījumos. Šāda pieeja ilgtermiņā veicinot tādu

harmonisku personu veidošanos, kuras ir spējīgas pieņemt un

izprast atšķirīgo, un nodrošinot atšķirīgu personu grupu

cieņpilnu līdzāspastāvēšanu. Lai arī vecākiem ir tiesības

audzināt savus bērnus pēc savas pārliecības, šīs tiesības neesot

absolūtas un tās vajagot samērot ar tiesībām uz informāciju un

diskriminācijas aizliegumu.