7. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Centrs

MARTA" - norāda, ka vardarbība pret sievietēm un

vardarbība ģimenē Latvijā ir izplatīta problēma.

Viena no pazīmēm, kas raksturo vardarbību pret sievietēm un

vardarbību ģimenē, esot tās latentums, proti, upuri reti kad par

notikušo ziņojot tiesībaizsardzības iestādēm. Turklāt trūkstot

visaptverošas statistikas par vardarbību pret sievietēm un šis

trūkums traucējot novērtēt vardarbības patieso apmēru un

raksturu.

Iemesli, kuru dēļ vairumā gadījumu netiek ziņots par intīmā

partnera varmācību, esot citstarp upura bezspēcības izjūta,

bailes no stigmatizācijas un tā, ka tiks vainots tieši upuris,

ticība mītiem par vardarbību, kā arī varmākas izteikti draudi, un

tie nebūt neesot vienīgie iemesli. Latvijā pastāvot izteikta

tolerance pret vardarbību, un šī tolerance esot saistīta ar

nepietiekamo sabiedrības informētību jautājumos par vardarbību

ģimenē. Turklāt upuri nereti nesagaidot tādu valsts un

pašvaldības iestāžu rīcību, kas apmierinātu viņu primārās

vajadzības - tūlītēju drošību un aizsardzību no atkārtotas

vardarbības, speciālistu sniegtu atbalstu, kas mazinātu gūto

fizisko un psiholoģisko traumu sekas, un iedrošinājumu uzsākt

jaunu dzīvi - bez vardarbības.

Bērniem sasniedzot agrīnu pusaudža vecumu, viņi sākot

uzņemties jaunas dzimumu lomas, bieži vien nostiprinot jau

sociāli un kulturāli ierastās dzimumu normas. Šīs lomas

ietekmējot pusaudžu un jauniešu pieņemtos lēmumus seksuālajās un

citās savstarpējās attiecībās. Konkrētāk - dzimumu normām

attiecībā tiklab uz meitenēm, kā arī zēniem esot būtiska ietekme

uz priekšlaicīgu skolas pamešanu, nevēlamu grūtniecību, HIV un

seksuāli transmisīvo infekciju risku, garīgās veselības problēmām

un depresiju, iekļūšanu vardarbīgās attiecībās,

cilvēktirdzniecības tīklos, narkotisko vielu lietošanu un

pašnāvības risku.