8. pants

Pieaicinātā persona - Lundas Universitātes

Sociālo zinātņu fakultātes Dzimtes studiju departamenta vecākā

lektore PhD Irina Šmita (Irina Schmitt) -

norāda, ka vardarbība ir globāla problēma, kas saistīta ar varu,

nevienlīdzību, veselību, kapitālu, noziedzību un drošību, un

būtisks dzimumu līdztiesības šķērslis.

8.1. "Dzimums", "dzimte" un

"dzimtes identitāte" esot savstarpēji nošķirami, bet

mijiedarbīgi jēdzieni. Jēdziens "dzimums" attiecoties

uz personas fizioloģiskajām iezīmēm, proti, hromosomālo un

endokrinoloģisko uzbūvi, kā arī ķermeņa izskatu. Parastā atbilde

uz jautājumu par dzimumu esot vai nu "sieviete", vai

"vīrietis", taču vēstures, medicīnas, tiesību zinātnes

un citās sociālo zinātņu jomās veiktie pētījumi norādot uz to, ka

pastāv vairākas nepatoloģiskas cilvēka ķermeņa variācijas, kuras

tiek dēvētas par starpdzimumu.

Dzimtes identitāte attiecoties uz sevis kā noteiktas dzimtes

cilvēka apzināšanos, un šajā ziņā varot izšķirt, piemēram,

sievietes, vīriešus un arī ārpus binārās identitātes esošas

personas. Dzimtes identitāte veidojoties konkrētos sociālajos

ietvaros, kas varot ietekmēt, piemēram, piekļuvi izglītībai un

veselības aprūpei, līdzdalību apmaksātā darba tirgū, reproduktīvo

darbu. Personas dzimtes identitāte varot nebūt saistīta ar šīs

personas dzimumu tādā veidā, kā to sagaida sabiedrība, un

fizioloģiskās īpašības nenosakot personas dzimtes identitāti.

Dzimte esot veids, kādā cilvēki izpauž savu dzimtes patību,

dzimtes identitāti, un šādas izpausmes citstarp esot, piemēram,

apģērbs, matu sakārtojums, uzvedība, balss modulācija. Dzimtes

izpausmes izrietot no vietējās un reģionālās kultūras. Tas, kas

vienā sociālajā kontekstā vai vēstures brīdī tiek uzskatīts par

vīrišķīgu, citā laikā var tikt uztverts atšķirīgi.

Diferencēšana pēc dzimuma, dzimtes un dzimtes identitātes esot

būtiska, jo ļaujot plašāk paraudzīties uz normatīvo dzimtes

izpratni, kas daudzās sabiedrībās tiek uzskatīta par

pašsaprotamu. Uzskats par šo pašsaprotamību bieži vien esot

balstīts uz hierarhisku modeli, kurā privilēģijas tiek piešķirtas

vīriešiem un tādējādi tiek iesakņota problemātiskā izpratne par

to, ka vīriešu dominēšana pār sievietēm un vīriešu iesaistīšanās

dažādu veidu vardarbības aktos esot dabiska. Turklāt šā uzskata

dēļ sabiedrība varot atstāt novārtā tos cilvēkus, kuri veido

attiecības ārpus heteronormatīvā ietvara, un ignorēt cilvēku ar

dzimtes variācijām, tostarp starpdzimuma un transdzimtes cilvēku,

eksistenci.

8.2. Ar piederību pie kādas grupas saistītas

vardarbības, piemēram, dzimtē balstītas vardarbības, cēloņi esot

meklējami kādā no sociālajām hierarhijām, kurās atsevišķas

cilvēku grupas tiek pozicionētas kā mazāk vērtīgas salīdzinājumā

ar citām. Par šādām hierarhijām esot uzskatāma citstarp

homofobija, transfobija, rasisms, vecuma, tostarp bērnu,

diskriminācija, kā arī cilvēku ar nenormatīvām spējām, tostarp

personu ar invaliditāti, diskriminācija. Dzimtē balstītas

vardarbības gadījumā šādas hierarhijas veidojot sociāli

konstruēta, bet empīriski nekorekta vīrišķības un sievišķības

izpratne, atbilstoši kurai vīrieši esot spēcīgi, emocionāli

neatkarīgi un intelektuāli pārāki par sievietēm, bet sievietes

esot fiziski un intelektuāli vājas, gādīgas būtnes, kas

prioritizē citu, nevis savas vajadzības.

Dzimtē balstīta vardarbība esot sastopama visās sabiedrības

grupās un daļās, tomēr grūti mērāma un salīdzināma ar citiem

sabiedrībā pastāvošiem vardarbības veidiem. Tas, kā cietušie

atklāj savu vardarbības pieredzi, esot saistīts ar vardarbības

konceptualizēšanu, piemēram, ar to, vai izvarošana laulībā vai

bērnu fiziska sodīšana tiek uzskatīta par vardarbību, kā arī ar

uzticēšanos valsts iestādēm un reālajām iespējām izkļūt no

vardarbīgas situācijas, pamest darbavietu vai izbeigt attiecības.

To ietekmējot arī sabiedrībā pastāvošie strukturālie stereotipi,

piemēram, fiziskās vardarbības uzskatīšana par vīrišķības

pazīmi.

8.3. Izglītība nevarot atrisināt visas problēmas, kas

saistītas ar diskrimināciju un dzimtē balstītu vardarbību, tomēr

tai varot būt svarīga loma, izskaidrojot sabiedrības centienus

novērst diskrimināciju un ar dzimti un dzimtes identitāti

saistītu vardarbību. Bērniem un jauniešiem vajagot zināt, ka

viņiem ir tiesības netikt diskriminētiem un tiesības uz personas

neaizskaramību, un iemācīties saskarsmē ar citiem cilvēkiem

ievērot arī tiem piemītošās cilvēktiesības, neaizskaramību un

cieņu, kā arī risināt konfliktus nevardarbīgā veidā.

8.4. Vardarbība pret sievietēm un dzimtē balstīta

vardarbība ietekmējot valsts ilgtspēju. Proti, cilvēku

savstarpējā vardarbība esot saistīta ar augstām personiskām un

sociālajām izmaksām, ko prasa, piemēram, neatliekamā medicīniskā

palīdzība, slimības atvaļinājumi, kā arī ilgtermiņa traumas un

darbspēju zudumi. Vardarbības novēršanai veicamie pasākumi,

protams, visupirms esot vērsti pret smagu cilvēktiesību

pārkāpumu, bet sociālajā aspektā - arī pret minētajām izmaksām.

Turklāt sociālajās zinātnēs pastāvot viedoklis, ka pasākumi, kas

vērsti uz dzimumu līdztiesības nostiprināšanu, var stabilizēt

dzimstību.