8. pants

1Pieaicinātā persona - Lundas Universitātes

2Sociālo zinātņu fakultātes Dzimtes studiju departamenta vecākā

3lektore PhD Irina Šmita (Irina Schmitt) -

4norāda, ka vardarbība ir globāla problēma, kas saistīta ar varu,

5nevienlīdzību, veselību, kapitālu, noziedzību un drošību, un

6būtisks dzimumu līdztiesības šķērslis.

78.1. "Dzimums", "dzimte" un

8"dzimtes identitāte" esot savstarpēji nošķirami, bet

9mijiedarbīgi jēdzieni. Jēdziens "dzimums" attiecoties

10uz personas fizioloģiskajām iezīmēm, proti, hromosomālo un

11endokrinoloģisko uzbūvi, kā arī ķermeņa izskatu. Parastā atbilde

12uz jautājumu par dzimumu esot vai nu "sieviete", vai

13"vīrietis", taču vēstures, medicīnas, tiesību zinātnes

14un citās sociālo zinātņu jomās veiktie pētījumi norādot uz to, ka

15pastāv vairākas nepatoloģiskas cilvēka ķermeņa variācijas, kuras

16tiek dēvētas par starpdzimumu.

17Dzimtes identitāte attiecoties uz sevis kā noteiktas dzimtes

18cilvēka apzināšanos, un šajā ziņā varot izšķirt, piemēram,

19sievietes, vīriešus un arī ārpus binārās identitātes esošas

20personas. Dzimtes identitāte veidojoties konkrētos sociālajos

21ietvaros, kas varot ietekmēt, piemēram, piekļuvi izglītībai un

22veselības aprūpei, līdzdalību apmaksātā darba tirgū, reproduktīvo

23darbu. Personas dzimtes identitāte varot nebūt saistīta ar šīs

24personas dzimumu tādā veidā, kā to sagaida sabiedrība, un

25fizioloģiskās īpašības nenosakot personas dzimtes identitāti.

26Dzimte esot veids, kādā cilvēki izpauž savu dzimtes patību,

27dzimtes identitāti, un šādas izpausmes citstarp esot, piemēram,

28apģērbs, matu sakārtojums, uzvedība, balss modulācija. Dzimtes

29izpausmes izrietot no vietējās un reģionālās kultūras. Tas, kas

30vienā sociālajā kontekstā vai vēstures brīdī tiek uzskatīts par

31vīrišķīgu, citā laikā var tikt uztverts atšķirīgi.

32Diferencēšana pēc dzimuma, dzimtes un dzimtes identitātes esot

33būtiska, jo ļaujot plašāk paraudzīties uz normatīvo dzimtes

34izpratni, kas daudzās sabiedrībās tiek uzskatīta par

35pašsaprotamu. Uzskats par šo pašsaprotamību bieži vien esot

36balstīts uz hierarhisku modeli, kurā privilēģijas tiek piešķirtas

37vīriešiem un tādējādi tiek iesakņota problemātiskā izpratne par

38to, ka vīriešu dominēšana pār sievietēm un vīriešu iesaistīšanās

39dažādu veidu vardarbības aktos esot dabiska. Turklāt šā uzskata

40dēļ sabiedrība varot atstāt novārtā tos cilvēkus, kuri veido

41attiecības ārpus heteronormatīvā ietvara, un ignorēt cilvēku ar

42dzimtes variācijām, tostarp starpdzimuma un transdzimtes cilvēku,

43eksistenci.

448.2. Ar piederību pie kādas grupas saistītas

45vardarbības, piemēram, dzimtē balstītas vardarbības, cēloņi esot

46meklējami kādā no sociālajām hierarhijām, kurās atsevišķas

47cilvēku grupas tiek pozicionētas kā mazāk vērtīgas salīdzinājumā

48ar citām. Par šādām hierarhijām esot uzskatāma citstarp

49homofobija, transfobija, rasisms, vecuma, tostarp bērnu,

50diskriminācija, kā arī cilvēku ar nenormatīvām spējām, tostarp

51personu ar invaliditāti, diskriminācija. Dzimtē balstītas

52vardarbības gadījumā šādas hierarhijas veidojot sociāli

53konstruēta, bet empīriski nekorekta vīrišķības un sievišķības

54izpratne, atbilstoši kurai vīrieši esot spēcīgi, emocionāli

55neatkarīgi un intelektuāli pārāki par sievietēm, bet sievietes

56esot fiziski un intelektuāli vājas, gādīgas būtnes, kas

57prioritizē citu, nevis savas vajadzības.

58Dzimtē balstīta vardarbība esot sastopama visās sabiedrības

59grupās un daļās, tomēr grūti mērāma un salīdzināma ar citiem

60sabiedrībā pastāvošiem vardarbības veidiem. Tas, kā cietušie

61atklāj savu vardarbības pieredzi, esot saistīts ar vardarbības

62konceptualizēšanu, piemēram, ar to, vai izvarošana laulībā vai

63bērnu fiziska sodīšana tiek uzskatīta par vardarbību, kā arī ar

64uzticēšanos valsts iestādēm un reālajām iespējām izkļūt no

65vardarbīgas situācijas, pamest darbavietu vai izbeigt attiecības.

66To ietekmējot arī sabiedrībā pastāvošie strukturālie stereotipi,

67piemēram, fiziskās vardarbības uzskatīšana par vīrišķības

68pazīmi.

698.3. Izglītība nevarot atrisināt visas problēmas, kas

70saistītas ar diskrimināciju un dzimtē balstītu vardarbību, tomēr

71tai varot būt svarīga loma, izskaidrojot sabiedrības centienus

72novērst diskrimināciju un ar dzimti un dzimtes identitāti

73saistītu vardarbību. Bērniem un jauniešiem vajagot zināt, ka

74viņiem ir tiesības netikt diskriminētiem un tiesības uz personas

75neaizskaramību, un iemācīties saskarsmē ar citiem cilvēkiem

76ievērot arī tiem piemītošās cilvēktiesības, neaizskaramību un

77cieņu, kā arī risināt konfliktus nevardarbīgā veidā.

788.4. Vardarbība pret sievietēm un dzimtē balstīta

79vardarbība ietekmējot valsts ilgtspēju. Proti, cilvēku

80savstarpējā vardarbība esot saistīta ar augstām personiskām un

81sociālajām izmaksām, ko prasa, piemēram, neatliekamā medicīniskā

82palīdzība, slimības atvaļinājumi, kā arī ilgtermiņa traumas un

83darbspēju zudumi. Vardarbības novēršanai veicamie pasākumi,

84protams, visupirms esot vērsti pret smagu cilvēktiesību

85pārkāpumu, bet sociālajā aspektā - arī pret minētajām izmaksām.

86Turklāt sociālajās zinātnēs pastāvot viedoklis, ka pasākumi, kas

87vērsti uz dzimumu līdztiesības nostiprināšanu, var stabilizēt

88dzimstību.