1. pants

1Kopējā

2emisijas kvotu daudzuma noteikšana

31.1. Latvijas starptautiskās

4saistības

5Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja Apvienoto

6Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām

7un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi uzņemdamās

8pildīt virkni saistības. Atbilstoši Kioto protokolam, Latvijai

9individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika posmā no

102008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisiju samazinājums par 8%,

11salīdzinot ar emisiju apjomu 1990.gadā.

121990.gadā Latvija emitēja 25 894,22 tūkst. tonnu

13CO2 ekvivalentu1, kas nozīmē, ka Latvija,

14lai pildītu Kioto protokolā noteiktās saistības, laikposmā no

152008.-2012.gadam ik gadu nedrīkst emitēt vairāk par 23 822,68

16tūkst. tonnām CO2 ekvivalentu.

172004.gadā kopējais SEG emisiju daudzums Latvijā bija 10 746

18tūkst. tonnu CO22. Iekārtas, kas

19iesaistītas ES ETS otrajā periodā, 2004.gadā emitēja

202 939 tūkst. tonnu CO23 (sadedzināšanas

21iekārtas - 2 143 tūkst. tonnu CO2; rūpniecības

22iekārtas - 796 tūkst. tonnu CO2), kas kopā veido 27%

23no kopējā SEG emisijas apjoma valstī.

242005.gadā izstrādātās SEG emisiju prognozes4 rāda,

25ka Latvija varēs izpildīt Kioto protokolā emisiju samazināšanas

26saistības - 2010.gadā prognozētais SEG emisiju apjoms Latvijā

27varētu būt pat par 40% zemāks nekā 1990.gadā (skat. 1.attēlu),

28pie nosacījuma, ka:

29· tiek ieviesti apstiprinātie politikas dokumenti un tiesību

30akti klimata pārmaiņu jomā (īpaši attiecībā uz atjaunojamo

31energoresursu izmantošanas veicināšanu, biodegvielas ražošanu un

32izmantošanas veicināšanu, energoresursu efektīvu un racionālu

33izmantošanu, kūtsmēslu krātuvju sakārtošanu, mūsdienu prasībām

34atbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi,

35lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu);

36· netiek attīstīta kāda jauna energoietilpīga rūpniecības

37nozare, kas varētu būtiski palielināt prognozēto SEG emisiju

38apjomu.

391.att. Kopējā formā izteiktās SEG emisijas

402000.-2020.gadā, tūkst. tonnas CO2

41ekv.

42Avots: Klimata pārmaiņu samazināšanas programma

432005.-2010.gadam un jaunākie komercsabiedrību un valsts

44institūciju dati, kuri koriģē emisiju prognozes

451.2. Emisijas kvotu tirdzniecības

46sistēmas dalībnieki

47Likums "Par piesārņojumu" nosaka, ka ES ETS obligāti

48jāpiedalās individuālajiem komersantiem vai komercsabiedrībām,

49kas veic šādas piesārņojošas darbības:

501. enerģētikā:

511.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma

52jauda pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai

53sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas;

541.2. minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas;

551.3. koksa krāsnis;

562. melno metālu ražošanā un apstrādē:

572.1. iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un

58kausējumu iegūšanai;

592.2. iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai

60kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda

61pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

623. minerālu izstrādājumu ražošanā:

633.1. iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs,

64kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai

65iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda

66pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis

67kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas

68produkcijas dienā;

693.2. iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru

70kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

713.3. iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta

72kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai

73porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas

74gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums

75ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var

76ievietot vairāk nekā 300 kilogramu produkcijas uz vienu krāsns

77kubikmetru;

784. citās nozarēs:

794.1. iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām

80šķiedrvielām;

814.2. iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas

82jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā.

83Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, ES ETS

84var brīvprātīgi iesaistīties arī tie Latvijas individuālie

85komersanti vai komercsabiedrības, kuras veic likuma "Par

86piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības,

87bet zem pielikumā minēto ražošanas jaudu robežas. Plašāku

88informāciju par brīvprātīgu dalību ES ETS skatīt

893.3.apakšnodaļā.

90Plānā tiek ņemtas vērā tikai CO2 emisijas no

91augstāk minēto iekārtu grupām.

921.3. Pieņēmumi emisijas kvotu

93daudzuma noteikšanai

94Kopējais emisijas kvotu apjoms gadā esošajām un jaunajām

95iekārtām5 tika noteikts, ņemot vērā Eiropas Komisijas

962006.gada 29.novembra Lēmumu par valsts siltumnīcefekta gāzu

97emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar

98Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, kā arī

99izmantojot šim lēmumam pievienotajā Eiropas Komisijas paziņojumā

100aprakstīto metodiku. Minētajā metodikā ieviestas atsevišķas

101izmaiņas, precizējot koriģēto 2005.gada verificēto emisijas datu

102aprēķinu, kā arī pieskaitot prognozētās papildus emisijas no

103atsevišķiem valsts mēroga investīciju projektiem enerģētikas un

104rūpniecības nozarēs, kas netiek adekvāti atspoguļotas ar metodikā

105ietverto IKP izaugsmes faktoru (turpmāk - liela mēroga jaunās

106iekārtas).

107Pamats valsts kopējā emisijas kvotu apjoma noteikšanai ir ES

108ETS aptverto iekārtu CO2 emisijas 2005.gadā, ko

109verificējuši neatkarīgi eksperti. Aprēķinā izmantots valsts

110makroekonomisko izaugsmi raksturojošs rādītājs - IKP izaugsmes

111faktors, kas 2005.-2010.gadam novērtēts kā 50%6. Šis

112izaugsmes faktors raksturo emisiju palielinājumu ES ETS

113aptvertajās iekārtās, kas sagaidāms sakarā ar siltumenerģijas,

114elektroenerģijas, preču un pakalpojumu patēriņa pieaugumu, kas

115tiks nodrošināts ar esošo iekārtu uzstādītās jaudas lielāku

116noslodzi, kā arī esošo iekārtu paplašināšanās, uzstādot jaunas

117ražošanas jaudas, un nelielu jaunu iekārtu darbības uzsākšanas

118(turpmāk maza mēroga jaunas iekārtas) Plāna darbības periodā.

119Aprēķinā izmantots arī tautsaimniecības oglekļa intensitātes

120samazinājuma faktors, kas raksturo Plāna darbības periodā

121sagaidāmo emisiju samazinājumu ES ETS aptvertajās iekārtās

122saistībā ar valsts un Eiropas Savienības līmeņa politikas

123ieviešanu SEG emisiju samazināšanai, it īpaši enerģētikas jomā,

124un ietver iekārtu potenciālu ieviest energoefektivitātes

125pasākumus. Aprēķinos izmantotā oglekļa intensitātes samazinājuma

126faktora vērtība Latvijai ir -14,2%.

127Nepieciešamais emisijas kvotu daudzums katrai iekārtai

128noteikts, balstoties galvenokārt uz vēsturiskajiem datiem. Lai

129nodrošinātu aprēķinos izmantoto datu ieguvi, tika veikta

130operatoru anketēšana. Operatori sniedza datus par saražoto

131produkcijas daudzumu, kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu

132patēriņu, izejvielu un palīgmateriālu ķīmisko sastāvu,

133sadedzināšanas iekārtas lietderības koeficientu, emisijām un

134citiem jautājumiem par laika periodu no 2000.gada.

135CO2 emisijas aprēķinos sadedzināšanas

136iekārtām izmantoti:

137• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras

1382006.gada pārskatā par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu

139emisijām un piesaisti Latvijā norādītie emisijas faktori un

140oksidācijas faktori;

141• Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.778

142"Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju

143monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati

144par siltumnīcefekta gāzu emisiju" 1.pielikumā minētās zemākā

145sadegšanas siltuma faktoru vērtības.

146CO2 emisijas aprēķinos rūpniecības

147iekārtām7 izmantoti:

148• operatoru iesniegtie kurināmo zemākie sadegšanas siltuma

149faktori, kas noteikti no kurināmo pasēm vai noteikti Ministru

150kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.778 "Kārtība,

151kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī

152pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta

153gāzu emisiju" 1.pielikumā;

154• emisijas faktori un pārvēršanas faktori, kas noteikti

155Komisijas 2004.gada 29.janvāra Lēmumā 2004/156/EK, ar kuru nosaka

156siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas vadlīnijas

157saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

158(turpmāk - Komisijas Lēmums 2004/156/EK).

159Emisijas faktoru, zemākā sadegšanas siltuma faktoru,

160oksidācijas faktoru un pārvēršanas faktoru vērtību apkopojumu

161skatīt 1.tabulā.

1621.tabula

163Emisijas kvotu daudzuma noteikšanā pielietotie zemākā sadegšanas

164siltuma faktori, emisijas faktori, oksidācijas faktori un

165pārvēršanas faktori

166Nozare

167Kurināmā

168/ izejvielas / palīgmateriāla veids

169Zemākais sadegšanas

170siltuma faktors

171(Qzd),

172GJ/t

173Emisijas

174faktors bez oksidācijas faktora (R)

175Oksidācijas faktors (O) / pārvēršanas faktors (P)

176Enerģētika

177Degvieleļļa (mazuts)

17840,60

17977,36 kg/GJ

1800,99

181Dīzeļdegviela

18242,49

18374,74 kg/GJ

1840,99

185Sadzīves krāšņu kurināmais

18642,49

18774,74 kg/GJ

1880,99

189Degakmens eļļa

19039,35

19176,19 kg/GJ

1920,99

193Dabas gāze

19433,66*

19556,10 kg/GJ

1960,995

197Akmeņogles

19826,22

19994,08 kg/GJ

2000,98

201Kurināmā kūdra ar mitruma saturu 40%

20210,05

203105,99 kg/GJ

2040,98

205Kūdras briketes

20615,49

20797 kg/GJ

2080,98

209Kurināmā koksne

2106,70*

2110 kg/GJ

2120,98

213Kokapstrādes atkritumi

2146,70*

2150 kg/GJ

2160,98

217Kaļķu ražošana

218Akmeņogles

21926,22

22094,08 kg/GJ

2210,98

222CaO

223-

2240,785 tCO2/tCa

2251

226MgO

227-

2281,092 tCO2/tMg

2291

230Cementa ražošana

231Mazuts

23240,60

23377,36 kg/GJ

2341

235Akmeņogles

23626,22

23794,08 kg/GJ

2381

239Dabas gāze

24033,66*

24156,10 kg/GJ

2421

243Nolietotas riepas

24426,21

24584,45 kg/GJ

2461

247Atstrādātas minerāleļļas

24829,23

24979,44 kg/GJ

2501

251Sērskābais gudrons

25221,17

25379,44 kg/GJ

2541

255Petrokokss

25634,27

25799,17 kg/GJ

2581

259Klinkers

260-

2610,525 tCO2/t

262klinkera

2631

264Cementa putekļi

265-

2660,525 tCO2/t

267klinkera

2681

269Tērauda kausēšana un

270liešana

271Degvieleļļa (mazuts)

27240,60

27377,36 kg/GJ

2740,99

275Dabas gāze

27633,66*

27756,10 kg/GJ

2780,995

279Šķidrā gāze

28045,54

28162,75 kg/GJ

2820,995

283Pirolīzes sveķi

28441,86

28573,33 kg/GJ

2860,99

287Karborizatori

288-

2893,489 tCO2/t

2901

291Ķets

292-

2930,147 tCO2/t

2941

295CaCO3

296-

2970,44 tCO2/t

298CaCO3

2991

300CaCO3-MgCO3

301-

3020,477 tCO2/t

303CaCO3-MgCO3

3041

305Keramikas izstrādājumu

306ražošana

307Akmeņogles

30826,22

30994,08 kg/GJ

3100,98

311Dabas gāze

31233,66*

31356,10 kg/GJ

3140,995

315Degvieleļļa (mazuts)

31640,60

31777,36 kg/GJ

3180,99

319CaO

320-

3210,785 tCO2/tCa

3221

323MgO

324-

3251,092 tCO2/tMg

3261

327Stikla un stikla šķiedras

328ražošana

329Degvieleļļa (mazuts)

33040,60

33177,36 kg/GJ

3320,99

333Dīzeļdegviela

33442,49

33574,74 kg/GJ

3360,99

337Sadzīves krāšņu kurināmais

33842,49

33974,74 kg/GJ

3400,99

341Dabas gāze

34233,66*

34356,10 kg/GJ

3440,995

345CaO

346-

3470,785 tCO2/tCa

3481

349MgO

350-

3511,092 tCO2/tMg

3521

353Na2O

354-

3550,71 tCO2/tNa

3561

357BaO

358-

3590,287 tCO2/tBa

3601

361Piezīme:

362* Zemākā sadegšanas siltuma faktora mērvienība dabas gāzei ir

363GJ/1000m3; kurināmai koksnei un kokapstrādes

364atkritumiem - TJ/1000m3cieš

3651.4. Kopējais emisijas kvotu

366daudzums

3671.4.1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma aprēķina metodika

368Kopējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms Latvijai noteikts ar

369šādu formulu:

370Emisijas

371kvotas = (CIVE * GTD * CITD) + ADD + NSN

372[1.1]

373kur:

374CIVE - koriģētās 2005.gada verificētās emisijas,

375GTD - IKP pieauguma faktors,

376CITD - oglekļa intensitātes samazinājuma faktors,

377ADD - papildus emisijas no iekārtām, kas ietvertas, precizējot

378sadedzināšanas iekārtas definīciju8.

379NSN - gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga

380investīciju projektiem jaunu iekārtu uzstādīšanai,

381kas netiek atspoguļotas IKP pieauguma faktorā;

382CIVE = IVE

383+ AWIVE + EOPT + EUC + NSE

384[1.2]

385kur:

386IVE - 2005.gada verificētās emisijas,

387AWIVE - vidējais emisijas kvotu apjoms, kas piešķirts

388iekārtām, kam nav verificēta pārskata,

389EOPT - 2005.gada emisijas tām iekārtām, kas 2005.-2007.gada

390periodā tika vienpusēji izslēgtas no ES ETS,

391EUC - papildus emisijas 2005.gadā, kas saistītas ar izmaiņām

392ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā,

393NSE - gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga

394investīciju projektiem, kas saistīti ar esošo iekārtu paplašināšanos,

395risinot energoapgādes drošības jautājumu (koģenerācijas

396uzstādīšana uz esošajām siltuma jaudām).

3971.4.2. Emisijas kvotu aprēķina formulās lietoto lielumu

398noteikšana

3991.4.2.1. ADD (papildus emisijas no

400iekārtām, kas ietvertas, precizējot sadedzināšanas iekārtas

401definīciju) noteikšana

402Latvija jau 2005.-2007.gada periodā piemēroja t.s. 'plašo'

403sadedzināšanas iekārtas definīciju, tāpēc nav tādu iekārtu, kuras

404tiek papildus iekļautas ES ETS 2008.-2012.gada periodā saistībā

405ar sadedzināšanas iekārtas definīcijas precizēšanu. Attiecīgi

406ADD = 0.

4071.4.2.2. NSN (gada vidējās emisijas

408no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem jaunu

409iekārtu uzstādīšanai, kas netiek atspoguļoti IKP pieauguma

410faktorā) noteikšana

4111.1.formulā iekļautais IKP pieauguma faktors GTD neatspoguļo

412atsevišķus īpaši lielus un tautsaimniecībai nozīmīgus investīciju

413projektus, kas radīs proporcionāli ievērojami lielāku emisiju

414pieaugumu salīdzinājumā ar to ietekmi uz IKP pieaugumu. Šādu

415projektu identificēšanai ir piemēroti objektīvi kritēriji:

4161) prognozētās ikgadējās papildus CO2 emisijas no

417projekta realizācijas pārsniedz 30% no nozares kopējām

418verificētajām emisijām iepriekšējā ES ETS darbības gadā,

4192) projekta realizācija ir saskaņā ar apstiprināto nacionālo

420un ES politiku enerģētikas vai rūpniecības jomā un ir būtiska

421valsts Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā,

4223) projekts ir pamatots no investīciju piesaistes un projekta

423realizācijas termiņu viedokļa,

4244) projekts tiek realizēts saskaņā ar vides aizsardzības

425prasībām, it īpaši attiecībā uz labāko pieejamo tehnisko

426paņēmienu izmantošanu Direktīvas 96/61/EK ietvaros,

4275) projekta īstenošana nav pretrunā ar valsts progresu Kioto

428protokola mērķa sasniegšanā.

4292008.-2012.gadā plānots realizēt trīs šādus projektus, no

430kuriem divi ir kritiski svarīgi no valsts energoapgādes drošības

431politikas viedokļa, bet viens ir īpaši svarīgs rūpniecības

432nozarē, jo risinās ar straujo būvniecības pieaugumu saistīto

433cementa iztrūkumu. Papildus emisijas aprēķinātas saistībā ar

434šādiem projektiem:

435- Ogļu kondensācijas elektrostacijas ar jaudu 400

436MWel būvniecība, kas sāks darbību 2012.gadā (kopā 2

437233 800 tCO2 jeb 2 233 800 tCO2 gadā, kas

438sastāda 99% no nozares 2005.gada verificētajām emisijām),

439- A/S "Latvenergo" TEC2 rekonstrukcija 2008.gadā

440(kopā 3 853 593),

441- SIA "Cemex" jaunas cementa ražošanas līnijas un

442jaunas klinkera apdedzināšanas krāsns uzstādīšana 2008.gadā (4

443770 366).

444Iekārta

445Darbības

446uzsākšanas gads

447Nozare

448Iekārtas

449paredzētās emisijas 2008.-2012.gada periodā

450Iekārtas

451paredzētās emisijas gadā

452% no

453nozares emisijām

454Latvenergo TEC2 rekonstrukcija

4552008

456Energoapgāde

4573 853 593

458800 405

45935.5%

460Ogļu kondensācijas elektrostacija ar jaudu 400 MWel

4612012

462Energoapgāde

4632 233 800

4642 233 800

46599.1%

466Cemex cementa rūpnīca

4672008

468Minerālo materiālu

469ražošana

4704 770 366

471991 126

472256.1%

473Šo iekārtu kopējās plānotās emisijas vidēji gadā

4742008.-2012.gada periodā ir

475NSN = 2 171

476552.

4771.4.2.3. CIVE (koriģētās 2005.gada

478verificētās emisijas) noteikšana

4792005.gada verificēto emisiju apjoms ir

480IVE = 2 854

481424.

482Tikai viena uzņēmuma - SIA "Līvbērzes Enerģija"

483emisiju dati nav ietverti 2005.gada verificētajās emisijās, jo

484Valsts vides dienesta Reģionālā vides pārvalde šim uzņēmumam

485verificēto pārskatu saskaņoja tikai 2006.gada 23.oktobrī. Tādēļ

486vidējais emisijas kvotu apjoms, kas piešķirts iekārtām, kam nav

487verificēta pārskata, ir

488AWIVE = 68.

489Latvija 2005.-2007.gada periodā nepiemēroja izņēmumus iekārtu

490dalībai ES ETS, tādēļ 2005.gada emisijas tām iekārtām, kas tika

491vienpusēji izslēgtas no ES ETS, Latvijas gadījumā ir

492EOPT = 0.

4932005.gada verificētas emisijas nepieciešams koriģēt, ņemot

494vērā izmaiņas ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā, jo tas netiek

495atspoguļots ar 1.1.formulā iekļauto IKP pieauguma faktoru, kas

496attiecināms tikai uz papildus emisijām no jaunām iekārtām, t.sk.

497iekārtu paplašināšanās. Ir vairākas esošas iekārtas, kas uz

4982005.gada 1.janvāri nebija ES ETS dalībnieki, jo to uzstādītā

499jauda bija mazāka par likuma "Par piesārņojumu"

5002.pielikumā minētajām robežvērtībām, bet kas dažādu apstākļu dēļ

501būs ES ETS dalībnieki 2008.-2012.gada periodā. Tāpat ir iekārtas,

502kas uz 2005.gada 1.janvāri bija ES ETS dalībnieki, bet

5032008.-2012.gadā savu dalību ES ETS pārtrauks.

504Izmaiņas ES ETS aptverto iekārtu lokā pirmkārt attiecināmas uz

505tām iekārtām, kas 2006.gada laikā uzstādīja papildus jaudas un

506kļuva par obligātiem ES ETS dalībniekiem, saņemot siltumnīcefekta

507gāzu emisijas atļauju, kā arī tām iekārtām, kuru statuss kā

508obligāts ES ETS dalībnieks vairs nav spēkā sakarā ar atsevišķu

509tehnoloģisko iekārtu demontāžu un kas nevēlas turpināt dalību ES

510ETS 2008.-2012.gada periodā kā brīvprātīgs dalībnieks (samazinot

5112005.gada verificēto emisiju apjomu par šo iekārtu verificēto

5122005.gada emisiju apjomu). Līdz 2006.gada 21.decembrim piecas

513esošas iekārtas bija uzsākušas dalību ES ETS kā obligātie

514dalībnieki saistībā ar papildus jaudu uzstādīšanu (2005.gada

515verificēto emisiju apjomu nepieciešams palielināt par šo iekārtu

516kopējo emisijas apjomu 2005.gadā 155 465 tCO2), bet

517divas iekārtas, kas bija ES ETS obligātie dalībnieki, bija

518veikuši atsevišķu tehnoloģisko vienību demontāžu un izteikuši

519vēlmi neturpināt dalību ES ETS 2008.-2012.gadā (2005.gada

520verificēto emisiju apjomu nepieciešams samazināt par šo iekārtu

521kopējo emisijas apjomu 2005.gadā 1900 tCO2). Tādējādi

522saistībā ar izmaiņām obligāto ES ETS dalībnieku sarakstā

5232005.gada verificēto emisiju apjomu nepieciešams papildināt par

524153 565 tCO2.

525Otrkārt, izmaiņas ES ETS aptverto iekārtu lokā attiecināmas uz

526izmaiņām brīvprātīgo ES ETS dalībnieku sarakstā. Nepieciešamā

527korekcija 2005.gada verificēto emisiju apjomā, kas saistīta ar

528izmaiņām brīvprātīgo ES ETS dalībnieku sarakstā (9 brīvprātīgi

529dalībnieki ar kopējām emisijām 10 990 tCO2 pārtrauks

530brīvprātīgu dalību, bet 5 iekārtas ar kopējām emisijām 15 710

531tCO2 uzsāks brīvprātīgu dalību) ir 4720.

532Tādējādi kopējā nepieciešamā 2005.gada verificēto emisiju

533korekcija saistībā ar izmaiņām ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā

534ir

535EUC = 158

536285.

5372005.gada verificētās emisijas nepieciešams koriģēt arī

538saistībā ar papildus emisijām no esošo iekārtu paplašināšanās,

539kas netiek objektīvi atspoguļotas ar 1.1.formulā ietverto IKP

540izaugsmes faktoru. Divās iekārtās, kas ir ES ETS dalībnieki no

5412005.gada 1.janvāra, 2005./2006.gadā veiktas ievērojamas

542investīcijas, lai uz esošās siltumenerģijas ražošanas jaudas

543bāzes tiktu uzstādītas augstas efektivitātes koģenerācijas

544iekārtas, tādējādi realizējot valsts politiku elektroenerģijas

545apgādes drošības paaugstināšanai. Papildus emisijas no

546elektroenerģijas ražošanas aprēķinātas A/S "Rīgas

547Siltums" siltumcentrālei Imanta (102 652) un A/S

548"Latvenergo" TEC1 (55 973). Tādējādi gada vidējās

549emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem,

550kas saistīti ar esošo iekārtu paplašināšanos, risinot

551energoapgādes drošības jautājumu (koģenerācijas uzstādīšana uz

552esošajām siltuma jaudām), kopsummā dod lielumu

553NSE = 158

554625.

555Tādējādi koriģētās 2005.gada verificētās emisijas ir

556CIVE = 2 854 424

557+ 68 + 0 + 158 285 + 158 625 = 3 171 402.

5581.4.2.4. GTD (IKP pieauguma

559faktors) noteikšana

560Latvijas IKP izaugsme 2005.-2010.gadā novērtēta 50% apmērā

561(skat. 1.3.apakšnodaļu), tādējādi IKP izaugsmes faktors ir

562GTD = 1,5.

5631.4.2.5. CITD (oglekļa intensitātes

564samazinājuma faktors) noteikšana

565Oglekļa intensitātes samazinājums Latvijas tautsaimniecībā

5662005.-2010.gadā novērtēts -14,2% apmērā (skat. 1.3.apakšnodaļu),

567tādēļ kopējā emisijas kvotu apjoma aprēķinā izmantots šāds

568oglekļa intensitātes samazinājuma faktors:

569CITD =

5700,858.

5711.4.3. Kopējais emisijas kvotu apjoms

572Kopējais ikgadējais emisijas kvotu daudzums Latvijai laika

573periodā no 2008.-2012.gadam ir

574Emisijas kvotas

575= (3 171 402 * 1,5 * 0,858) + 0 + 2 171 552 = 6 253 146

576Tādējādi 2008.-2012.gada perioda piecos gados starp esošajām

577iekārtām un jaunajām iekārtām Latvija plāno sadalīt kopā 6 253

578146 * 5 = 31 265 730 emisijas kvotas. Detalizētāks emisijas kvotu

579sadalījums starp esošajām un jaunajām iekārtām uzrādīts

5802.tabulā.

5812.tabula

582Emisijas kvotu sadalījums laika periodam no 2008.-2012.gadam

583KOPĀ

5842008.-2012.gada periodā

585Vidēji

586gadā 2008.-2012.gada periodā

587PAVISAM KOPĀ, tai skaitā:

58831 265

589730

5906 253

591146

592Kopā

593esošām iekārtām, tai skaitā:.

59415 240 635

5953 048 127

596Energoapgādes iekārtas

59710 567

598197

5992 113

600439

601Pārējās sadedzināšanas

602iekārtas9, tai skaitā:

6031 321

604538

605264

606308

607Cukura ražošana

60812 381

6092 476

610Piena pārstrāde

611143 935

61228 787

613Pārējo pārtikas produkcijas ražošana

614248 715

61549 743

616Spirta ražošana

61786 442

61817 288

619Tekstilrūpniecība

620247 265

62149 453

622Kokapstrāde

623267 795

62453 559

625Pārējā rūpniecība

62666 830

62713 366

628Ostas pakalpojumi

629224 085

63044 817

631Pārējie pakalpojumi

63224 090

6334 818

634Rūpniecības iekārtas, tai

635skaitā:

6363 351

637900

638670

639380

640Melno metālu ražošana

6411 996 180

642399 236

643Klinkera ražošana

644681 894

645136 379

646Kaļķu ražošana

64735 980

6487 196

649Stikla ražošana

65075 817

65115 163

652Stikla šķiedras ražošana

653191 645

65438 329

655Keramikas flīžu ražošana

65610 540

6572 108

658Pārējo māla izstrādājumu ražošana

659301 989

66060 398

661Papīra ražošana

66257 855

66311 571

664Kopā

665emisijas kvotu rezerve jaunām iekārtām, tai skaitā:

66616 025 095

6673 205 019

668Maza mēroga jaunas

669iekārtas

6704 160

671279

672832

673056

674Liela mēroga jaunas

675iekārtas

67611 864

677816

6782 372

679963

680KOPĀ esošām iekārtām un maza

681mēroga jaunām iekārtām

68219 400

683914

6843 880

685183

686Kopējais ikgadējais emisijas kvotu daudzums, kas atvēlēts

687esošajām iekārtām, un gada vidējais emisijas kvotu rezerves

688apjoms jaunajām iekārtām 2008.-2012.gada periodam grafiski

689parādīts 2.attēlā.

6902.att. Kopējā gada vidējā emisijas kvotu apjoma sadalījums esošām

691un jaunām iekārtām, emisijas kvotas, skaits un % no kopējā

692Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadā

693minētās SEG emisiju prognozes rāda, ka CO2 emisijas no

694enerģijas ražošanas un rūpniecības sektora laika posmā no

6952008.-2012.gadam pieaugs un 2010.gadā veidos 42% no kopējā

696prognozētā Latvijas SEG emisiju apjoma.

697Emisijas kvotas gan obligātajiem, gan brīvprātīgajiem ES ETS

698dalībniekiem tiks piešķirtas par brīvu.

699Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.3

700panta desmitās daļas nosacījumiem, Ministru kabinets lems par

701darbībām ar emisijas kvotu atlikumu (starpība starp Plānā

702paredzētajām emisijas kvotām jaunajām iekārtām un šīm iekārtām

703piešķirtajām emisijas kvotām).

7041.5. Pasākumi iekārtām, kas neveic

705likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās

706piesārņojošās darbības

707Lai veicinātu klimata pārmaiņu samazināšanu, attīstītu tīru

708tehnoloģiju ieviešanu un plašāku dalību ES ETS, Dabas resursu

709nodokļa likumā iestrādāti nosacījumi par šā nodokļa piemērošanu

710CO2 emisijām no stacionārām tehnoloģiskām iekārtām,

711kas veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās

712piesārņojošās darbības (skatīt 1.2.apakšnodaļu), arī tādas

713piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda vai saražotās

714produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par

715piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus. Tai pat laikā

716Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokli par

717CO2 emisiju nemaksā no iekārtām, kuras operatoram

718izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, kā arī par

719emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un

720kūdru. Dabas resursu nodokļa likme par vienu CO2

721emisijas tonnu noteikta 0,10 Ls līdz 2008.gada 30.jūnijam un 0,30

722Ls - pēc 2008.gada 1.jūlija.

7231.6. Kioto protokola elastīgo

724mehānismu izmantošana

725Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās

726konvencijas Kioto protokola dalībvalstij ir iespējas piedalīties

727protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos - kopīgi

728īstenojamos projektos, tīrās attīstības mehānismā un

729starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Ņemot vērā SEG emisiju

730prognozes 2008.-2012.gadam (skat. 1.attēlu), Latvijai nav

731nepieciešams izmatot minētos mehānismus Kioto protokolā noteiktā

732SEG emisiju samazinājuma sasniegšanai, tādēļ patreiz valsts

733neplāno "emisiju tiesību" pirkšanu no citām valstīm.

734Tai pašā laikā normatīvie akti neaizliedz Latvijas uzņēmējiem

735piedalīties kopīgi īstenojamos projektos un tīrās attīstības

736mehānismā ārpus Latvijas.

737Sakarā ar lielo investoru interesi par kopīgi īstenojamo

738projektu īstenošanu Latvijā, Latvijas Republikas valdība ir

739lēmusi par dalību šāda veida projektos10, piesaistot

740papildu investīcijas SEG emisiju samazināšanā. Ir izveidota

741institucionālā sistēma projektu mehānismu īstenošanai Latvijā.

742Patlaban valstī tiek īstenots viens kopīgi īstenojamais projekts

743- Liepājas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

744projekts11. Tā kā šis projekts nerada ne tiešu, ne

745netiešu emisiju samazinājumu vai ierobežojumu ES ETS aptvertajās

746iekārtās, šī projekta īstenošanai Plānā nav ietverta atsevišķa

747emisijas kvotu rezerve saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada

74813.novembra Lēmuma 2006/780/EK par izvairīšanos no

749siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu divkāršas uzskaites

750saskaņā ar Kopienas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu

751attiecībā uz Kioto protokola projektu aktivitātēm saskaņā ar

752Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 3.panta

7531.daļu. 2008.-2012.gada periodā Latvijā nav paredzēts piešķirt

754emisiju samazināšanas vienības par emisiju samazinājumu vai

755ierobežojumu, ko ES ETS aptvertajās iekārtās radījuši kopīgi

756īstenojamie projekti, un uz Plāna iesniegšanas laiku Eiropas

757Komisijā nevienam šādam projektam nebija izsniegts apliecinājuma

758raksts. Tāpēc Plānā nav ietverta atsevišķa emisijas kvotu rezerve

759arī saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 13.novembra Lēmuma

7602006/780/EK 3.panta 2.daļu.

761Ņemot vērā prognozēto SEG emisiju apjomu 2008.-2012.gadam,

762Latvijai ir lielas potenciālas iespējas piedalīties

763starptautiskajā emisiju tirdzniecībā kā "emisiju

764tiesību" pārdevējai. 2006.gada pavasarī Latvijas Republikas

765valdība ir lēmusi par iesaistīšanos šajā Kioto protokola

766elastīgajā mehānismā12, kā arī atbilstošo normatīvo

767aktu izstrādi, lai valsts varētu pilnvērtīgi izmantot

768starptautisko emisiju tirdzniecību klimata politikas mērķu

769sasniegšanai.

770Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.1

771panta trešās daļas 13.punktam maksimālais emisijas samazināšanas

772vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību daudzums,

773ko operatori drīkst izmantot ES ETS noteikts 10% apmērā no katrai

774iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Šis apjoms noteikts,

775balstoties uz principu, ka Kioto protokola projektu mehānismu

776izmantošana var papildināt emisiju samazinājumu, kas sasniegts

777pašā valstī, kā arī ievērojot principu, ka emisiju samazinājums

778ES ETS aptvertajās iekārtās Latvijā ir prioritāte. Noteiktais

779ierobežojums tomēr dod iespēju uzņēmumiem, kas to vēlas,

780iesaistīties Kioto protokola projektu aktivitātēs citās valstīs.

781Emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas

782samazināšanas vienību apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabineta

7832006.gada 7.februāra noteikumi Nr.115 "Noteikumi par

784Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata

785pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu un

786darbībām, kas saistītas ar emisijas samazināšanas vienību,

787sertificētu emisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību un

788noteiktā daudzuma vienību piešķiršanu un izmantošanu".

7891.7. Normatīvie akti un politikas

790plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā, nosakot emisijas kvotu

791apjomu

792Nosakot emisijas kvotas, ir ņemti vērā šādi normatīvie akti un

793galvenie politikas dokumenti enerģētikas un rūpniecības

794sektorā:

7951.7.1. Likumi

7961) Likums "Par

797piesārņojumu"

798Viens no likuma "Par piesārņojumu" mērķiem ir

799samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā izmaksu

800efektivitāti, un nodrošināt Latvijas līdzdalību ES ETS. Likumā

801iestrādāti vispārēji ES ETS pamatnosacījumi - valsts iestāžu un

802iekārtu operatoru tiesības un pienākumi siltumnīcefekta gāzu

803emisijas atļaujas izsniegšanas procesā, gada pārskatu

804sagatavošana, emisijas kvotu sadales plāna sagatavošanas un

805apstiprināšanas kārtība, emisijas kvotu sadales principi,

806siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra izveides un

807uzturēšanas nosacījumi, darbības ar emisijas kvotām, kā arī

808iekārtu kopfonda izveides nosacījumi. Likumā uzskaitītas

809piesārņojošas darbības, kurām nepieciešams saņemt siltumnīcefekta

810gāzu emisijas atļauju un tādējādi obligāti jāpiedalās ES ETS, kā

811arī paredz iespēju šajā sistēmā piedalīties brīvprātīgi. Likums

812nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība

813lēmumu pieņemšanā par emisijas kvotu sadali un piešķiršanu un

814siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu.

815Detalizētus ES ETS ieviešanas nosacījumus regulē likumam

816"Par piesārņojumu" pakārtotie Ministru kabineta

817noteikumi - Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi

818Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas

819un izsniegšanas kārtība", Ministru kabineta 2004.gada

8203.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek darbības ar

821emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi" un

822Ministru kabineta 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība,

823kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī

824pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta

825gāzu emisiju".

8262) Enerģētikas likums

827Viens no Enerģētikas likuma mērķiem ir nodrošināt enerģijas

828lietotāju nepārtrauktu, drošu, kvalitatīvu apgādi ar enerģiju,

829dažādojot izmantojamā kurināmā veidus, palielinot energoapgādes

830drošumu un uzlabojot enerģijas sadali un piegādi.

831Atbilstoši Enerģētikas likuma 51.pantam pašvaldības savas

832administratīvās teritorijas attīstības programmas ietvaros, ņemot

833vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības

834noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas

835un, izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas,

836nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar Sabiedrisko

837pakalpojumu regulēšanas komisiju.

838Likumā minētie nosacījumi ir ņemti vērā, aprēķinot emisijas

839kvotas sadedzināšanas iekārtām.

8403) Elektroenerģijas tirgus

841likums

842Viens no Elektroenerģijas tirgus likuma mērķiem ir veicināt

843elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

844energoresursus. Likums nosaka arī pasākumus šādas

845elektroenerģijas ražošanas veicināšanai.

846Elektroenerģijas tirgus likums paredz, ka elektroenerģijas

847ražotāji var iegūt tiesības obligātā iepirkuma ietvaros pārdot

848elektroenerģiju, kas ražota koģenerācijas procesā, kā arī

849elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos

850energoresursus, tādējādi veicinot koģenerācijas un atjaunojamo

851energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā.

852Šie likuma nosacījumi ir ņemti vērā, sagatavojot Plānu.

8534) Ēku energoefektivitātes

854likums (projekts)

855Likuma mērķis būs veicināt ēku energoefektivitātes uzlabošanu.

856Likums noteiks tiesisko un organizatorisko pamatu ēku

857energosertifikācijai, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību

858institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā.

859Attiecībā uz valsts pārvaldes institūciju kompetenci

860paredzēts, ka ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomas vispārējo

861pārraudzību un koordināciju valstī veiks Ekonomikas ministrija.

862Ekonomikas ministrija īstenos vienotas politikas un programmas

863izveidi, kā arī nodrošinās sabiedrības informēšanu par ēkas

864energoefektivitātes prasībām un enerģijas taupības

865pasākumiem.

866Likums noteiks, ka jaunbūvēm ar kopējo platību virs 1000

867m2 uzsākot projektēšanas darbus, kā alternatīvu

868risinājumu būs jāizvērtē uz atjaunojamiem resursiem balstītas

869decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas,

870lokālās apkures, dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņa

871lietošana.

872Ja ēkā ir apkures katls ar nominālo jaudu virs 20 kW vai

873apkures sistēma, kas vecāka par 15 gadiem, tiks novērtēta katla

874efektivitāte un doti ieteikumi par apkures katlu nomaiņu vai

875citām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem, lai

876samazinātu enerģijas patēriņu un CO2 emisiju

877daudzumu.

8781.7.2. Ministru kabineta noteikumi

8791) Ministru kabineta

8802002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā

881piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un

882izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību

883veikšanai"

884Noteikumi nosaka atļauju iesniegumu iesniegšanas un saņemšanas

885nosacījumus, ietverot maksimālā kurināmā patēriņa limitu iekārtā.

886Šis nosacījums ir ņemts vērā, aprēķinot emisijas kvotas esošajām

887iekārtām un emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām.

8882) Ministru kabineta

8892004.gada 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība, kādā tiek

890veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī

891pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta

892gāzu emisiju"

893Noteikumu 1.pielikumā ir norādītas zemākā sadegšanas siltuma

894faktoru vērtības, kas izmantotas Plānā uzrādītajos emisijas kvotu

895aprēķinos.

8961.7.3. Politikas plānošanas dokumenti

8971) Pamatnostādnes

898"Tautsaimniecības vienotā stratēģija" (apstiprinātas ar

899Ministru kabineta 2004.gada 18.augusta rīkojumu Nr.568)

900Pamatnostādnes definē valsts politiku stabilas, sabalansētas

901un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, vienotā sistēmā

902sasaistot ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un prioritātes (10-30

903gadiem) ar vidēja (5-10 gadiem) un īstermiņa (1-3 gadiem) mērķiem

904un pasākumiem.

905Pamatnostādņu "Tautsaimniecības vienotā stratēģija"

906dokumentā ir dots esošās ekonomiskās situācijas izvērtējums,

907definēti Latvijas ekonomiskās politikas stratēģiskie mērķi un to

908sasniegšanas izvērtējuma rādītāji, kā arī raksturoti politikas

909virzieni sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes

910nodrošināšanai.

911Kā viens no mērķiem ir izvirzīts ikgadējais iekšzemes

912kopprodukta pieauguma temps vidējā termiņā (līdz 2010.gadam) par

9138%, ilgtermiņā (līdz 2030.gadam) par 5%.

9142) Stratēģija

915"Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija"

916(apstiprināta Ministru kabinetā 2001.gada 17.janvārī (prot.

917Nr.34, 6.§))

918Stratēģijā definēts valsts ilgtermiņa ekonomiskās politikas

919mērķis, raksturotas Latvijas ekonomiskās attīstības tendences,

920priekšrocības un trūkumi, analizētas attīstības iespējas un

921riski, formulētas politikas prioritātes un uzdevumi. Dokumentā ir

922aprakstīti Latvijas attīstības ilgtermiņa iespējamie scenāriji

923atkarībā no ārējās vides apstākļiem un stratēģijas īstenošanas

924pakāpes. Šie scenāriji ir ņemti vērā Plāna sagatavošanas

925procesā.

9263) Klimata pārmaiņu

927samazināšanas programma 2005.-2010.gadam (apstiprināta ar

928Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr.220)

929Programmas mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu

930novēršanu, realizējot pasākumus, kas vērsti uz koordinētu SEG

931emisiju samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu,

932piedaloties Kioto protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos,

933piesaistot investīcijas SEG emisiju samazinošiem projektiem un

934atbalstot citu ekonomiski pamatotu starptautisko sadarbību SEG

935emisiju samazināšanā.

936Programmā noteiktas pašreiz jaunākās SEG emisijas prognozes

937līdz 2020.gadam, kuras ņemtas vērā emisijas kvotu daudzuma

938aprēķinā. Programmā apkopotas esošā un plānotā politika un

939pasākumi tautsaimniecības nozarēs, kas emitē SEG vai piesaista

940CO2.

9414) Enerģētikas attīstības

942pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru

943kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571)

944Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam ir

945politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības

946politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā

947turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa

948attīstības virzienus.

949Lai samazinātu atkarību no ārējiem energoresursu avotiem, šis

950dokuments paredz vairākas alternatīvas. Kā ticamākā alternatīva

951dabas gāzes izmantošanas samazinājumam elektroenerģijas ražošanā

952ir cietais kurināmais - ogles kombinācijā ar biomasu.

9532011.-2012.gadā plānota jaunas ogļu kondensācijas stacijas

954būvniecība. Paredzētā kondensācijas stacijas jauda ir 400

955MWel. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs

9562007.-2016.gadam papildus paredzēta arī jaunas

957atomelektrostacijas būvniecība Lietuvā.

958Dokuments nosaka, ka līdz 2016.gadam ir jāapgūst koģenerācijas

959potenciāls Latvijas lielākajās pilsētās (ieskaitot Rīgu) ar

960kopējo siltumslodzi aptuveni 300 MWth un pārējās

961Latvijas pilsētās - ar kopējo siltumslodzi aptuveni 100

962MWth.

963Paredzēts, ka sākot ar 2008.gadu energoefektivitātes pasākumu

964rezultātā primāro energoresursu patēriņam ir jāsamazinās par 1%

965gadā salīdzinot ar aprēķināto patēriņu bez efektivitātes pasākumu

966veikšanas, kas nosakāms izmantojot iepriekšējo 5 gadu vidējo

967energointensitātes rādītāju.

968Visi augstākminētie un citi šajā dokumentā dotie prognozes

969dati ir ņemti vērā, izstrādājot Plānu un nosakot nepieciešamo

970emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām.

9715) Atjaunojamo

972energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam

973(apstiprinātas Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu

974Nr.835)

975Šis ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments nosaka

976pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus atjaunojamo

977energoresursu izmantošanā Latvijā.

9786) Latvijas rūpniecības

979attīstības pamatnostādnes (2004.-2013.) (apstiprinātas ar

980Ministru kabineta 2004.gada 25.februāra rīkojumu Nr.120)

981Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes ir ilgtermiņa

982politikas plānošanas dokuments, kurā ir ietverti valsts politikas

983pamatprincipi, mērķi un prioritātes rūpniecības sektora

984konkurētspējas veicināšanai.

985Šis dokuments prognozē ikgadējo rūpniecības apjomu pieaugumu

986par 7-10%. Dotā prognoze ir ņemta vērā, nosakot emisijas kvotas

987esošajām rūpniecības iekārtām un nepieciešamo emisijas kvotu

988rezerves apjomu jaunām iekārtām.

9891.8. Emisijas kvotu daudzuma

990atbilstība Latvijas nacionālajai enerģētikas un klimata pārmaiņu

991samazināšanas politikai un Lēmumam 280/240/EK

992Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Lēmums

993280/2004/EK par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa

994mehānismu Kopienā un Kioto protokola ieviešanu nosaka kārtību,

995kādā Eiropas Savienības dalībvalstīm jānodrošina SEG emisiju un

996piesaistes uzskaite, tai skaitā, nosaka ziņošanas prasības par

997esošo un plānoto emisiju daudzumu valstī.

998Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.1

999panta trešās daļas nosacījumiem, kopējam piešķiramajam emisijas

1000kvotu daudzumam ir jābūt saskaņā ar esošo un plānoto emisiju

1001apjomu, izpildot dalībvalstu ieguldījumu saistībās, ko Kopiena

1002uzņēmusies saskaņā ar Lēmumu 280/2004/EK. Plāns ir izstrādāts,

1003ņemot vērā Latvijas emisijas samazināšanas saistības Apvienoto

1004Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām

1005Kioto protokola ietvaros, un kopējais emisijas kvotu daudzums

1006atbilst visiem 1.7. un 1.8.apakšnodaļā minētajiem tiesību aktiem

1007un politikas plānošanas dokumentiem.

1008Emisijas kvotu daudzums noteikts atbilstoši Latvijas

1009ekonomiskās attīstības scenārijam valstiskā līmenī saskaņā ar

1010Ekonomikas ministrijas iesniegtajām prognozēm par plānoto jauno

1011jaudu uzstādīšanu. Nosakot Latvijas emisijas kvotu rezerves

1012apjomu jaunām iekārtām 2008.-2012.gada periodam, aprēķinā

1013iekļautas prognozētās emisijas no relatīvi nelielu jaunu iekārtu

1014darbības uzsākšanas un esošo iekārtu paplašināšanās, kas kopējā

1015emisijas kvotu aprēķina metodikā atspoguļotas ar IKP pieauguma

1016faktoru. Papildus tam aprēķinā iekļautas arī prognozētās emisijas

1017no atsevišķiem valsts nozīmes investīciju projektiem, kas radīs

1018ievērojamu emisiju pieaugumu, kas nav proporcionāli atspoguļots

1019ar IKP pieauguma faktoru. Šie projekti ir jaunas cementa rūpnīcas

1020būvniecība (darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamo

1021emisijas kvotu apjoms 4 770 366), A/S "Latvenergo" TEC2

1022rekonstrukcija (rekonstruētā iekārta darbību uzsāks 2008.gadā,

1023iekārtai nepieciešamo emisijas kvotu apjoms 3 853 593) un jaunas

1024ogļu kondensācijas stacijas ar jaudu 400 MWel

1025būvniecība (darbību uzsāks 2012.gadā, iekārtai nepieciešamo

1026emisijas kvotu apjoms 2 233 800). Šie projekti apstiprina valsts

1027enerģētikas un rūpniecības attīstības politikas plānošanas

1028dokumentos iekļautās attīstības prognozes, turklāt nav pretrunā

1029ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam

1030ietvertajām SEG emisijas prognozēm, kas liecina, ka Latvija spēs

1031izpildīt Kioto protokolā noteiktās emisiju samazinājuma

1032saistības.