Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam 1. pants

Kopējā

emisijas kvotu daudzuma noteikšana

1.1. Latvijas starptautiskās

saistības

Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja Apvienoto

Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām

un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi uzņemdamās

pildīt virkni saistības. Atbilstoši Kioto protokolam, Latvijai

individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika posmā no

2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisiju samazinājums par 8%,

salīdzinot ar emisiju apjomu 1990.gadā.

1990.gadā Latvija emitēja 25 894,22 tūkst. tonnu

CO2 ekvivalentu1, kas nozīmē, ka Latvija,

lai pildītu Kioto protokolā noteiktās saistības, laikposmā no

2008.-2012.gadam ik gadu nedrīkst emitēt vairāk par 23 822,68

tūkst. tonnām CO2 ekvivalentu.

2004.gadā kopējais SEG emisiju daudzums Latvijā bija 10 746

tūkst. tonnu CO22. Iekārtas, kas

iesaistītas ES ETS otrajā periodā, 2004.gadā emitēja

2 939 tūkst. tonnu CO23 (sadedzināšanas

iekārtas - 2 143 tūkst. tonnu CO2; rūpniecības

iekārtas - 796 tūkst. tonnu CO2), kas kopā veido 27%

no kopējā SEG emisijas apjoma valstī.

2005.gadā izstrādātās SEG emisiju prognozes4 rāda,

ka Latvija varēs izpildīt Kioto protokolā emisiju samazināšanas

saistības - 2010.gadā prognozētais SEG emisiju apjoms Latvijā

varētu būt pat par 40% zemāks nekā 1990.gadā (skat. 1.attēlu),

pie nosacījuma, ka:

· tiek ieviesti apstiprinātie politikas dokumenti un tiesību

akti klimata pārmaiņu jomā (īpaši attiecībā uz atjaunojamo

energoresursu izmantošanas veicināšanu, biodegvielas ražošanu un

izmantošanas veicināšanu, energoresursu efektīvu un racionālu

izmantošanu, kūtsmēslu krātuvju sakārtošanu, mūsdienu prasībām

atbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi,

lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu);

· netiek attīstīta kāda jauna energoietilpīga rūpniecības

nozare, kas varētu būtiski palielināt prognozēto SEG emisiju

apjomu.

1.att. Kopējā formā izteiktās SEG emisijas

2000.-2020.gadā, tūkst. tonnas CO2

ekv.

Avots: Klimata pārmaiņu samazināšanas programma

2005.-2010.gadam un jaunākie komercsabiedrību un valsts

institūciju dati, kuri koriģē emisiju prognozes

1.2. Emisijas kvotu tirdzniecības

sistēmas dalībnieki

Likums "Par piesārņojumu" nosaka, ka ES ETS obligāti

jāpiedalās individuālajiem komersantiem vai komercsabiedrībām,

kas veic šādas piesārņojošas darbības:

1. enerģētikā:

1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma

jauda pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai

sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas;

1.2. minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas;

1.3. koksa krāsnis;

2. melno metālu ražošanā un apstrādē:

2.1. iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un

kausējumu iegūšanai;

2.2. iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai

kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda

pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

3. minerālu izstrādājumu ražošanā:

3.1. iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs,

kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai

iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda

pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis

kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas

produkcijas dienā;

3.2. iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru

kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

3.3. iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta

kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai

porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas

gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums

ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var

ievietot vairāk nekā 300 kilogramu produkcijas uz vienu krāsns

kubikmetru;

4. citās nozarēs:

4.1. iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām

šķiedrvielām;

4.2. iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas

jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā.

Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, ES ETS

var brīvprātīgi iesaistīties arī tie Latvijas individuālie

komersanti vai komercsabiedrības, kuras veic likuma "Par

piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības,

bet zem pielikumā minēto ražošanas jaudu robežas. Plašāku

informāciju par brīvprātīgu dalību ES ETS skatīt

3.3.apakšnodaļā.

Plānā tiek ņemtas vērā tikai CO2 emisijas no

augstāk minēto iekārtu grupām.

1.3. Pieņēmumi emisijas kvotu

daudzuma noteikšanai

Kopējais emisijas kvotu apjoms gadā esošajām un jaunajām

iekārtām5 tika noteikts, ņemot vērā Eiropas Komisijas

2006.gada 29.novembra Lēmumu par valsts siltumnīcefekta gāzu

emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, kā arī

izmantojot šim lēmumam pievienotajā Eiropas Komisijas paziņojumā

aprakstīto metodiku. Minētajā metodikā ieviestas atsevišķas

izmaiņas, precizējot koriģēto 2005.gada verificēto emisijas datu

aprēķinu, kā arī pieskaitot prognozētās papildus emisijas no

atsevišķiem valsts mēroga investīciju projektiem enerģētikas un

rūpniecības nozarēs, kas netiek adekvāti atspoguļotas ar metodikā

ietverto IKP izaugsmes faktoru (turpmāk - liela mēroga jaunās

iekārtas).

Pamats valsts kopējā emisijas kvotu apjoma noteikšanai ir ES

ETS aptverto iekārtu CO2 emisijas 2005.gadā, ko

verificējuši neatkarīgi eksperti. Aprēķinā izmantots valsts

makroekonomisko izaugsmi raksturojošs rādītājs - IKP izaugsmes

faktors, kas 2005.-2010.gadam novērtēts kā 50%6. Šis

izaugsmes faktors raksturo emisiju palielinājumu ES ETS

aptvertajās iekārtās, kas sagaidāms sakarā ar siltumenerģijas,

elektroenerģijas, preču un pakalpojumu patēriņa pieaugumu, kas

tiks nodrošināts ar esošo iekārtu uzstādītās jaudas lielāku

noslodzi, kā arī esošo iekārtu paplašināšanās, uzstādot jaunas

ražošanas jaudas, un nelielu jaunu iekārtu darbības uzsākšanas

(turpmāk maza mēroga jaunas iekārtas) Plāna darbības periodā.

Aprēķinā izmantots arī tautsaimniecības oglekļa intensitātes

samazinājuma faktors, kas raksturo Plāna darbības periodā

sagaidāmo emisiju samazinājumu ES ETS aptvertajās iekārtās

saistībā ar valsts un Eiropas Savienības līmeņa politikas

ieviešanu SEG emisiju samazināšanai, it īpaši enerģētikas jomā,

un ietver iekārtu potenciālu ieviest energoefektivitātes

pasākumus. Aprēķinos izmantotā oglekļa intensitātes samazinājuma

faktora vērtība Latvijai ir -14,2%.

Nepieciešamais emisijas kvotu daudzums katrai iekārtai

noteikts, balstoties galvenokārt uz vēsturiskajiem datiem. Lai

nodrošinātu aprēķinos izmantoto datu ieguvi, tika veikta

operatoru anketēšana. Operatori sniedza datus par saražoto

produkcijas daudzumu, kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu

patēriņu, izejvielu un palīgmateriālu ķīmisko sastāvu,

sadedzināšanas iekārtas lietderības koeficientu, emisijām un

citiem jautājumiem par laika periodu no 2000.gada.

CO2 emisijas aprēķinos sadedzināšanas

iekārtām izmantoti:

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras

2006.gada pārskatā par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu

emisijām un piesaisti Latvijā norādītie emisijas faktori un

oksidācijas faktori;

• Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.778

"Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju

monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati

par siltumnīcefekta gāzu emisiju" 1.pielikumā minētās zemākā

sadegšanas siltuma faktoru vērtības.

CO2 emisijas aprēķinos rūpniecības

iekārtām7 izmantoti:

• operatoru iesniegtie kurināmo zemākie sadegšanas siltuma

faktori, kas noteikti no kurināmo pasēm vai noteikti Ministru

kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.778 "Kārtība,

kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī

pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta

gāzu emisiju" 1.pielikumā;

• emisijas faktori un pārvēršanas faktori, kas noteikti

Komisijas 2004.gada 29.janvāra Lēmumā 2004/156/EK, ar kuru nosaka

siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas vadlīnijas

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

(turpmāk - Komisijas Lēmums 2004/156/EK).

Emisijas faktoru, zemākā sadegšanas siltuma faktoru,

oksidācijas faktoru un pārvēršanas faktoru vērtību apkopojumu

skatīt 1.tabulā.

1.tabula

Emisijas kvotu daudzuma noteikšanā pielietotie zemākā sadegšanas

siltuma faktori, emisijas faktori, oksidācijas faktori un

pārvēršanas faktori

Nozare

Kurināmā

/ izejvielas / palīgmateriāla veids

Zemākais sadegšanas

siltuma faktors

(Qzd),

GJ/t

Emisijas

faktors bez oksidācijas faktora (R)

Oksidācijas faktors (O) / pārvēršanas faktors (P)

Enerģētika

Degvieleļļa (mazuts)

40,60

77,36 kg/GJ

0,99

Dīzeļdegviela

42,49

74,74 kg/GJ

0,99

Sadzīves krāšņu kurināmais

42,49

74,74 kg/GJ

0,99

Degakmens eļļa

39,35

76,19 kg/GJ

0,99

Dabas gāze

33,66*

56,10 kg/GJ

0,995

Akmeņogles

26,22

94,08 kg/GJ

0,98

Kurināmā kūdra ar mitruma saturu 40%

10,05

105,99 kg/GJ

0,98

Kūdras briketes

15,49

97 kg/GJ

0,98

Kurināmā koksne

6,70*

0 kg/GJ

0,98

Kokapstrādes atkritumi

6,70*

0 kg/GJ

0,98

Kaļķu ražošana

Akmeņogles

26,22

94,08 kg/GJ

0,98

CaO

0,785 tCO2/tCa

MgO

1,092 tCO2/tMg

Cementa ražošana

Mazuts

40,60

77,36 kg/GJ

Akmeņogles

26,22

94,08 kg/GJ

Dabas gāze

33,66*

56,10 kg/GJ

Nolietotas riepas

26,21

84,45 kg/GJ

Atstrādātas minerāleļļas

29,23

79,44 kg/GJ

Sērskābais gudrons

21,17

79,44 kg/GJ

Petrokokss

34,27

99,17 kg/GJ

Klinkers

0,525 tCO2/t

klinkera

Cementa putekļi

0,525 tCO2/t

klinkera

Tērauda kausēšana un

liešana

Degvieleļļa (mazuts)

40,60

77,36 kg/GJ

0,99

Dabas gāze

33,66*

56,10 kg/GJ

0,995

Šķidrā gāze

45,54

62,75 kg/GJ

0,995

Pirolīzes sveķi

41,86

73,33 kg/GJ

0,99

Karborizatori

3,489 tCO2/t

Ķets

0,147 tCO2/t

CaCO3

0,44 tCO2/t

CaCO3

CaCO3-MgCO3

0,477 tCO2/t

CaCO3-MgCO3

Keramikas izstrādājumu

ražošana

Akmeņogles

26,22

94,08 kg/GJ

0,98

Dabas gāze

33,66*

56,10 kg/GJ

0,995

Degvieleļļa (mazuts)

40,60

77,36 kg/GJ

0,99

CaO

0,785 tCO2/tCa

MgO

1,092 tCO2/tMg

Stikla un stikla šķiedras

ražošana

Degvieleļļa (mazuts)

40,60

77,36 kg/GJ

0,99

Dīzeļdegviela

42,49

74,74 kg/GJ

0,99

Sadzīves krāšņu kurināmais

42,49

74,74 kg/GJ

0,99

Dabas gāze

33,66*

56,10 kg/GJ

0,995

CaO

0,785 tCO2/tCa

MgO

1,092 tCO2/tMg

Na2O

0,71 tCO2/tNa

BaO

0,287 tCO2/tBa

Piezīme:

* Zemākā sadegšanas siltuma faktora mērvienība dabas gāzei ir

GJ/1000m3; kurināmai koksnei un kokapstrādes

atkritumiem - TJ/1000m3cieš

1.4. Kopējais emisijas kvotu

daudzums

1.4.1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma aprēķina metodika

Kopējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms Latvijai noteikts ar

šādu formulu:

Emisijas

kvotas = (CIVE * GTD * CITD) + ADD + NSN

[1.1]

kur:

CIVE - koriģētās 2005.gada verificētās emisijas,

GTD - IKP pieauguma faktors,

CITD - oglekļa intensitātes samazinājuma faktors,

ADD - papildus emisijas no iekārtām, kas ietvertas, precizējot

sadedzināšanas iekārtas definīciju8.

NSN - gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga

investīciju projektiem jaunu iekārtu uzstādīšanai,

kas netiek atspoguļotas IKP pieauguma faktorā;

CIVE = IVE

+ AWIVE + EOPT + EUC + NSE

[1.2]

kur:

IVE - 2005.gada verificētās emisijas,

AWIVE - vidējais emisijas kvotu apjoms, kas piešķirts

iekārtām, kam nav verificēta pārskata,

EOPT - 2005.gada emisijas tām iekārtām, kas 2005.-2007.gada

periodā tika vienpusēji izslēgtas no ES ETS,

EUC - papildus emisijas 2005.gadā, kas saistītas ar izmaiņām

ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā,

NSE - gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga

investīciju projektiem, kas saistīti ar esošo iekārtu paplašināšanos,

risinot energoapgādes drošības jautājumu (koģenerācijas

uzstādīšana uz esošajām siltuma jaudām).

1.4.2. Emisijas kvotu aprēķina formulās lietoto lielumu

noteikšana

1.4.2.1. ADD (papildus emisijas no

iekārtām, kas ietvertas, precizējot sadedzināšanas iekārtas

definīciju) noteikšana

Latvija jau 2005.-2007.gada periodā piemēroja t.s. 'plašo'

sadedzināšanas iekārtas definīciju, tāpēc nav tādu iekārtu, kuras

tiek papildus iekļautas ES ETS 2008.-2012.gada periodā saistībā

ar sadedzināšanas iekārtas definīcijas precizēšanu. Attiecīgi

ADD = 0.

1.4.2.2. NSN (gada vidējās emisijas

no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem jaunu

iekārtu uzstādīšanai, kas netiek atspoguļoti IKP pieauguma

faktorā) noteikšana

1.1.formulā iekļautais IKP pieauguma faktors GTD neatspoguļo

atsevišķus īpaši lielus un tautsaimniecībai nozīmīgus investīciju

projektus, kas radīs proporcionāli ievērojami lielāku emisiju

pieaugumu salīdzinājumā ar to ietekmi uz IKP pieaugumu. Šādu

projektu identificēšanai ir piemēroti objektīvi kritēriji:

1) prognozētās ikgadējās papildus CO2 emisijas no

projekta realizācijas pārsniedz 30% no nozares kopējām

verificētajām emisijām iepriekšējā ES ETS darbības gadā,

2) projekta realizācija ir saskaņā ar apstiprināto nacionālo

un ES politiku enerģētikas vai rūpniecības jomā un ir būtiska

valsts Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā,

3) projekts ir pamatots no investīciju piesaistes un projekta

realizācijas termiņu viedokļa,

4) projekts tiek realizēts saskaņā ar vides aizsardzības

prasībām, it īpaši attiecībā uz labāko pieejamo tehnisko

paņēmienu izmantošanu Direktīvas 96/61/EK ietvaros,

5) projekta īstenošana nav pretrunā ar valsts progresu Kioto

protokola mērķa sasniegšanā.

2008.-2012.gadā plānots realizēt trīs šādus projektus, no

kuriem divi ir kritiski svarīgi no valsts energoapgādes drošības

politikas viedokļa, bet viens ir īpaši svarīgs rūpniecības

nozarē, jo risinās ar straujo būvniecības pieaugumu saistīto

cementa iztrūkumu. Papildus emisijas aprēķinātas saistībā ar

šādiem projektiem:

- Ogļu kondensācijas elektrostacijas ar jaudu 400

MWel būvniecība, kas sāks darbību 2012.gadā (kopā 2

233 800 tCO2 jeb 2 233 800 tCO2 gadā, kas

sastāda 99% no nozares 2005.gada verificētajām emisijām),

- A/S "Latvenergo" TEC2 rekonstrukcija 2008.gadā

(kopā 3 853 593),

- SIA "Cemex" jaunas cementa ražošanas līnijas un

jaunas klinkera apdedzināšanas krāsns uzstādīšana 2008.gadā (4

770 366).

Iekārta

Darbības

uzsākšanas gads

Nozare

Iekārtas

paredzētās emisijas 2008.-2012.gada periodā

Iekārtas

paredzētās emisijas gadā

% no

nozares emisijām

Latvenergo TEC2 rekonstrukcija

2008

Energoapgāde

3 853 593

800 405

35.5%

Ogļu kondensācijas elektrostacija ar jaudu 400 MWel

2012

Energoapgāde

2 233 800

99.1%

Cemex cementa rūpnīca

2008

Minerālo materiālu

ražošana

4 770 366

991 126

256.1%

Šo iekārtu kopējās plānotās emisijas vidēji gadā

2008.-2012.gada periodā ir

NSN = 2 171

552.

1.4.2.3. CIVE (koriģētās 2005.gada

verificētās emisijas) noteikšana

2005.gada verificēto emisiju apjoms ir

IVE = 2 854

424.

Tikai viena uzņēmuma - SIA "Līvbērzes Enerģija"

emisiju dati nav ietverti 2005.gada verificētajās emisijās, jo

Valsts vides dienesta Reģionālā vides pārvalde šim uzņēmumam

verificēto pārskatu saskaņoja tikai 2006.gada 23.oktobrī. Tādēļ

vidējais emisijas kvotu apjoms, kas piešķirts iekārtām, kam nav

verificēta pārskata, ir

AWIVE = 68.

Latvija 2005.-2007.gada periodā nepiemēroja izņēmumus iekārtu

dalībai ES ETS, tādēļ 2005.gada emisijas tām iekārtām, kas tika

vienpusēji izslēgtas no ES ETS, Latvijas gadījumā ir

EOPT = 0.

2005.gada verificētas emisijas nepieciešams koriģēt, ņemot

vērā izmaiņas ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā, jo tas netiek

atspoguļots ar 1.1.formulā iekļauto IKP pieauguma faktoru, kas

attiecināms tikai uz papildus emisijām no jaunām iekārtām, t.sk.

iekārtu paplašināšanās. Ir vairākas esošas iekārtas, kas uz

2005.gada 1.janvāri nebija ES ETS dalībnieki, jo to uzstādītā

jauda bija mazāka par likuma "Par piesārņojumu"

2.pielikumā minētajām robežvērtībām, bet kas dažādu apstākļu dēļ

būs ES ETS dalībnieki 2008.-2012.gada periodā. Tāpat ir iekārtas,

kas uz 2005.gada 1.janvāri bija ES ETS dalībnieki, bet

2008.-2012.gadā savu dalību ES ETS pārtrauks.

Izmaiņas ES ETS aptverto iekārtu lokā pirmkārt attiecināmas uz

tām iekārtām, kas 2006.gada laikā uzstādīja papildus jaudas un

kļuva par obligātiem ES ETS dalībniekiem, saņemot siltumnīcefekta

gāzu emisijas atļauju, kā arī tām iekārtām, kuru statuss kā

obligāts ES ETS dalībnieks vairs nav spēkā sakarā ar atsevišķu

tehnoloģisko iekārtu demontāžu un kas nevēlas turpināt dalību ES

ETS 2008.-2012.gada periodā kā brīvprātīgs dalībnieks (samazinot

2005.gada verificēto emisiju apjomu par šo iekārtu verificēto

2005.gada emisiju apjomu). Līdz 2006.gada 21.decembrim piecas

esošas iekārtas bija uzsākušas dalību ES ETS kā obligātie

dalībnieki saistībā ar papildus jaudu uzstādīšanu (2005.gada

verificēto emisiju apjomu nepieciešams palielināt par šo iekārtu

kopējo emisijas apjomu 2005.gadā 155 465 tCO2), bet

divas iekārtas, kas bija ES ETS obligātie dalībnieki, bija

veikuši atsevišķu tehnoloģisko vienību demontāžu un izteikuši

vēlmi neturpināt dalību ES ETS 2008.-2012.gadā (2005.gada

verificēto emisiju apjomu nepieciešams samazināt par šo iekārtu

kopējo emisijas apjomu 2005.gadā 1900 tCO2). Tādējādi

saistībā ar izmaiņām obligāto ES ETS dalībnieku sarakstā

2005.gada verificēto emisiju apjomu nepieciešams papildināt par

153 565 tCO2.

Otrkārt, izmaiņas ES ETS aptverto iekārtu lokā attiecināmas uz

izmaiņām brīvprātīgo ES ETS dalībnieku sarakstā. Nepieciešamā

korekcija 2005.gada verificēto emisiju apjomā, kas saistīta ar

izmaiņām brīvprātīgo ES ETS dalībnieku sarakstā (9 brīvprātīgi

dalībnieki ar kopējām emisijām 10 990 tCO2 pārtrauks

brīvprātīgu dalību, bet 5 iekārtas ar kopējām emisijām 15 710

tCO2 uzsāks brīvprātīgu dalību) ir 4720.

Tādējādi kopējā nepieciešamā 2005.gada verificēto emisiju

korekcija saistībā ar izmaiņām ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā

EUC = 158

285.

2005.gada verificētās emisijas nepieciešams koriģēt arī

saistībā ar papildus emisijām no esošo iekārtu paplašināšanās,

kas netiek objektīvi atspoguļotas ar 1.1.formulā ietverto IKP

izaugsmes faktoru. Divās iekārtās, kas ir ES ETS dalībnieki no

2005.gada 1.janvāra, 2005./2006.gadā veiktas ievērojamas

investīcijas, lai uz esošās siltumenerģijas ražošanas jaudas

bāzes tiktu uzstādītas augstas efektivitātes koģenerācijas

iekārtas, tādējādi realizējot valsts politiku elektroenerģijas

apgādes drošības paaugstināšanai. Papildus emisijas no

elektroenerģijas ražošanas aprēķinātas A/S "Rīgas

Siltums" siltumcentrālei Imanta (102 652) un A/S

"Latvenergo" TEC1 (55 973). Tādējādi gada vidējās

emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem,

kas saistīti ar esošo iekārtu paplašināšanos, risinot

energoapgādes drošības jautājumu (koģenerācijas uzstādīšana uz

esošajām siltuma jaudām), kopsummā dod lielumu

NSE = 158

625.

Tādējādi koriģētās 2005.gada verificētās emisijas ir

CIVE = 2 854 424

+ 68 + 0 + 158 285 + 158 625 = 3 171 402.

1.4.2.4. GTD (IKP pieauguma

faktors) noteikšana

Latvijas IKP izaugsme 2005.-2010.gadā novērtēta 50% apmērā

(skat. 1.3.apakšnodaļu), tādējādi IKP izaugsmes faktors ir

GTD = 1,5.

1.4.2.5. CITD (oglekļa intensitātes

samazinājuma faktors) noteikšana

Oglekļa intensitātes samazinājums Latvijas tautsaimniecībā

2005.-2010.gadā novērtēts -14,2% apmērā (skat. 1.3.apakšnodaļu),

tādēļ kopējā emisijas kvotu apjoma aprēķinā izmantots šāds

oglekļa intensitātes samazinājuma faktors:

CITD =

0,858.

1.4.3. Kopējais emisijas kvotu apjoms

Kopējais ikgadējais emisijas kvotu daudzums Latvijai laika

periodā no 2008.-2012.gadam ir

Emisijas kvotas

= (3 171 402 * 1,5 * 0,858) + 0 + 2 171 552 = 6 253 146

Tādējādi 2008.-2012.gada perioda piecos gados starp esošajām

iekārtām un jaunajām iekārtām Latvija plāno sadalīt kopā 6 253

146 * 5 = 31 265 730 emisijas kvotas. Detalizētāks emisijas kvotu

sadalījums starp esošajām un jaunajām iekārtām uzrādīts

2.tabulā.

2.tabula

Emisijas kvotu sadalījums laika periodam no 2008.-2012.gadam

KOPĀ

2008.-2012.gada periodā

Vidēji

gadā 2008.-2012.gada periodā

PAVISAM KOPĀ, tai skaitā:

31 265

730

6 253

146

Kopā

esošām iekārtām, tai skaitā:.

15 240 635

3 048 127

Energoapgādes iekārtas

10 567

197

2 113

439

Pārējās sadedzināšanas

iekārtas9, tai skaitā:

1 321

538

264

308

Cukura ražošana

12 381

2 476

Piena pārstrāde

143 935

28 787

Pārējo pārtikas produkcijas ražošana

248 715

49 743

Spirta ražošana

86 442

17 288

Tekstilrūpniecība

247 265

49 453

Kokapstrāde

267 795

53 559

Pārējā rūpniecība

66 830

13 366

Ostas pakalpojumi

224 085

44 817

Pārējie pakalpojumi

24 090

4 818

Rūpniecības iekārtas, tai

skaitā:

3 351

900

670

380

Melno metālu ražošana

1 996 180

399 236

Klinkera ražošana

681 894

136 379

Kaļķu ražošana

35 980

7 196

Stikla ražošana

75 817

15 163

Stikla šķiedras ražošana

191 645

38 329

Keramikas flīžu ražošana

10 540

2 108

Pārējo māla izstrādājumu ražošana

301 989

60 398

Papīra ražošana

57 855

11 571

Kopā

emisijas kvotu rezerve jaunām iekārtām, tai skaitā:

16 025 095

3 205 019

Maza mēroga jaunas

iekārtas

4 160

279

832

056

Liela mēroga jaunas

iekārtas

11 864

816

2 372

963

KOPĀ esošām iekārtām un maza

mēroga jaunām iekārtām

19 400

914

3 880

183

Kopējais ikgadējais emisijas kvotu daudzums, kas atvēlēts

esošajām iekārtām, un gada vidējais emisijas kvotu rezerves

apjoms jaunajām iekārtām 2008.-2012.gada periodam grafiski

parādīts 2.attēlā.

2.att. Kopējā gada vidējā emisijas kvotu apjoma sadalījums esošām

un jaunām iekārtām, emisijas kvotas, skaits un % no kopējā

Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadā

minētās SEG emisiju prognozes rāda, ka CO2 emisijas no

enerģijas ražošanas un rūpniecības sektora laika posmā no

2008.-2012.gadam pieaugs un 2010.gadā veidos 42% no kopējā

prognozētā Latvijas SEG emisiju apjoma.

Emisijas kvotas gan obligātajiem, gan brīvprātīgajiem ES ETS

dalībniekiem tiks piešķirtas par brīvu.

Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.3

panta desmitās daļas nosacījumiem, Ministru kabinets lems par

darbībām ar emisijas kvotu atlikumu (starpība starp Plānā

paredzētajām emisijas kvotām jaunajām iekārtām un šīm iekārtām

piešķirtajām emisijas kvotām).

1.5. Pasākumi iekārtām, kas neveic

likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās

piesārņojošās darbības

Lai veicinātu klimata pārmaiņu samazināšanu, attīstītu tīru

tehnoloģiju ieviešanu un plašāku dalību ES ETS, Dabas resursu

nodokļa likumā iestrādāti nosacījumi par šā nodokļa piemērošanu

CO2 emisijām no stacionārām tehnoloģiskām iekārtām,

kas veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās

piesārņojošās darbības (skatīt 1.2.apakšnodaļu), arī tādas

piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda vai saražotās

produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par

piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus. Tai pat laikā

Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokli par

CO2 emisiju nemaksā no iekārtām, kuras operatoram

izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, kā arī par

emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un

kūdru. Dabas resursu nodokļa likme par vienu CO2

emisijas tonnu noteikta 0,10 Ls līdz 2008.gada 30.jūnijam un 0,30

Ls - pēc 2008.gada 1.jūlija.

1.6. Kioto protokola elastīgo

mehānismu izmantošana

Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās

konvencijas Kioto protokola dalībvalstij ir iespējas piedalīties

protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos - kopīgi

īstenojamos projektos, tīrās attīstības mehānismā un

starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Ņemot vērā SEG emisiju

prognozes 2008.-2012.gadam (skat. 1.attēlu), Latvijai nav

nepieciešams izmatot minētos mehānismus Kioto protokolā noteiktā

SEG emisiju samazinājuma sasniegšanai, tādēļ patreiz valsts

neplāno "emisiju tiesību" pirkšanu no citām valstīm.

Tai pašā laikā normatīvie akti neaizliedz Latvijas uzņēmējiem

piedalīties kopīgi īstenojamos projektos un tīrās attīstības

mehānismā ārpus Latvijas.

Sakarā ar lielo investoru interesi par kopīgi īstenojamo

projektu īstenošanu Latvijā, Latvijas Republikas valdība ir

lēmusi par dalību šāda veida projektos10, piesaistot

papildu investīcijas SEG emisiju samazināšanā. Ir izveidota

institucionālā sistēma projektu mehānismu īstenošanai Latvijā.

Patlaban valstī tiek īstenots viens kopīgi īstenojamais projekts

- Liepājas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

projekts11. Tā kā šis projekts nerada ne tiešu, ne

netiešu emisiju samazinājumu vai ierobežojumu ES ETS aptvertajās

iekārtās, šī projekta īstenošanai Plānā nav ietverta atsevišķa

emisijas kvotu rezerve saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada

13.novembra Lēmuma 2006/780/EK par izvairīšanos no

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu divkāršas uzskaites

saskaņā ar Kopienas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu

attiecībā uz Kioto protokola projektu aktivitātēm saskaņā ar

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 3.panta

1.daļu. 2008.-2012.gada periodā Latvijā nav paredzēts piešķirt

emisiju samazināšanas vienības par emisiju samazinājumu vai

ierobežojumu, ko ES ETS aptvertajās iekārtās radījuši kopīgi

īstenojamie projekti, un uz Plāna iesniegšanas laiku Eiropas

Komisijā nevienam šādam projektam nebija izsniegts apliecinājuma

raksts. Tāpēc Plānā nav ietverta atsevišķa emisijas kvotu rezerve

arī saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 13.novembra Lēmuma

2006/780/EK 3.panta 2.daļu.

Ņemot vērā prognozēto SEG emisiju apjomu 2008.-2012.gadam,

Latvijai ir lielas potenciālas iespējas piedalīties

starptautiskajā emisiju tirdzniecībā kā "emisiju

tiesību" pārdevējai. 2006.gada pavasarī Latvijas Republikas

valdība ir lēmusi par iesaistīšanos šajā Kioto protokola

elastīgajā mehānismā12, kā arī atbilstošo normatīvo

aktu izstrādi, lai valsts varētu pilnvērtīgi izmantot

starptautisko emisiju tirdzniecību klimata politikas mērķu

sasniegšanai.

Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.1

panta trešās daļas 13.punktam maksimālais emisijas samazināšanas

vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību daudzums,

ko operatori drīkst izmantot ES ETS noteikts 10% apmērā no katrai

iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Šis apjoms noteikts,

balstoties uz principu, ka Kioto protokola projektu mehānismu

izmantošana var papildināt emisiju samazinājumu, kas sasniegts

pašā valstī, kā arī ievērojot principu, ka emisiju samazinājums

ES ETS aptvertajās iekārtās Latvijā ir prioritāte. Noteiktais

ierobežojums tomēr dod iespēju uzņēmumiem, kas to vēlas,

iesaistīties Kioto protokola projektu aktivitātēs citās valstīs.

Emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas

samazināšanas vienību apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabineta

2006.gada 7.februāra noteikumi Nr.115 "Noteikumi par

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata

pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu un

darbībām, kas saistītas ar emisijas samazināšanas vienību,

sertificētu emisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību un

noteiktā daudzuma vienību piešķiršanu un izmantošanu".

1.7. Normatīvie akti un politikas

plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā, nosakot emisijas kvotu

apjomu

Nosakot emisijas kvotas, ir ņemti vērā šādi normatīvie akti un

galvenie politikas dokumenti enerģētikas un rūpniecības

sektorā:

1.7.1. Likumi

1) Likums "Par

piesārņojumu"

Viens no likuma "Par piesārņojumu" mērķiem ir

samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā izmaksu

efektivitāti, un nodrošināt Latvijas līdzdalību ES ETS. Likumā

iestrādāti vispārēji ES ETS pamatnosacījumi - valsts iestāžu un

iekārtu operatoru tiesības un pienākumi siltumnīcefekta gāzu

emisijas atļaujas izsniegšanas procesā, gada pārskatu

sagatavošana, emisijas kvotu sadales plāna sagatavošanas un

apstiprināšanas kārtība, emisijas kvotu sadales principi,

siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra izveides un

uzturēšanas nosacījumi, darbības ar emisijas kvotām, kā arī

iekārtu kopfonda izveides nosacījumi. Likumā uzskaitītas

piesārņojošas darbības, kurām nepieciešams saņemt siltumnīcefekta

gāzu emisijas atļauju un tādējādi obligāti jāpiedalās ES ETS, kā

arī paredz iespēju šajā sistēmā piedalīties brīvprātīgi. Likums

nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība

lēmumu pieņemšanā par emisijas kvotu sadali un piešķiršanu un

siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu.

Detalizētus ES ETS ieviešanas nosacījumus regulē likumam

"Par piesārņojumu" pakārtotie Ministru kabineta

noteikumi - Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi

Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas

un izsniegšanas kārtība", Ministru kabineta 2004.gada

3.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek darbības ar

emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi" un

Ministru kabineta 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība,

kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī

pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta

gāzu emisiju".

2) Enerģētikas likums

Viens no Enerģētikas likuma mērķiem ir nodrošināt enerģijas

lietotāju nepārtrauktu, drošu, kvalitatīvu apgādi ar enerģiju,

dažādojot izmantojamā kurināmā veidus, palielinot energoapgādes

drošumu un uzlabojot enerģijas sadali un piegādi.

Atbilstoši Enerģētikas likuma 51.pantam pašvaldības savas

administratīvās teritorijas attīstības programmas ietvaros, ņemot

vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības

noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas

un, izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas,

nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar Sabiedrisko

pakalpojumu regulēšanas komisiju.

Likumā minētie nosacījumi ir ņemti vērā, aprēķinot emisijas

kvotas sadedzināšanas iekārtām.

3) Elektroenerģijas tirgus

likums

Viens no Elektroenerģijas tirgus likuma mērķiem ir veicināt

elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus. Likums nosaka arī pasākumus šādas

elektroenerģijas ražošanas veicināšanai.

Elektroenerģijas tirgus likums paredz, ka elektroenerģijas

ražotāji var iegūt tiesības obligātā iepirkuma ietvaros pārdot

elektroenerģiju, kas ražota koģenerācijas procesā, kā arī

elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, tādējādi veicinot koģenerācijas un atjaunojamo

energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā.

Šie likuma nosacījumi ir ņemti vērā, sagatavojot Plānu.

4) Ēku energoefektivitātes

likums (projekts)

Likuma mērķis būs veicināt ēku energoefektivitātes uzlabošanu.

Likums noteiks tiesisko un organizatorisko pamatu ēku

energosertifikācijai, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību

institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā.

Attiecībā uz valsts pārvaldes institūciju kompetenci

paredzēts, ka ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomas vispārējo

pārraudzību un koordināciju valstī veiks Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrija īstenos vienotas politikas un programmas

izveidi, kā arī nodrošinās sabiedrības informēšanu par ēkas

energoefektivitātes prasībām un enerģijas taupības

pasākumiem.

Likums noteiks, ka jaunbūvēm ar kopējo platību virs 1000

m2 uzsākot projektēšanas darbus, kā alternatīvu

risinājumu būs jāizvērtē uz atjaunojamiem resursiem balstītas

decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas,

lokālās apkures, dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņa

lietošana.

Ja ēkā ir apkures katls ar nominālo jaudu virs 20 kW vai

apkures sistēma, kas vecāka par 15 gadiem, tiks novērtēta katla

efektivitāte un doti ieteikumi par apkures katlu nomaiņu vai

citām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem, lai

samazinātu enerģijas patēriņu un CO2 emisiju

daudzumu.

1.7.2. Ministru kabineta noteikumi

1) Ministru kabineta

2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā

piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un

izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību

veikšanai"

Noteikumi nosaka atļauju iesniegumu iesniegšanas un saņemšanas

nosacījumus, ietverot maksimālā kurināmā patēriņa limitu iekārtā.

Šis nosacījums ir ņemts vērā, aprēķinot emisijas kvotas esošajām

iekārtām un emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām.

2) Ministru kabineta

2004.gada 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība, kādā tiek

veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī

pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta

gāzu emisiju"

Noteikumu 1.pielikumā ir norādītas zemākā sadegšanas siltuma

faktoru vērtības, kas izmantotas Plānā uzrādītajos emisijas kvotu

aprēķinos.

1.7.3. Politikas plānošanas dokumenti

1) Pamatnostādnes

"Tautsaimniecības vienotā stratēģija" (apstiprinātas ar

Ministru kabineta 2004.gada 18.augusta rīkojumu Nr.568)

Pamatnostādnes definē valsts politiku stabilas, sabalansētas

un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, vienotā sistēmā

sasaistot ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un prioritātes (10-30

gadiem) ar vidēja (5-10 gadiem) un īstermiņa (1-3 gadiem) mērķiem

un pasākumiem.

Pamatnostādņu "Tautsaimniecības vienotā stratēģija"

dokumentā ir dots esošās ekonomiskās situācijas izvērtējums,

definēti Latvijas ekonomiskās politikas stratēģiskie mērķi un to

sasniegšanas izvērtējuma rādītāji, kā arī raksturoti politikas

virzieni sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes

nodrošināšanai.

Kā viens no mērķiem ir izvirzīts ikgadējais iekšzemes

kopprodukta pieauguma temps vidējā termiņā (līdz 2010.gadam) par

8%, ilgtermiņā (līdz 2030.gadam) par 5%.

2) Stratēģija

"Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija"

(apstiprināta Ministru kabinetā 2001.gada 17.janvārī (prot.

Nr.34, 6.§))

Stratēģijā definēts valsts ilgtermiņa ekonomiskās politikas

mērķis, raksturotas Latvijas ekonomiskās attīstības tendences,

priekšrocības un trūkumi, analizētas attīstības iespējas un

riski, formulētas politikas prioritātes un uzdevumi. Dokumentā ir

aprakstīti Latvijas attīstības ilgtermiņa iespējamie scenāriji

atkarībā no ārējās vides apstākļiem un stratēģijas īstenošanas

pakāpes. Šie scenāriji ir ņemti vērā Plāna sagatavošanas

procesā.

3) Klimata pārmaiņu

samazināšanas programma 2005.-2010.gadam (apstiprināta ar

Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr.220)

Programmas mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu

novēršanu, realizējot pasākumus, kas vērsti uz koordinētu SEG

emisiju samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu,

piedaloties Kioto protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos,

piesaistot investīcijas SEG emisiju samazinošiem projektiem un

atbalstot citu ekonomiski pamatotu starptautisko sadarbību SEG

emisiju samazināšanā.

Programmā noteiktas pašreiz jaunākās SEG emisijas prognozes

līdz 2020.gadam, kuras ņemtas vērā emisijas kvotu daudzuma

aprēķinā. Programmā apkopotas esošā un plānotā politika un

pasākumi tautsaimniecības nozarēs, kas emitē SEG vai piesaista

CO2.

4) Enerģētikas attīstības

pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571)

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam ir

politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības

politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā

turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa

attīstības virzienus.

Lai samazinātu atkarību no ārējiem energoresursu avotiem, šis

dokuments paredz vairākas alternatīvas. Kā ticamākā alternatīva

dabas gāzes izmantošanas samazinājumam elektroenerģijas ražošanā

ir cietais kurināmais - ogles kombinācijā ar biomasu.

2011.-2012.gadā plānota jaunas ogļu kondensācijas stacijas

būvniecība. Paredzētā kondensācijas stacijas jauda ir 400

MWel. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs

2007.-2016.gadam papildus paredzēta arī jaunas

atomelektrostacijas būvniecība Lietuvā.

Dokuments nosaka, ka līdz 2016.gadam ir jāapgūst koģenerācijas

potenciāls Latvijas lielākajās pilsētās (ieskaitot Rīgu) ar

kopējo siltumslodzi aptuveni 300 MWth un pārējās

Latvijas pilsētās - ar kopējo siltumslodzi aptuveni 100

MWth.

Paredzēts, ka sākot ar 2008.gadu energoefektivitātes pasākumu

rezultātā primāro energoresursu patēriņam ir jāsamazinās par 1%

gadā salīdzinot ar aprēķināto patēriņu bez efektivitātes pasākumu

veikšanas, kas nosakāms izmantojot iepriekšējo 5 gadu vidējo

energointensitātes rādītāju.

Visi augstākminētie un citi šajā dokumentā dotie prognozes

dati ir ņemti vērā, izstrādājot Plānu un nosakot nepieciešamo

emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām.

5) Atjaunojamo

energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam

(apstiprinātas Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu

Nr.835)

Šis ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments nosaka

pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus atjaunojamo

energoresursu izmantošanā Latvijā.

6) Latvijas rūpniecības

attīstības pamatnostādnes (2004.-2013.) (apstiprinātas ar

Ministru kabineta 2004.gada 25.februāra rīkojumu Nr.120)

Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes ir ilgtermiņa

politikas plānošanas dokuments, kurā ir ietverti valsts politikas

pamatprincipi, mērķi un prioritātes rūpniecības sektora

konkurētspējas veicināšanai.

Šis dokuments prognozē ikgadējo rūpniecības apjomu pieaugumu

par 7-10%. Dotā prognoze ir ņemta vērā, nosakot emisijas kvotas

esošajām rūpniecības iekārtām un nepieciešamo emisijas kvotu

rezerves apjomu jaunām iekārtām.

1.8. Emisijas kvotu daudzuma

atbilstība Latvijas nacionālajai enerģētikas un klimata pārmaiņu

samazināšanas politikai un Lēmumam 280/240/EK

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Lēmums

280/2004/EK par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa

mehānismu Kopienā un Kioto protokola ieviešanu nosaka kārtību,

kādā Eiropas Savienības dalībvalstīm jānodrošina SEG emisiju un

piesaistes uzskaite, tai skaitā, nosaka ziņošanas prasības par

esošo un plānoto emisiju daudzumu valstī.

Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.1

panta trešās daļas nosacījumiem, kopējam piešķiramajam emisijas

kvotu daudzumam ir jābūt saskaņā ar esošo un plānoto emisiju

apjomu, izpildot dalībvalstu ieguldījumu saistībās, ko Kopiena

uzņēmusies saskaņā ar Lēmumu 280/2004/EK. Plāns ir izstrādāts,

ņemot vērā Latvijas emisijas samazināšanas saistības Apvienoto

Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām

Kioto protokola ietvaros, un kopējais emisijas kvotu daudzums

atbilst visiem 1.7. un 1.8.apakšnodaļā minētajiem tiesību aktiem

un politikas plānošanas dokumentiem.

Emisijas kvotu daudzums noteikts atbilstoši Latvijas

ekonomiskās attīstības scenārijam valstiskā līmenī saskaņā ar

Ekonomikas ministrijas iesniegtajām prognozēm par plānoto jauno

jaudu uzstādīšanu. Nosakot Latvijas emisijas kvotu rezerves

apjomu jaunām iekārtām 2008.-2012.gada periodam, aprēķinā

iekļautas prognozētās emisijas no relatīvi nelielu jaunu iekārtu

darbības uzsākšanas un esošo iekārtu paplašināšanās, kas kopējā

emisijas kvotu aprēķina metodikā atspoguļotas ar IKP pieauguma

faktoru. Papildus tam aprēķinā iekļautas arī prognozētās emisijas

no atsevišķiem valsts nozīmes investīciju projektiem, kas radīs

ievērojamu emisiju pieaugumu, kas nav proporcionāli atspoguļots

ar IKP pieauguma faktoru. Šie projekti ir jaunas cementa rūpnīcas

būvniecība (darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamo

emisijas kvotu apjoms 4 770 366), A/S "Latvenergo" TEC2

rekonstrukcija (rekonstruētā iekārta darbību uzsāks 2008.gadā,

iekārtai nepieciešamo emisijas kvotu apjoms 3 853 593) un jaunas

ogļu kondensācijas stacijas ar jaudu 400 MWel

būvniecība (darbību uzsāks 2012.gadā, iekārtai nepieciešamo

emisijas kvotu apjoms 2 233 800). Šie projekti apstiprina valsts

enerģētikas un rūpniecības attīstības politikas plānošanas

dokumentos iekļautās attīstības prognozes, turklāt nav pretrunā

ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam

ietvertajām SEG emisijas prognozēm, kas liecina, ka Latvija spēs

izpildīt Kioto protokolā noteiktās emisiju samazinājuma

saistības.