Par Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumu Nr. 85 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 98. punkta, 99.2. apakšpunkta un 100. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) 15. pants

Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

15.1. Gadījumos, kad tiek apstrīdēta tiesību normas

atbilstība visam Satversmes 105. pantam, bet apstrīdētā norma

neparedz īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām,

izvērtējama vienīgi šīs normas atbilstība Satversmes 105. panta

pirmajiem trim teikumiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 16.1.

punktu).

Apstrīdētajā likuma normā paredzēto maksājumu veikšanas

pienākums nozīmē enerģijas lietotāja naudas līdzekļu samazinājumu

tad, ja enerģijas lietotājs pārkāpis dabasgāzes lietošanas

noteikumus (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20.

marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 22.1. punktu). Ņemot

vērā iepriekš minēto, secināms, ka izskatāmā lieta neattiecas uz

īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, tāpēc

apstrīdētā likuma norma vērtējama Satversmes 105. panta pirmā,

otrā un trešā teikuma tvērumā.

15.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 105.

pants paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī

valsts iespēju sabiedrības interesēs ierobežot šīs tiesības.

Tādējādi minētais pants, no vienas puses, ietver valsts pienākumu

veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus

likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču, no otras

puses, dod valstij arī tiesības noteiktā apjomā un kārtībā

iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā (sal. sk. Satversmes

tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103

22.2. punktu). Ar "tiesībām uz īpašumu" Satversmes

105. panta izpratnē saprotamas visas mantiska rakstura tiesības,

kuras persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var

rīkoties pēc savas gribas, piemēram, īpašums Civillikuma 927.

panta izpratnē. Arī personas naudas līdzekļi ir tiesību uz

īpašumu objekts.

Līdz ar to personas naudas līdzekļu

aizsardzība, kuri izlietojami ar apstrīdēto likuma normu noteikto

maksājumu veikšanai, ietilpst Satversmes 105. pantā ietverto

tiesību uz īpašumu tvērumā.