24. pants

Pieteikumu iesniedzējas lūdz vērtēt arī apstrīdēto

noteikumu normu atbilstību Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī

apstrīdētajai likuma normai.

24.1. Izskatot lietu, kas ierosināta pēc tiesas

pieteikuma, Satversmes tiesai jāņem vērā Satversmes tiesas likuma

prasības un situācija jāizvērtē tiktāl, ciktāl tas nepieciešams

konkrētās civillietas izspriešanai. Tomēr Satversmes tiesai ir

jānodrošina arī lietas vispusīga un objektīva izskatīšana, kā arī

procesuālā ekonomija un tādas tiesību sistēmas pastāvēšana, kurā

pēc iespējas pilnīgāk tiek novērsts Satversmei vai citām augstāka

juridiska spēka normām neatbilstošs tiesiskais regulējums (sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr.

2017-08-01 10. punktu). Proti, noteiktos gadījumos var tikt

paplašinātas prasījuma robežas jau ierosinātās lietās (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 29. decembra sprieduma

lietā Nr. 2014-06-03 17. punktu).

Lai secinātu, vai kādā konkrētā gadījumā prasījuma robežas ir

iespējams un nepieciešams paplašināt, jānoskaidro, pirmkārt, vai

tā norma, attiecībā uz kuru prasījums tiek paplašināts, ir tik

cieši saistīta ar lietā apstrīdēto normu, ka tās izvērtēšana

iespējama tā paša pamatojuma ietvaros vai nepieciešama konkrētās

lietas izlemšanai un, otrkārt, vai prasījuma robežu paplašināšana

ir nepieciešama Satversmes tiesas procesa principu ievērošanai

(sk. Satversmes tiesas 2015. gada 12. februāra sprieduma lietā

Nr. 2014-08-03 9.2. punktu).

Apstrīdētajās noteikumu normās norādīts uz apstrīdētajā likuma

normā noteikto enerģijas lietotāja pienākumu dabasgāzes

lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā samaksāt par izlietoto

dabasgāzi, kā arī samaksāt kompensāciju. Proti, šis pienākums

atkārtoti uzsvērts Noteikumu Nr. 85 98. punktā. Savukārt to pašu

noteikumu 99. punkts nosaka dabasgāzes lietošanas noteikumu

pārkāpuma rezultātā izlietotās dabasgāzes daudzuma noteikšanas

kārtību, bet 100. punkts - kompensācijas apmēra aprēķināšanas

kārtību. Turklāt Noteikumu Nr. 85 99. punkta kārtībā noteiktais

izlietotās dabasgāzes daudzums ir izmantojams arī kompensācijas

apmēra aprēķināšanā.

Noteikumu Nr. 85 99. punktā ir paredzētas patērētās dabasgāzes

daudzuma noteikšanas metodes mājsaimniecības lietotājam un

enerģijas lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs. Tomēr

Pieteikumu iesniedzējas ir apstrīdējušas Noteikumu Nr. 85 99.2.

apakšpunktu, bet ne 99.1. apakšpunktu.

Noteikumu Nr. 85 99.1. apakšpunkts paredz, ka energoapgādes

komersants šo noteikumu 98. punktā minētā pārkāpuma dēļ patērētās

dabasgāzes daudzumu enerģijas lietotājam, kas nav mājsaimniecības

lietotājs, aprēķina, ņemot vērā faktiski patērētās dabasgāzes

daudzumu līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā vai pamatojoties uz

enerģijas lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā

vai enerģijas lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo

dabasgāzes patēriņu stundā, ja tas pārsniedz enerģijas lietotājam

atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā.

Vienas pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir civillieta, kurā

energoapgādes komersants cēlis prasību pret enerģijas lietotāju,

kas nav mājsaimniecības lietotājs, un tādēļ patērētās dabasgāzes

daudzuma noteikšanā ir piemērojams Noteikumu Nr. 85 99.1.

apakšpunkts. Ministru kabineta atbildes rakstos nav sniegti

apsvērumi par to, vai Noteikumu Nr. 85 99.1. apakšpunktā

noteiktās patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas metodes

atbilst Satversmei. Tomēr lietas sagatavošanas laikā ir iegūti

papildu paskaidrojumi no Saeimas un Ministru kabineta, kā arī

pieaicināto personu - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas

komisijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, AS

"Latvijas Gāze", AS "Gaso" un Dr. habil.

Sc. ing. Egīla Dzelzīša - viedokļi par Noteikumu Nr. 85 99.

punktā noteiktajām patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas

metodēm. Tādējādi lietā esošie materiāli ir pietiekami Noteikumu

Nr. 85 99. punkta satversmības izvērtēšanai un, lai sekmētu

lietas vispusīgu un objektīvu izskatīšanu, ievērojot Satversmes

tiesas procesa ekonomijas principu, ir iespējams un nepieciešams

paplašināt prasījumu izskatāmajā lietā.

Līdz ar to Satversmes tiesa izskatāmajā lietā vērtēs, vai

Noteikumu Nr. 85 98., 99. un 100. punkts (turpmāk - apstrīdētās

noteikumu normas) atbilst Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī

apstrīdētajai likuma normai.

24.2. Izskatāmajā lietā apstrīdēto normu atbilstība

Satversmes 64. pantam izvērtējama, pārbaudot, vai iespējamais

Satversmes 105. pantā ietverto pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu (sk. šā

sprieduma 14.2. punktu).

Satversmes tiesa, pārbaudot Ministru kabineta noteikumu normu

atbilstību Satversmes 64. pantam, izvērtē citstarp to, vai

Ministru kabinets ir ievērojis likumdevēja noteiktā pilnvarojuma

robežas, proti, vai konkrētās Ministru kabineta noteikumu normas

atbilst likuma normai, uz kuras pamata tās izdotas (sal. sk.

Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr.

2019-10-0103 32.3. punktu). Konkrētajā gadījumā Pieteikumu

iesniedzējas pēc būtības uzskata, ka apstrīdētās noteikumu normas

neatbilst apstrīdētajai likuma normai, jo tās neatbilstot

Satversmes 64. pantam. Tādējādi, pārliecinoties par Ministru

kabineta noteikumu normu atbilstību Satversmes 64. pantam, šo

normu atbilstība likuma normai, uz kuras pamata tās izdotas, nav

atsevišķi vērtējama.

Līdz ar to Satversmes tiesa izskatāmajā lietā noskaidros, vai

apstrīdētās noteikumu normas atbilst Satversmes 64. pantam un

105. panta pirmajiem trim teikumiem, bet atsevišķi nevērtēs to

atbilstību apstrīdētajai likuma normai.

24.3. Apstrīdētajās noteikumu normās ir ietverti

vairāki uz enerģijas lietotāju un energoapgādes komersantu

attiecināmi pienākumi. Tā kā atbilstoši apstrīdētajām noteikumu

normām energoapgādes komersanta pienākums noteikt izlietotās

dabasgāzes daudzumu un aprēķināt kompensācijas apmēru var

iestāties tikai dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma

gadījumā, apstrīdētās noteikumu normas ir savstarpēji cieši

saistītas un nevar tikt aplūkotas atrauti cita no citas.

Līdz ar to apstrīdētās noteikumu

normas ir vērtējamas kā vienots tiesiskais regulējums.