1Demokrātiskā tiesiskā valstī likumdevējam pašam ir
2pienākums regulēt tādas tiesiskās attiecības, kurās tiek
3ierobežotas personas pamattiesības, tomēr likumdevējs var
4pilnvarot Ministru kabinetu šo tiesisko attiecību noregulējumu
5konkretizēt. Šādos gadījumos Ministru kabineta noteikumos
6ietvertais pamattiesību ierobežojums izriet no attiecīgajā likuma
7regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma.
8Konkrētajā gadījumā likumdevējs pilnvarojis Ministru kabinetu
9konkretizēt apstrīdētajā likuma normā noteikto maksājumu apmēru,
10tostarp nosakot veidu, kādā aprēķināms faktiski izlietotās
11dabasgāzes daudzums. Satversmes tiesa jau atzina, ka personas
12naudas līdzekļu, kuri jāiegulda ar apstrīdēto likuma normu
13noteikto maksājumu veikšanai, aizsardzība ietilpst Satversmes
14105. pantā ietverto tiesību uz īpašumu tvērumā. Tā kā
15apstrīdētajā likuma normā noteikto maksājumu veikšanas rezultātā
16samazinās enerģijas lietotāja naudas līdzekļi, apstrīdētā likuma
17norma ierobežo enerģijas lietotāja tiesības uz īpašumu (sk.
18Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr.
192019-10-0103 22. un 23. punktu un šā sprieduma 15. un 16.
20punktu).
21Līdz ar to arī apstrīdētās noteikumu
22normas ierobežo enerģijas lietotāja tiesības uz īpašumu, kas
23ietvertas Satversmes 105. pantā.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓