15. pants

Pieaicinātā persona - Banku augstskolas

Vadībzinību katedras asociētais profesors Dr. iur. Jānis

Grasis - uzskata, ka visi tirgus dalībnieki nav pilnīgi

vienādos apstākļos.

Komisijas finansēšanas modelis, kas darbojas Latvijā, radot

zināmu interešu konfliktu, jo Komisiju finansējot uzraugāmie

tirgus dalībnieki un pastāvot saistība starp tirgus dalībnieku

aktīvu apmēru vai veicamajām finanšu operācijām un Komisijas

budžetu.

Ņemot vērā to, cik pašreizējā Komisijas finansēšanas modeļa

ietvaros ir grūti aprēķināt katra finanšu un kapitāla tirgus

segmenta uzraudzības izmaksas, tas, ka tirgus dalībnieki nesedz

tieši savas uzraudzības izmaksas, esot pieļaujams ar vienu

nosacījumu: ja visi tirgus dalībnieki solidāri piedalās Komisijas

darbības finansēšanā ar saviem maksājumiem likumā pieļautajā

apmērā vai tuvu tam.

Vērtējot tirgus dalībnieku veicamos maksājumus Komisijas

darbības finansēšanai, esot jāsecina, ka tirgus dalībnieki

neatrodas salīdzināmos apstākļos. Tas izrietot no tiesiskā

regulējuma, kas noteic, kādā veidā tiek aprēķināti dažādu tirgus

dalībnieku maksājumi Komisijas budžetā. Dažiem tirgus

dalībniekiem maksājumi Komisijai vispār neesot jāveic. Savukārt

kredītiestādes darbojoties arī finanšu instrumentu tirgū, pildot

turētājbankas un valsts fondēto pensiju plānu pārraudzības

funkcijas, taču par šo darbību uzraudzību nepastarpināti neveicot

maksājumus Komisijai. Tirgus dalībnieki neesot salīdzināmos

apstākļos arī tāpēc, ka Komisija nevarot saņemt no tiem

finansējumu tieši proporcionāli to uzraudzībai veltīto resursu

patēriņam, tāpēc kredītiestādēm esot jāuzņemas papildu maksājumu

slogs.

Tomēr pret kredītiestādēm esot pieļauta atšķirīga attieksme,

jo pēdējo triju gadu laikā Komisija palielinājusi tirgus

dalībnieku maksājumus vienīgi kredītiestādēm. Savukārt tie neesot

palielināti citiem tirgus dalībniekiem, kuru maksājumi arī vēl

nav sasnieguši normatīvajos aktos pieļauto apmēru. J. Grasis

pieļauj, ka maksājumu apmēra palielināšana kredītiestādēm

saistīta arī ar banku aktīvu bāzes lieluma prognozes

samazināšanos. Tomēr labums, ko šajā gadījumā iegūst sabiedrība,

esot mazāks par personas tiesībām un interesēm nodarīto

zaudējumu.