2. pants

Pieteikuma iesniedzēja - AS "PNB

Banka" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka

apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk - Satversme) 91. panta pirmajam teikumam.

Pieteikuma iesniedzēja ir Latvijā reģistrēta kredītiestāde. No

2017. gada līdz 2019. gadam Komisijas darbības finansēšanai

veicamo maksājumu apmērs esot palielināts vienīgi kredītiestādēm.

Atsaucoties uz Komisijas 2019. gada budžeta projektu, Pieteikuma

iesniedzēja norāda, ka kredītiestādēm veicamā maksājuma apmērs

palielināts citstarp tāpēc, ka atsevišķi tirgus dalībnieki nespēj

ar saviem maksājumiem pilnībā segt savas uzraudzības

izmaksas.

Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, vienādos un salīdzināmos

apstākļos atrodas kredītiestādes un visi pārējie tirgus

dalībnieki, kuri pakļauti Komisijas uzraudzībai un kuriem ar

likumu noteikts pienākums veikt maksājumus Komisijas darbības

finansēšanai. Tam, ka katra tirgus dalībnieka darbības

specifikācija ir atšķirīga un katrā segmentā noteikts atšķirīgs

maksājumu apmērs, neesot izšķirošas nozīmes. Atšķirīgā attieksme

pret kredītiestādēm, tostarp Pieteikuma iesniedzēju, izpaužoties

tādējādi, ka Komisija ar apstrīdēto normu ir palielinājusi

Komisijas darbības finansēšanai veicamā maksājuma apmēru vienīgi

kredītiestādēm. Tādējādi esot pārkāpts Satversmes 91. pantā

nostiprinātais vienlīdzības princips kopsakarā ar Pieteikuma

iesniedzējai Satversmes 105. pantā ietvertajām tiesībām uz

īpašumu.

Pieteikuma iesniedzēja pieļauj, ka kredītiestādēm veicamo

maksājumu apmēra palielināšana saistīta ar banku aktīvu bāzes

lieluma prognozes samazināšanos un attiecīgi nepieciešamību

nodrošināt, lai tiktu iegūti Komisijas darbības finansēšanai

nepieciešamie līdzekļi. Tomēr tas neesot pietiekams pamats

palielināt kredītiestādēm veicamo maksājumu apmēru, īpaši ņemot

vērā to, ka, lai gan likumā noteiktais maksimālais apmērs nav

sasniegts, citiem tirgus dalībniekiem veicamo maksājumu apmērs

nav palielināts vai pat ir samazināts. Turklāt par kredītiestāžu

vidējā aktīvu apmēra kritumu esot atbildīga arī pati Komisija, jo

tā neesot pietiekami rūpējusies par finanšu tirgus stabilitāti un

attīstību. Tādējādi samazināta vidējā kredītiestāžu aktīvu līmeņa

prognoze neesot uzskatāma par leģitīmu mērķi kredītiestāžu

maksājumu apmēra palielināšanai.

Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, normālos tirgus apstākļos

katram tirgus dalībniekam vajadzētu būt spējīgam pašam segt savas

uzraudzības izmaksas. Ja tas tomēr nav iespējams, tad Komisijai

vajadzējis izvērtēt, vai nepastāv iespēja palielināt konkrētā

tirgus dalībnieka maksājuma apmēru spēkā esošā normatīvā

regulējuma ietvaros. Komisija arī neesot rosinājusi grozīt

attiecīgo tirgus dalībnieku darbību regulējošus normatīvos aktus,

lai palielinātu tiem noteikto pieļaujamo maksājuma apmēru.

Tādējādi apstrīdētajai normai neesot leģitīma mērķa.

Pieteikuma iesniedzēja par tās tiesības mazāk ierobežojošu

līdzekli konkrētajā situācijā uzskata proporcionālu maksājumu

apmēra palielināšanu visiem tirgus dalībniekiem, ja nav sasniegts

likumā pieļautais maksājuma apmērs. Maksimālie Komisijas darbības

finansēšanas maksājumu apmēri vēl neesot sasniegti, piemēram,

apdrošināšanas segmentā. Tāpat alternatīvs līdzeklis varētu būt

savlaicīga ārēja funkciju audita veikšana nolūkā pilnveidot

Komisijas darbību un izvērtēt tās izdevumu lietderību.

Pieteikuma iesniedzēja neapšaubot nepieciešamību finansēt

Komisijas darbību no tirgus dalībnieku maksājumiem un to, ka

sabiedrība kopumā gūst labumu no Komisijas darbības pienācīgas

finansēšanas, kas nepieciešama, lai Komisija varētu pilnvērtīgi

veikt savas galvenās funkcijas. Tomēr neesot iespējams saskatīt

nozīmīgas sabiedrības intereses tajā apstāklī, ka Komisijas

darbības finansēšanas maksājumu apmērs ir palielināts vienīgi

kredītiestādēm. Tādējādi apstrīdētā norma neatbilstot arī

samērīguma principam.