3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Finanšu kapitāla un tirgus komisija - uzskata, ka

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam.

Kopš 2007. gada visa Komisijas darbība (gan tā, kas saistīta

ar tirgus dalībnieku uzraudzību, gan tā, kas tieši ar to nav

saistīta) tiekot finansēta vienīgi no tirgus dalībnieku

maksājumiem. Plānojot nākamā gada ieņēmumus, tostarp aprēķinot

tirgus dalībnieku maksājumu apmēru, Komisijas darbības

nodrošināšanai nepieciešamo ieņēmumu apmērs tiekot maksimāli

tuvināts Komisijas izmaksu īpatsvaram pa uzraudzības segmentiem.

Tomēr ne vienmēr esot iespējams viennozīmīgi noteikt konkrētu

jomu, uz kuru attiecināmas izmaksas. Turklāt tirgus dalībnieki

dažkārt darbojoties vairākos finanšu un kapitāla tirgus

segmentos.

Komisijas finansēšanas modelis un tirgus dalībnieku maksājumu

maksimālais apmērs varot būt balstīts ne tikai uz tirgus

dalībnieku vai to grupu uzraudzības faktiskajām izmaksām, bet arī

uz citiem apsvērumiem. Piemēram, likumdevējs varot izšķirties par

apzinātu labvēlīgāka režīma veidošanu kādai atsevišķai tirgus

dalībnieku grupai. Atbilstoši likumdevēja noteiktajam Komisijas

darbības nodrošināšana esot balstīta uz tirgus dalībnieku

solidaritātes principu, un neesot pamatots Pieteikuma

iesniedzējas arguments par to, ka katram tirgus dalībniekam jābūt

spējīgam ar maksājumiem Komisijai pilnībā segt savas uzraudzības

faktiskās izmaksas. Komisija atzīst, ka kredītiestādes sedz ne

tikai savas uzraudzības izmaksas, bet arī citu tirgus dalībnieku

uzraudzības izmaksas, tomēr līdzīgā situācijā esot arī

apdrošināšanas tirgus dalībnieki. Vienīgi finanšu instrumentu

tirgus dalībnieki iemaksājot Komisijas budžetā mazāk par šā

segmenta uzraudzības izmaksu apmēru.

Kredītiestāžu maksājumi 2019. gadā veidojot tikai 32 procentus

no likumdevēja maksimāli pieļautā apmēra, taču vairums citu

tirgus dalībnieku maksājumus veicot tiem noteiktajā maksimālajā

apmērā vai tuvu tam. Turklāt likumdevējs kredītiestādēm noteikto

pieļaujamo maksājuma apmēru neesot grozījis kopš tā pieņemšanas.

Tādējādi kredītiestādēm uzliktais slogs neesot pārlieku

liels.

Apstrīdētā norma esot izdota, ievērojot normatīvajos aktos

paredzēto kārtību. Tā esot izsludināta un publiski pieejama, kā

arī pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no

tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās

piemērošanas sekas. Komisijas tiesības izdot ārējos normatīvos

aktus sniedzoties vien tiktāl, ciktāl tai šīs tiesības ir nodotas

ar likumu. Komisija, izdodot Normatīvos noteikumus Nr. 198, esot

rīkojusies likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma ietvaros.

Normatīvie noteikumi Nr. 198 esot izstrādāti kopā ar Komisijas

2019. gada budžetu. Komisija tirgus dalībnieku maksājumu apmēru

noteikusi, ņemot vērā konkrētās tirgus dalībnieku grupas reālās

spējas segt faktiskās uzraudzības izmaksas, un ieņēmumu plānošanā

ievērojusi arī piesardzības principu, citstarp to, ka

kredītiestāžu aktīvi - tām nosakāmā maksājuma aprēķināšanas bāze

- 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu varētu samazināties par

25 procentiem. Likumā noteiktais Komisijas finansēšanas modelis

liedzot Komisijai saņemt finansējumu no tirgus dalībniekiem tieši

proporcionāli to uzraudzībai veltīto resursu patēriņam. Taču

bankas kā būtiskākā finanšu tirgus segmenta daļa esot visvairāk

ieinteresētas, lai valstiskā finanšu un kapitāla tirgus

uzraudzība netiktu ierobežota resursu trūkuma dēļ un Komisija

būtu spējīga pilnvērtīgi veikt tai likumā noteiktās funkcijas.

Gan Normatīvo noteikumu Nr. 198, gan Komisijas 2019. gada budžeta

projektu esot apspriedusi un atbalstījusi arī Komisijas

konsultatīvā finanšu un kapitāla tirgus padome. Pret Komisijas

2019. gada budžetu neesot iebildusi arī biedrība "Latvijas

Finanšu nozares asociācija".

Vērtējot to, vai kredītiestādes atrodas vienādos un

salīdzināmos apstākļos ar citiem tirgus dalībniekiem, esot jāņem

vērā tas, ka Saeima gan ir noteikusi tirgus dalībniekiem vienotu

pienākumu veikt maksājumus Komisijas darbības finansēšanai, tomēr

dažādām tirgus dalībnieku grupām būtiski atšķiras gan maksājuma

pieļaujamais apmērs, gan bāze un aprēķināšanas kārtība. Tātad

likumdevējs jau esot radījis atšķirīgu tiesisko regulējumu

attiecībā uz katru tirgus dalībnieku grupu un šis regulējums

Komisijai vairs neļaujot attiecīgos subjektus vērtēt kā tādus,

kas atrodas vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos.

Tādējādi šajā situācijā kredītiestādes un pārējie tirgus

dalībnieki neatrodoties salīdzināmos apstākļos.

Apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis - nodrošināt

Komisijas 2019. gada budžeta finansēšanu, vienlaikus arī

saprātīgu un taisnīgu balansu starp to tirgus dalībnieku

interesēm, kuriem ir pienākums veikt maksājumus Komisijas

darbības finansēšanai, un tādējādi nodrošināt finanšu un kapitāla

tirgus stabilitāti.

Komisijas lietotais līdzeklis, proti, kredītiestādēm noteiktā

maksājuma apmēra procentuālā izteiksmē palielināšana, esot

piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, turklāt arī nepieciešams

un atbilstošs, lai Komisija varētu pilnvērtīgi darboties.

Tādējādi esot ievērots arī samērīguma princips. Turklāt ne

Pieteikuma iesniedzēja un lietā pieaicinātās personas, nedz arī

Satversmes tiesa nevarot stāties atbildīgās valsts pārvaldes

iestādes vietā un aizstāt tās apsvērumus ar savu viedokli. Kaut

arī Komisijas noteiktie maksājumi uzraudzības izmaksu segšanai

pēc to apmēra ir atšķirīgi, Komisija esot nodrošinājusi

taisnīgāko sadalījumu starp tirgus dalībniekiem, ņemot vērā katra

tirgus dalībnieka darbības specifiku, sniegto pakalpojumu apjomu

un Komisijas faktiskās uzraudzības izmaksas katrā segmentā.

Komisija lūdz Satversmes tiesu izvērtēt, vai nav pamata

izbeigt tiesvedību lietā atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29.

panta pirmās daļas 3. punktam, jo pieteikums neatbilstot šā

likuma 19.2 panta prasībām. Proti, apstrīdētā norma

neradot konkrētu un tiešu Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību

aizskārumu, un pieteikuma pamatā esot tādi argumenti, kas vērsti

uz citu tiesību normu apstrīdēšanu.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Komisija atkārtoti

norādīja, ka praksē nav iespējama tāda situācija, ka katrs tirgus

dalībnieks segtu vienīgi savas uzraudzības izmaksas, jo daudzi

tirgus dalībnieki darbojoties ne tikai vienā, bet vairākos

finanšu un kapitāla tirgus segmentos. Visām Latvijā reģistrētajām

14 kredītiestādēm esot tiesības darboties arī finanšu instrumentu

tirgū, neveicot papildu maksājumus kā šā tirgus segmenta

dalībniekiem. Arī Pieteikuma iesniedzēja sniegusi šos

pakalpojumus līdz brīdim, kad tās darbība tika apturēta.

Komisija informē, ka tās 2020. gada budžetā plānots

kredītiestādēm noteikt mazāku maksājuma apmēru procentuālā

izteiksmē nekā 2019. gadā, jo prognozētais banku aktīvu apmērs ir

pieaudzis. Komisija katru gadu no jauna izsverot finanšu un

kapitāla tirgus rādītāju izmaiņas un attīstības tendences, lai

pēc iespējas taisnīgāk sabalansētu budžetu.