3. punkts

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Finanšu kapitāla un tirgus komisija - uzskata, ka

3apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

4teikumam.

5Kopš 2007. gada visa Komisijas darbība (gan tā, kas saistīta

6ar tirgus dalībnieku uzraudzību, gan tā, kas tieši ar to nav

7saistīta) tiekot finansēta vienīgi no tirgus dalībnieku

8maksājumiem. Plānojot nākamā gada ieņēmumus, tostarp aprēķinot

9tirgus dalībnieku maksājumu apmēru, Komisijas darbības

10nodrošināšanai nepieciešamo ieņēmumu apmērs tiekot maksimāli

11tuvināts Komisijas izmaksu īpatsvaram pa uzraudzības segmentiem.

12Tomēr ne vienmēr esot iespējams viennozīmīgi noteikt konkrētu

13jomu, uz kuru attiecināmas izmaksas. Turklāt tirgus dalībnieki

14dažkārt darbojoties vairākos finanšu un kapitāla tirgus

15segmentos.

16Komisijas finansēšanas modelis un tirgus dalībnieku maksājumu

17maksimālais apmērs varot būt balstīts ne tikai uz tirgus

18dalībnieku vai to grupu uzraudzības faktiskajām izmaksām, bet arī

19uz citiem apsvērumiem. Piemēram, likumdevējs varot izšķirties par

20apzinātu labvēlīgāka režīma veidošanu kādai atsevišķai tirgus

21dalībnieku grupai. Atbilstoši likumdevēja noteiktajam Komisijas

22darbības nodrošināšana esot balstīta uz tirgus dalībnieku

23solidaritātes principu, un neesot pamatots Pieteikuma

24iesniedzējas arguments par to, ka katram tirgus dalībniekam jābūt

25spējīgam ar maksājumiem Komisijai pilnībā segt savas uzraudzības

26faktiskās izmaksas. Komisija atzīst, ka kredītiestādes sedz ne

27tikai savas uzraudzības izmaksas, bet arī citu tirgus dalībnieku

28uzraudzības izmaksas, tomēr līdzīgā situācijā esot arī

29apdrošināšanas tirgus dalībnieki. Vienīgi finanšu instrumentu

30tirgus dalībnieki iemaksājot Komisijas budžetā mazāk par šā

31segmenta uzraudzības izmaksu apmēru.

32Kredītiestāžu maksājumi 2019. gadā veidojot tikai 32 procentus

33no likumdevēja maksimāli pieļautā apmēra, taču vairums citu

34tirgus dalībnieku maksājumus veicot tiem noteiktajā maksimālajā

35apmērā vai tuvu tam. Turklāt likumdevējs kredītiestādēm noteikto

36pieļaujamo maksājuma apmēru neesot grozījis kopš tā pieņemšanas.

37Tādējādi kredītiestādēm uzliktais slogs neesot pārlieku

38liels.

39Apstrīdētā norma esot izdota, ievērojot normatīvajos aktos

40paredzēto kārtību. Tā esot izsludināta un publiski pieejama, kā

41arī pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no

42tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās

43piemērošanas sekas. Komisijas tiesības izdot ārējos normatīvos

44aktus sniedzoties vien tiktāl, ciktāl tai šīs tiesības ir nodotas

45ar likumu. Komisija, izdodot Normatīvos noteikumus Nr. 198, esot

46rīkojusies likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma ietvaros.

47Normatīvie noteikumi Nr. 198 esot izstrādāti kopā ar Komisijas

482019. gada budžetu. Komisija tirgus dalībnieku maksājumu apmēru

49noteikusi, ņemot vērā konkrētās tirgus dalībnieku grupas reālās

50spējas segt faktiskās uzraudzības izmaksas, un ieņēmumu plānošanā

51ievērojusi arī piesardzības principu, citstarp to, ka

52kredītiestāžu aktīvi - tām nosakāmā maksājuma aprēķināšanas bāze

53- 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu varētu samazināties par

5425 procentiem. Likumā noteiktais Komisijas finansēšanas modelis

55liedzot Komisijai saņemt finansējumu no tirgus dalībniekiem tieši

56proporcionāli to uzraudzībai veltīto resursu patēriņam. Taču

57bankas kā būtiskākā finanšu tirgus segmenta daļa esot visvairāk

58ieinteresētas, lai valstiskā finanšu un kapitāla tirgus

59uzraudzība netiktu ierobežota resursu trūkuma dēļ un Komisija

60būtu spējīga pilnvērtīgi veikt tai likumā noteiktās funkcijas.

61Gan Normatīvo noteikumu Nr. 198, gan Komisijas 2019. gada budžeta

62projektu esot apspriedusi un atbalstījusi arī Komisijas

63konsultatīvā finanšu un kapitāla tirgus padome. Pret Komisijas

642019. gada budžetu neesot iebildusi arī biedrība "Latvijas

65Finanšu nozares asociācija".

66Vērtējot to, vai kredītiestādes atrodas vienādos un

67salīdzināmos apstākļos ar citiem tirgus dalībniekiem, esot jāņem

68vērā tas, ka Saeima gan ir noteikusi tirgus dalībniekiem vienotu

69pienākumu veikt maksājumus Komisijas darbības finansēšanai, tomēr

70dažādām tirgus dalībnieku grupām būtiski atšķiras gan maksājuma

71pieļaujamais apmērs, gan bāze un aprēķināšanas kārtība. Tātad

72likumdevējs jau esot radījis atšķirīgu tiesisko regulējumu

73attiecībā uz katru tirgus dalībnieku grupu un šis regulējums

74Komisijai vairs neļaujot attiecīgos subjektus vērtēt kā tādus,

75kas atrodas vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos.

76Tādējādi šajā situācijā kredītiestādes un pārējie tirgus

77dalībnieki neatrodoties salīdzināmos apstākļos.

78Apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis - nodrošināt

79Komisijas 2019. gada budžeta finansēšanu, vienlaikus arī

80saprātīgu un taisnīgu balansu starp to tirgus dalībnieku

81interesēm, kuriem ir pienākums veikt maksājumus Komisijas

82darbības finansēšanai, un tādējādi nodrošināt finanšu un kapitāla

83tirgus stabilitāti.

84Komisijas lietotais līdzeklis, proti, kredītiestādēm noteiktā

85maksājuma apmēra procentuālā izteiksmē palielināšana, esot

86piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, turklāt arī nepieciešams

87un atbilstošs, lai Komisija varētu pilnvērtīgi darboties.

88Tādējādi esot ievērots arī samērīguma princips. Turklāt ne

89Pieteikuma iesniedzēja un lietā pieaicinātās personas, nedz arī

90Satversmes tiesa nevarot stāties atbildīgās valsts pārvaldes

91iestādes vietā un aizstāt tās apsvērumus ar savu viedokli. Kaut

92arī Komisijas noteiktie maksājumi uzraudzības izmaksu segšanai

93pēc to apmēra ir atšķirīgi, Komisija esot nodrošinājusi

94taisnīgāko sadalījumu starp tirgus dalībniekiem, ņemot vērā katra

95tirgus dalībnieka darbības specifiku, sniegto pakalpojumu apjomu

96un Komisijas faktiskās uzraudzības izmaksas katrā segmentā.

97Komisija lūdz Satversmes tiesu izvērtēt, vai nav pamata

98izbeigt tiesvedību lietā atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29.

99panta pirmās daļas 3. punktam, jo pieteikums neatbilstot šā

100likuma 19.2 panta prasībām. Proti, apstrīdētā norma

101neradot konkrētu un tiešu Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību

102aizskārumu, un pieteikuma pamatā esot tādi argumenti, kas vērsti

103uz citu tiesību normu apstrīdēšanu.

104Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Komisija atkārtoti

105norādīja, ka praksē nav iespējama tāda situācija, ka katrs tirgus

106dalībnieks segtu vienīgi savas uzraudzības izmaksas, jo daudzi

107tirgus dalībnieki darbojoties ne tikai vienā, bet vairākos

108finanšu un kapitāla tirgus segmentos. Visām Latvijā reģistrētajām

10914 kredītiestādēm esot tiesības darboties arī finanšu instrumentu

110tirgū, neveicot papildu maksājumus kā šā tirgus segmenta

111dalībniekiem. Arī Pieteikuma iesniedzēja sniegusi šos

112pakalpojumus līdz brīdim, kad tās darbība tika apturēta.

113Komisija informē, ka tās 2020. gada budžetā plānots

114kredītiestādēm noteikt mazāku maksājuma apmēru procentuālā

115izteiksmē nekā 2019. gadā, jo prognozētais banku aktīvu apmērs ir

116pieaudzis. Komisija katru gadu no jauna izsverot finanšu un

117kapitāla tirgus rādītāju izmaiņas un attīstības tendences, lai

118pēc iespējas taisnīgāk sabalansētu budžetu.