1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo
2daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa ir atzinusi par
3neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma
4par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas
5dienas, ja tiesa nav noteikusi citādi.
6Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma aizskar tās
7pamattiesības jau kopš šīs normas spēkā stāšanās brīža, tāpēc
8lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu attiecībā uz to par
9spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra. Tādējādi Satversmes
10tiesai ir jāizvērtē, ar kuru brīdi apstrīdētā norma atzīstama par
11spēkā neesošu.
1224.1. Apstrīdēto normu ir izdevusi institūcija, kurai
13nav bijis atbilstošas demokrātiskā procesā iegūtas leģitimācijas.
14Satversmes tiesa šādas normas atzīst par izdotām ultra
15vires (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 22.
16oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 3.
17punktu).
18Arī tiesību doktrīnā atzīts, ka ultra vires princips
19piemērojams divos gadījumos: pirmkārt, ja deleģētās likumdošanas
20procesā ir izdota norma ārpus pilnvarojuma jeb pārkāpjot
21pilnvarojumu; otrkārt, ja iestāde, kas izdevusi normu, vispār nav
22bijusi tiesīga izdot ārējos normatīvos aktus, jo nav bijusi
23atbilstoši leģitimēta (sk.: Kirste S. Theorie der Körperschaft
24des öffentlichen Rechts: Verwaltungshistorische,
25organisationstheoretische und verwaltungsorganisationsrechtliche
26Aspekte. Heidelberg: Books on Demand, 2017, S. 435).
27Gadījumos, kad apstrīdētā norma atzīta par izdotu ultra
28vires, Satversmes tiesa parasti lemj, ka tā nav spēkā no tās
29izdošanas brīža (sk., piemēram, 1998. gada 10. jūnija
30sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu daļu un 2014. gada 12.
31decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 13. punktu). Tomēr,
32kā Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, atsevišķos gadījumos ir
33iespējams un pat nepieciešams tas, ka apstrīdētā norma nezaudē
34spēku no sprieduma pasludināšanas dienas vai kāda brīža pagātnē.
35Īpaši nozīmīgi tas ir gadījumos, ja pēc apstrīdētās normas spēka
36zaudēšanas neviens normatīvais akts kādu jautājumu precīzi
37neregulētu, un tas Satversmei neatbilstu vēl vairāk kā
38pašreizējais stāvoklis. Tāpēc izņēmuma gadījumā ir pieļaujams
39tas, ka apstrīdētais akts, kaut arī pēc formas ir izdots ultra
40vires, tomēr paliek spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā
41jaunās normas (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002.
42gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas
433. punktu).
4424.2. Izmantojot likumdevēja piešķirtās tiesības,
45Satversmes tiesai iespēju robežās jāgādā par to, lai situācija,
46kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku,
47neradītu personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, kā
48arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības
49interesēm. Proti, likums Satversmes tiesai ne vien dod pilnvaras,
50bet arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā
51realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru
52(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā
53Nr. 2005-12-0103 25. punktu un 2019. gada 7. novembra sprieduma
54lietā Nr. 2018-25-01 31. punktu).
55Lai izvērtētu, vai atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no
562019. gada 1. janvāra, Satversmes tiesai citstarp jāņem vērā
57sekas, kādas varētu radīt apstrīdētās normas atzīšana par spēkā
58neesošu ar atpakaļejošu datumu.
59Apstrīdētā norma vairs nav piemērojama. Atbilstoši Normatīvo
60noteikumu Nr. 198 8. punktam tirgus dalībniekiem maksājums
61Komisijas darbības finansēšanai jāveic līdz ceturksnim sekojošā
62mēneša 30. datumam. Tātad maksājumi par 2019. gada pēdējo
63ceturksni bija jāveic līdz 2020. gada 30. janvārim. Turklāt
64Komisija, lai gan tā apstrīdētās normas izdošanas brīdī nebija
65atbilstoši demokrātiski leģitimēta ārējo normatīvo aktu
66izdošanai, tomēr bija atbildīga par tirgus dalībnieku, arī
67Pieteikuma iesniedzējas, uzraudzību likumdevēja noteiktajā
68kārtībā.
69Pienācīgā finanšu un kapitāla tirgus funkcionēšanā un
70uzraudzībā ir ieinteresēti visi tirgus dalībnieki, tostarp
71Pieteikuma iesniedzēja, kā arī valsts un sabiedrība kopumā.
72Savukārt iespējas uzraudzīt Komisijas darbību, tāpat kā pienākums
73nodrošināt tās atbilstošu demokrātisko leģitimāciju, ir
74likumdevējam.
75Saskaņā ar Komisijas likuma 22. panta pirmo daļu Komisijas
76darbība tiek finansēta vienīgi no tirgus dalībnieku maksājumiem.
77Kredītiestāžu maksājumu īpatsvars visu tirgus dalībnieku
78maksājumu kopsummā 2019. gadā bija 73,7 procenti. Tātad
79kredītiestāžu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai veido
80nozīmīgu daļu jeb gandrīz trīs ceturtdaļas no Komisijas
81ieņēmumiem un tie ir būtiski, lai nodrošinātu efektīvu finanšu un
82kapitāla tirgus uzraudzību un pilnvērtīgu Komisijas darbību
83citstarp atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem šajā
84jomā.
8524.3. Saeima 2019. gada 13. jūnijā pieņēma likumu
86"Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
87likumā", kas stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā. Ar
88minētajiem grozījumiem Saeima noteica, ka Komisijas padome sastāv
89no trim padomes locekļiem, tostarp Komisijas priekšsēdētāja. Tos
90visus amatā apstiprina Saeima: Komisijas priekšsēdētāju pēc
91Ministru kabineta ieteikuma, bet padomes locekļus pēc
92priekšsēdētāja ieteikuma, kas saskaņots ar finanšu ministru un
93Latvijas Bankas padomi (sk. Komisijas likuma 13. panta otro un
94trešo daļu).
95Likumprojekta anotācijā, citstarp atsaucoties uz Valsts
96prezidenta Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei 2015. gada 22.
97maija priekšlikumiem, norādīts, ka atbilstošas demokrātiskās
98leģitimitātes nodrošināšanai un Komisijas kā autonomas valsts
99iestādes tiesību izdot ārējos normatīvos aktus stiprināšanai
100nepieciešams, lai par visu Komisijas padomes locekļu
101apstiprināšanu turpmāk lemtu Saeima. Savukārt Komisijas likuma
102pārejas noteikumos, citstarp atsaucoties uz Satversmes tiesas
103judikatūru, tika noteikta pāreja uz jauno tiesisko regulējumu
104(sk. 2019. gada 3. aprīlī Saeimā iesniegtā likumprojekta Nr.
105292/Lp13"Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
106likumā" anotāciju).
107Komisijas likuma pārejas noteikumu 23. punkts, ar kuru likums
108tika papildināts ar minētajiem grozījumiem, nosaka:
109"Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. oktobrim izvirza
110apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja amata pretendentu.
111Līdzšinējais priekšsēdētājs turpina pildīt savus amata pienākumus
112līdz jauna priekšsēdētāja apstiprināšanai vai līdz brīdim, kad
113Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata saskaņā ar šā likuma 14.
114panta 1. punktu. Līdzšinējais priekšsēdētāja vietnieks turpina
115pildīt savus amata pienākumus līdz brīdim, kad Saeima apstiprina
116amatā pirmo jauno padomes locekli. Līdzšinējie padomes locekļi,
117kurus amatā iecēlis priekšsēdētājs, turpina pildīt savus amata
118pienākumus līdz brīdim, kad Saeima apstiprina amatā otru jauno
119padomes locekli. Saeimas apstiprinātais jaunais priekšsēdētājs
120pēc saskaņošanas ar finanšu ministru un Latvijas Bankas padomi
121bez kavēšanās virza apstiprināšanai Saeimā jaunos padomes locekļu
122amata pretendentus."
123Saeima 2019. gada 24. oktobrī apstiprināja amatā jauno
124Komisijas priekšsēdētāju, bet 2019. gada 7. novembrī - pirmo
125jauno padomes locekli. Darbu Komisijas padomē līdz otra jaunā
126padomes locekļa apstiprināšanai amatā turpina līdzšinējie trīs
127padomes locekļi.
128Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija ir
129secinājusi, ka Saeimas gribas izteikuma procedūra un forma nav
130noteikta, tāpēc izšķiroši ir konstatēt to, ka šāda griba patiešām
131ir vai ir bijusi (sk. Valsts prezidenta Konstitucionālo
132tiesību komisijas 2010. gada 18. janvāra viedokļa "Par
133Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu
134saņemšanai" 49. punktu).
135Satversmes tiesa secina: Saeima ir apzinājusies, ka Komisijas
136padomei trūka atbilstošas demokrātiskās leģitimācijas ārējo
137normatīvo aktu izdošanai, un, grozot Komisijas likuma normas par
138padomes locekļu apstiprināšanu kārtību, tā ir demokrātiski
139leģitimējusi visus Komisijas padomes locekļus. Savukārt, pieņemot
140Komisijas likuma pārejas noteikumu 23. punktu, likumdevējs ir
141lēmis arī par konkrētajiem trim Komisijas padomes locekļiem,
142kurus Komisijas priekšsēdētājs bija iecēlis amatā saskaņā ar
143tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2019. gada 28. jūnijam.
144Tomēr no tā, ka Saeima tās apstiprinātajam jaunajam Komisijas
145priekšsēdētājam uzdeva "bez kavēšanās" virzīt
146apstiprināšanai Saeimā jaunos padomes locekļu amata pretendentus,
147izriet, ka likumdevēja mērķis bija pēc iespējas drīzāk nodrošināt
148to, lai viss Komisijas padomes sastāvs būtu atbilstoši
149demokrātiski leģitimēts, un pārejas noteikumos paredzētais ir
150vienīgi situācijas pagaidu noregulējums.
151Turklāt tad, ja Satversmes tiesa atzītu apstrīdēto normu par
152spēkā neesošu no tās izdošanas brīža, 2019. gadā nebūtu noteikts
153precīzs apmērs, kādā kredītiestādēm jāveic maksājumi Komisijas
154darbības finansēšanai, un būtu piemērojama Kredītiestāžu likuma
155100.1 panta pirmā daļa, kas pieļauj to, ka
156kredītiestāžu maksājuma apmērs ir lielāks par apstrīdētajā normā
157noteikto.
158Tādējādi, ņemot vērā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības
159būtisko nozīmi valsts tautsaimniecības un sabiedrības labklājības
160jomā, kredītiestāžu maksājumu īpatsvaru Komisijas budžeta
161ieņēmumos, kā arī likumdevēja rīcību, kas vērsta uz atbilstošu
162padomes demokrātisko leģitimāciju, izskatāmajā lietā nav
163iespējams atzīt apstrīdēto normu par spēku zaudējušu no kāda
164brīža pagātnē. Šāds risinājums nebūtu savienojams ar
165nepieciešamību nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību un
166aizsargāt sabiedrības labklājību.
167Nolēmumu
168daļa
169Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,
170Satversmes tiesa
171nosprieda:
172atzīt Finanšu un kapitāla tirgus
173komisijas 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu
174Nr. 198 "Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku
175maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
176finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas
177normatīvie noteikumi" 2.11. punktu par neatbilstošu Latvijas
178Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
179Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
180Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
181Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.
182Ziemele
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.