24. punkts

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

2daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa ir atzinusi par

3neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

4par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

5dienas, ja tiesa nav noteikusi citādi.

6Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma aizskar tās

7pamattiesības jau kopš šīs normas spēkā stāšanās brīža, tāpēc

8lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu attiecībā uz to par

9spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra. Tādējādi Satversmes

10tiesai ir jāizvērtē, ar kuru brīdi apstrīdētā norma atzīstama par

11spēkā neesošu.

1224.1. Apstrīdēto normu ir izdevusi institūcija, kurai

13nav bijis atbilstošas demokrātiskā procesā iegūtas leģitimācijas.

14Satversmes tiesa šādas normas atzīst par izdotām ultra

15vires (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 22.

16oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 3.

17punktu).

18Arī tiesību doktrīnā atzīts, ka ultra vires princips

19piemērojams divos gadījumos: pirmkārt, ja deleģētās likumdošanas

20procesā ir izdota norma ārpus pilnvarojuma jeb pārkāpjot

21pilnvarojumu; otrkārt, ja iestāde, kas izdevusi normu, vispār nav

22bijusi tiesīga izdot ārējos normatīvos aktus, jo nav bijusi

23atbilstoši leģitimēta (sk.: Kirste S. Theorie der Körperschaft

24des öffentlichen Rechts: Verwaltungshistorische,

25organisationstheoretische und verwaltungsorganisationsrechtliche

26Aspekte. Heidelberg: Books on Demand, 2017, S. 435).

27Gadījumos, kad apstrīdētā norma atzīta par izdotu ultra

28vires, Satversmes tiesa parasti lemj, ka tā nav spēkā no tās

29izdošanas brīža (sk., piemēram, 1998. gada 10. jūnija

30sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu daļu un 2014. gada 12.

31decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 13. punktu). Tomēr,

32kā Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, atsevišķos gadījumos ir

33iespējams un pat nepieciešams tas, ka apstrīdētā norma nezaudē

34spēku no sprieduma pasludināšanas dienas vai kāda brīža pagātnē.

35Īpaši nozīmīgi tas ir gadījumos, ja pēc apstrīdētās normas spēka

36zaudēšanas neviens normatīvais akts kādu jautājumu precīzi

37neregulētu, un tas Satversmei neatbilstu vēl vairāk kā

38pašreizējais stāvoklis. Tāpēc izņēmuma gadījumā ir pieļaujams

39tas, ka apstrīdētais akts, kaut arī pēc formas ir izdots ultra

40vires, tomēr paliek spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā

41jaunās normas (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002.

42gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas

433. punktu).

4424.2. Izmantojot likumdevēja piešķirtās tiesības,

45Satversmes tiesai iespēju robežās jāgādā par to, lai situācija,

46kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku,

47neradītu personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, kā

48arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības

49interesēm. Proti, likums Satversmes tiesai ne vien dod pilnvaras,

50bet arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā

51realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru

52(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

53Nr. 2005-12-0103 25. punktu un 2019. gada 7. novembra sprieduma

54lietā Nr. 2018-25-01 31. punktu).

55Lai izvērtētu, vai atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no

562019. gada 1. janvāra, Satversmes tiesai citstarp jāņem vērā

57sekas, kādas varētu radīt apstrīdētās normas atzīšana par spēkā

58neesošu ar atpakaļejošu datumu.

59Apstrīdētā norma vairs nav piemērojama. Atbilstoši Normatīvo

60noteikumu Nr. 198 8. punktam tirgus dalībniekiem maksājums

61Komisijas darbības finansēšanai jāveic līdz ceturksnim sekojošā

62mēneša 30. datumam. Tātad maksājumi par 2019. gada pēdējo

63ceturksni bija jāveic līdz 2020. gada 30. janvārim. Turklāt

64Komisija, lai gan tā apstrīdētās normas izdošanas brīdī nebija

65atbilstoši demokrātiski leģitimēta ārējo normatīvo aktu

66izdošanai, tomēr bija atbildīga par tirgus dalībnieku, arī

67Pieteikuma iesniedzējas, uzraudzību likumdevēja noteiktajā

68kārtībā.

69Pienācīgā finanšu un kapitāla tirgus funkcionēšanā un

70uzraudzībā ir ieinteresēti visi tirgus dalībnieki, tostarp

71Pieteikuma iesniedzēja, kā arī valsts un sabiedrība kopumā.

72Savukārt iespējas uzraudzīt Komisijas darbību, tāpat kā pienākums

73nodrošināt tās atbilstošu demokrātisko leģitimāciju, ir

74likumdevējam.

75Saskaņā ar Komisijas likuma 22. panta pirmo daļu Komisijas

76darbība tiek finansēta vienīgi no tirgus dalībnieku maksājumiem.

77Kredītiestāžu maksājumu īpatsvars visu tirgus dalībnieku

78maksājumu kopsummā 2019. gadā bija 73,7 procenti. Tātad

79kredītiestāžu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai veido

80nozīmīgu daļu jeb gandrīz trīs ceturtdaļas no Komisijas

81ieņēmumiem un tie ir būtiski, lai nodrošinātu efektīvu finanšu un

82kapitāla tirgus uzraudzību un pilnvērtīgu Komisijas darbību

83citstarp atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem šajā

84jomā.

8524.3. Saeima 2019. gada 13. jūnijā pieņēma likumu

86"Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

87likumā", kas stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā. Ar

88minētajiem grozījumiem Saeima noteica, ka Komisijas padome sastāv

89no trim padomes locekļiem, tostarp Komisijas priekšsēdētāja. Tos

90visus amatā apstiprina Saeima: Komisijas priekšsēdētāju pēc

91Ministru kabineta ieteikuma, bet padomes locekļus pēc

92priekšsēdētāja ieteikuma, kas saskaņots ar finanšu ministru un

93Latvijas Bankas padomi (sk. Komisijas likuma 13. panta otro un

94trešo daļu).

95Likumprojekta anotācijā, citstarp atsaucoties uz Valsts

96prezidenta Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei 2015. gada 22.

97maija priekšlikumiem, norādīts, ka atbilstošas demokrātiskās

98leģitimitātes nodrošināšanai un Komisijas kā autonomas valsts

99iestādes tiesību izdot ārējos normatīvos aktus stiprināšanai

100nepieciešams, lai par visu Komisijas padomes locekļu

101apstiprināšanu turpmāk lemtu Saeima. Savukārt Komisijas likuma

102pārejas noteikumos, citstarp atsaucoties uz Satversmes tiesas

103judikatūru, tika noteikta pāreja uz jauno tiesisko regulējumu

104(sk. 2019. gada 3. aprīlī Saeimā iesniegtā likumprojekta Nr.

105292/Lp13"Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

106likumā" anotāciju).

107Komisijas likuma pārejas noteikumu 23. punkts, ar kuru likums

108tika papildināts ar minētajiem grozījumiem, nosaka:

109"Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. oktobrim izvirza

110apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja amata pretendentu.

111Līdzšinējais priekšsēdētājs turpina pildīt savus amata pienākumus

112līdz jauna priekšsēdētāja apstiprināšanai vai līdz brīdim, kad

113Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata saskaņā ar šā likuma 14.

114panta 1. punktu. Līdzšinējais priekšsēdētāja vietnieks turpina

115pildīt savus amata pienākumus līdz brīdim, kad Saeima apstiprina

116amatā pirmo jauno padomes locekli. Līdzšinējie padomes locekļi,

117kurus amatā iecēlis priekšsēdētājs, turpina pildīt savus amata

118pienākumus līdz brīdim, kad Saeima apstiprina amatā otru jauno

119padomes locekli. Saeimas apstiprinātais jaunais priekšsēdētājs

120pēc saskaņošanas ar finanšu ministru un Latvijas Bankas padomi

121bez kavēšanās virza apstiprināšanai Saeimā jaunos padomes locekļu

122amata pretendentus."

123Saeima 2019. gada 24. oktobrī apstiprināja amatā jauno

124Komisijas priekšsēdētāju, bet 2019. gada 7. novembrī - pirmo

125jauno padomes locekli. Darbu Komisijas padomē līdz otra jaunā

126padomes locekļa apstiprināšanai amatā turpina līdzšinējie trīs

127padomes locekļi.

128Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija ir

129secinājusi, ka Saeimas gribas izteikuma procedūra un forma nav

130noteikta, tāpēc izšķiroši ir konstatēt to, ka šāda griba patiešām

131ir vai ir bijusi (sk. Valsts prezidenta Konstitucionālo

132tiesību komisijas 2010. gada 18. janvāra viedokļa "Par

133Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu

134saņemšanai" 49. punktu).

135Satversmes tiesa secina: Saeima ir apzinājusies, ka Komisijas

136padomei trūka atbilstošas demokrātiskās leģitimācijas ārējo

137normatīvo aktu izdošanai, un, grozot Komisijas likuma normas par

138padomes locekļu apstiprināšanu kārtību, tā ir demokrātiski

139leģitimējusi visus Komisijas padomes locekļus. Savukārt, pieņemot

140Komisijas likuma pārejas noteikumu 23. punktu, likumdevējs ir

141lēmis arī par konkrētajiem trim Komisijas padomes locekļiem,

142kurus Komisijas priekšsēdētājs bija iecēlis amatā saskaņā ar

143tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2019. gada 28. jūnijam.

144Tomēr no tā, ka Saeima tās apstiprinātajam jaunajam Komisijas

145priekšsēdētājam uzdeva "bez kavēšanās" virzīt

146apstiprināšanai Saeimā jaunos padomes locekļu amata pretendentus,

147izriet, ka likumdevēja mērķis bija pēc iespējas drīzāk nodrošināt

148to, lai viss Komisijas padomes sastāvs būtu atbilstoši

149demokrātiski leģitimēts, un pārejas noteikumos paredzētais ir

150vienīgi situācijas pagaidu noregulējums.

151Turklāt tad, ja Satversmes tiesa atzītu apstrīdēto normu par

152spēkā neesošu no tās izdošanas brīža, 2019. gadā nebūtu noteikts

153precīzs apmērs, kādā kredītiestādēm jāveic maksājumi Komisijas

154darbības finansēšanai, un būtu piemērojama Kredītiestāžu likuma

155100.1 panta pirmā daļa, kas pieļauj to, ka

156kredītiestāžu maksājuma apmērs ir lielāks par apstrīdētajā normā

157noteikto.

158Tādējādi, ņemot vērā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības

159būtisko nozīmi valsts tautsaimniecības un sabiedrības labklājības

160jomā, kredītiestāžu maksājumu īpatsvaru Komisijas budžeta

161ieņēmumos, kā arī likumdevēja rīcību, kas vērsta uz atbilstošu

162padomes demokrātisko leģitimāciju, izskatāmajā lietā nav

163iespējams atzīt apstrīdēto normu par spēku zaudējušu no kāda

164brīža pagātnē. Šāds risinājums nebūtu savienojams ar

165nepieciešamību nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību un

166aizsargāt sabiedrības labklājību.

167Nolēmumu

168daļa

169Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

170Satversmes tiesa

171nosprieda:

172atzīt Finanšu un kapitāla tirgus

173komisijas 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu

174Nr. 198 "Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku

175maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

176finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas

177normatīvie noteikumi" 2.11. punktu par neatbilstošu Latvijas

178Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

179Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

180Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

181Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

182Ziemele