6. pants

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam.

Tirgus dalībniekiem noteiktie maksājumi Komisijas darbības

finansēšanai esot pielīdzināmi valsts noteiktai nodevai par

tirgus dalībnieku darbības uzraudzību. Taču saskaņā ar

normatīvajiem aktiem ne visiem tirgus dalībniekiem vajagot šādus

maksājumus veikt. Tādējādi tirgus dalībnieku starpā un arī

kredītiestāžu līmenī darbojoties solidaritātes princips un tiekot

pieļauts tas, ka vienu tirgus dalībnieku uzraudzības izmaksas

tiek segtas no citu tirgus dalībnieku maksājumiem Komisijas

darbības finansēšanai. Turklāt Komisija esot kredītiestādēm

radījusi labvēlīgākus apstākļus, nenosakot maksājumu likumdevēja

pieļautajā maksimālajā apmērā.

Tirgus dalībnieku uzraudzība esot komplekss pasākumu kopums,

kas vērsts uz Komisijas likumā noteikto Komisijas darbības mērķu

sasniegšanu. Tādējādi katram tirgus dalībniekam vai dalībnieku

grupai neesot pilnībā jāsedz savas uzraudzības faktiskās

izmaksas, bet gan visiem tirgus dalībniekiem kopā jāspēj

nodrošināt Komisijas darbības nepārtrauktību un neatkarību.

Komisijai, izdodot normatīvos noteikumus, ar kuriem tiek

noteikts Komisijas darbības finansēšanai veicamo maksājumu

apmērs, esot jāņem vērā tirgus dalībnieku darbību regulējošos

likumos noteiktais pilnvarojums, pieļautais maksājuma apmērs un

tā aprēķināšanas kārtība. Kredītiestādes un citi tirgus

dalībnieki neatrodoties salīdzināmos apstākļos attiecībā uz

maksājumiem Komisijas darbības finansēšanai, jo likumdevējs

noteicis atšķirīgu normatīvo regulējumu katrai tirgus dalībnieku

grupai. Tāpat esot jāņem vērā tas, ka kredītiestādes var būt ne

tikai monetāro finanšu iestāžu jomas dalībnieces, bet, piemēram,

arī finanšu instrumentu tirgus dalībnieces, taču šajā aspektā

neveic maksājumus Komisijas darbības finansēšanai. Tādējādi ar

apstrīdēto normu neesot pieļauta atšķirīga attieksme pret

kredītiestādēm.