6. punkts

1Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta

3pirmajam teikumam.

4Tirgus dalībniekiem noteiktie maksājumi Komisijas darbības

5finansēšanai esot pielīdzināmi valsts noteiktai nodevai par

6tirgus dalībnieku darbības uzraudzību. Taču saskaņā ar

7normatīvajiem aktiem ne visiem tirgus dalībniekiem vajagot šādus

8maksājumus veikt. Tādējādi tirgus dalībnieku starpā un arī

9kredītiestāžu līmenī darbojoties solidaritātes princips un tiekot

10pieļauts tas, ka vienu tirgus dalībnieku uzraudzības izmaksas

11tiek segtas no citu tirgus dalībnieku maksājumiem Komisijas

12darbības finansēšanai. Turklāt Komisija esot kredītiestādēm

13radījusi labvēlīgākus apstākļus, nenosakot maksājumu likumdevēja

14pieļautajā maksimālajā apmērā.

15Tirgus dalībnieku uzraudzība esot komplekss pasākumu kopums,

16kas vērsts uz Komisijas likumā noteikto Komisijas darbības mērķu

17sasniegšanu. Tādējādi katram tirgus dalībniekam vai dalībnieku

18grupai neesot pilnībā jāsedz savas uzraudzības faktiskās

19izmaksas, bet gan visiem tirgus dalībniekiem kopā jāspēj

20nodrošināt Komisijas darbības nepārtrauktību un neatkarību.

21Komisijai, izdodot normatīvos noteikumus, ar kuriem tiek

22noteikts Komisijas darbības finansēšanai veicamo maksājumu

23apmērs, esot jāņem vērā tirgus dalībnieku darbību regulējošos

24likumos noteiktais pilnvarojums, pieļautais maksājuma apmērs un

25tā aprēķināšanas kārtība. Kredītiestādes un citi tirgus

26dalībnieki neatrodoties salīdzināmos apstākļos attiecībā uz

27maksājumiem Komisijas darbības finansēšanai, jo likumdevējs

28noteicis atšķirīgu normatīvo regulējumu katrai tirgus dalībnieku

29grupai. Tāpat esot jāņem vērā tas, ka kredītiestādes var būt ne

30tikai monetāro finanšu iestāžu jomas dalībnieces, bet, piemēram,

31arī finanšu instrumentu tirgus dalībnieces, taču šajā aspektā

32neveic maksājumus Komisijas darbības finansēšanai. Tādējādi ar

33apstrīdēto normu neesot pieļauta atšķirīga attieksme pret

34kredītiestādēm.