7. punkts

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2uzskata, ka visi tirgus dalībnieki, kuru darbības uzraudzību veic

3Komisija un kuriem likums nosaka pienākumu veikt maksājumus

4Komisijas darbības finansēšanai, atrodas vienādos un salīdzināmos

5apstākļos.

6Ar apstrīdēto normu kredītiestādēm esot noteikts procentuālā

7izteiksmē lielāka apmēra maksājums nekā iepriekš, savukārt citiem

8tirgus dalībniekiem tas esot noteikts iepriekšējā apmērā.

9Tādējādi apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret

10vienādos un salīdzināmos apstākļos esošām personām.

11Neesot šaubu par Komisijas kompetenci izdot apstrīdēto normu

12un to, ka šī norma ir izdota pienācīgā kārtībā. Savukārt

13kredītiestāžu vidējā aktīvu līmeņa prognozi nevarot uzskatīt par

14leģitīmu mērķi atšķirīgas attieksmes noteikšanai pret

15kredītiestādēm. Tomēr Komisija esot sniegusi matemātiskā loģikā

16un kredītiestāžu darbībā balstītu pamatojumu par šā apstākļa

17sasaisti ar nepieciešamību palielināt maksājuma apmēru

18kredītiestādēm un Tieslietu ministrija neesot kompetenta apšaubīt

19Komisijas sniegtos argumentus.

20Normatīvie akti nenosakot, ka konkrētas tirgus dalībnieku

21grupas maksājumi būtu izlietojami vienīgi tās uzraudzības

22nodrošināšanai. Komisijai, nosakot tirgus dalībnieku maksājumu

23apmēru, esot tiesības piemērot solidaritātes principu un

24konkrētai tirgus dalībnieku grupai noteikt tādu maksājumu, lai

25tiktu segts arī citu tirgus dalībnieku uzraudzības pašfinansējuma

26deficīts. Tomēr šāda lēmuma samērīgums esot atkarīgs no tā, vai

27Komisija lēmuma pieņemšanā ir ievērojusi tādus pašas norādītos

28apsvērumus kā konkrētas tirgus dalībnieku grupas spēja segt

29uzraudzības izmaksas ar faktiskajiem uzraudzības maksājumiem,

30katra tirgus dalībnieka darbības specifika, tirgus rādītāji, visu

31tirgus dalībnieku interešu saskaņošana.