11. pants

Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu

izvērtēt Imigrācijas likuma 61. panta astotās daļas un 63. panta

septītās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam.

Imigrācijas likuma 61. panta astotā daļa noteic, ka gadījumā,

ja iekšlietu ministra lēmums par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā

ir pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas

vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, to var

pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs. Atbilstoši

Imigrācijas likuma 63. panta trešajai daļai, pieņemot lēmumu par

ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā, vienlaikus nosaka ieceļošanas

aizliegumu uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Imigrācijas likuma

63. panta septītā daļa noteic, ka gadījumā, ja ieceļošanas

aizlieguma termiņš pārsniedz trīs gadus, iestāde, kas pieņēma

lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā, pārskata pieņemto

lēmumu ik pēc trim gadiem no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas

un, ja ir zudusi nepieciešamība ārzemnieka iekļaušanai Sarakstā

uz attiecīgo termiņu, pieņem lēmumu saīsināt ieceļošanas

aizlieguma termiņu vai atcelt ieceļošanas aizliegumu.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta

pirmo daļu konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai

var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē

noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst

augstāka juridiska spēka tiesību normai. Personas pamattiesību

aizskārums Satversmes tiesas likuma izpratnē ir saprotams

tādējādi, ka apstrīdētā norma rada nelabvēlīgas sekas tieši

pieteikuma iesniedzējam (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 11.

novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2002-07-01

3. punktu).

Šo jautājumu jau ir vērtējusi kolēģija, lemjot par lietas

ierosināšanu, jo saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta

piekto daļu kolēģija, izskatot pieteikumu, ir tiesīga atteikties

ierosināt lietu, ja tas neatbilst šā likuma 18. vai

19.-19.3 panta prasībām. Tomēr šajā vērtējumā kolēģija

ir ierobežota tās rīcībā esošo materiālu ziņā. Satversmes tiesa,

izskatot lietu, atkārtoti vērtē personas tiesību aizskārumu,

ņemot vērā lietas sagatavošanas stadijā savāktos materiālus

(sal. sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 8. punktu).

No lietas materiāliem izriet, ka ar iekšlietu ministra 2016.

gada 6. aprīļa lēmumu Pieteikuma iesniedzējs iekļauts Sarakstā,

nosakot viņam ieceļošanas aizliegumu uz nenoteiktu laiku. Saskaņā

ar Imigrācijas likuma 63. panta septīto daļu iekšlietu ministrs

pirms 2019. gada 9. maija lēmuma pieņemšanas ir pārskatījis

sākotnējo lēmumu un secinājis, ka vēl joprojām pastāv

nepieciešamība pēc tā, lai Pieteikuma iesniedzējs būtu iekļauts

Sarakstā un viņam būtu noteikts ieceļošanas aizliegums uz

nenoteiktu laiku. Imigrācijas likuma 63. panta septītā daļa

nenoteic procesuālo kārtību, kādā pārsūdzams tajā minētais

lēmums, ar kuru pārskatīts sākotnējais lēmums par ārzemnieka

iekļaušanu Sarakstā. Tomēr iekšlietu ministra 2019. gada 9. maija

lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta

astoto daļu lēmums pārsūdzams ģenerālprokuroram. Arī Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departaments atzinis, ka Imigrācijas

likuma 63. panta septītajā daļā minētā lēmuma, kurš pieņemts,

pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai

pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, tiesiskuma

izvērtēšana ietilpst ģenerālprokurora kompetencē (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 15. un 17.-19. lp.). Tādējādi izskatāmajā

gadījumā, kad Imigrācijas likuma 63. panta septītajā daļā

paredzētais lēmums pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības

iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto

informāciju, tas saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta astoto

daļu ir pārsūdzams ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.

Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētajās normās ietvertais

regulējums attiecībā uz kārtību, kādā pārsūdzams iekšlietu

ministra lēmums par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā un lēmums, ar

kuru pārskatīts sākotnējais lēmums, Pieteikuma iesniedzēja

tiesības uz taisnīgu tiesu, kas noteiktas Satversmes 92. panta

pirmajā teikumā, aizskarot tādējādi, ka sūdzību par iekšlietu

ministra lēmumu izskata ģenerālprokurors. Tomēr kārtību, kādā

pārsūdzams tāds iekšlietu ministra lēmums, kas pieņemts,

pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai

pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, reglamentē

Imigrācijas likuma 61. panta astotā daļa. Imigrācijas likuma 63.

panta septītā daļa noteic vienīgi pienākumu iestādei, kura

pieņēma sākotnējo lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā, šo

lēmumu periodiski pārskatīt. Pieteikuma iesniedzējs savā

pieteikumā nav izteicis atsevišķus apsvērumus par pārskatīšanas

pienākuma neatbilstību Satversmei.

Satversmes tiesa secina: lai gan Imigrācijas likuma 63. panta

septītā daļa Pieteikuma iesniedzējam ir piemērota, tā tomēr nav

radījusi viņam nelabvēlīgas tiesiskas sekas tādējādi, ka pati par

sevi būtu liegusi pārsūdzēt iekšlietu ministra lēmumu Satversmes

92. panta pirmajam teikumam atbilstošā veidā. Tādēļ saskaņā ar

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu

tiesvedību lietā šajā daļā turpināt nav iespējams.

Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par

Imigrācijas likuma 63. panta septītās daļas atbilstību Satversmes

92. panta pirmajam teikumam ir izbeidzama.