11. pants

1Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu

2izvērtēt Imigrācijas likuma 61. panta astotās daļas un 63. panta

3septītās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

4teikumam.

5Imigrācijas likuma 61. panta astotā daļa noteic, ka gadījumā,

6ja iekšlietu ministra lēmums par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā

7ir pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas

8vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, to var

9pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs. Atbilstoši

10Imigrācijas likuma 63. panta trešajai daļai, pieņemot lēmumu par

11ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā, vienlaikus nosaka ieceļošanas

12aizliegumu uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Imigrācijas likuma

1363. panta septītā daļa noteic, ka gadījumā, ja ieceļošanas

14aizlieguma termiņš pārsniedz trīs gadus, iestāde, kas pieņēma

15lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā, pārskata pieņemto

16lēmumu ik pēc trim gadiem no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas

17un, ja ir zudusi nepieciešamība ārzemnieka iekļaušanai Sarakstā

18uz attiecīgo termiņu, pieņem lēmumu saīsināt ieceļošanas

19aizlieguma termiņu vai atcelt ieceļošanas aizliegumu.

20Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta

21pirmo daļu konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai

22var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē

23noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst

24augstāka juridiska spēka tiesību normai. Personas pamattiesību

25aizskārums Satversmes tiesas likuma izpratnē ir saprotams

26tādējādi, ka apstrīdētā norma rada nelabvēlīgas sekas tieši

27pieteikuma iesniedzējam (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 11.

28novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2002-07-01

293. punktu).

30Šo jautājumu jau ir vērtējusi kolēģija, lemjot par lietas

31ierosināšanu, jo saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta

32piekto daļu kolēģija, izskatot pieteikumu, ir tiesīga atteikties

33ierosināt lietu, ja tas neatbilst šā likuma 18. vai

3419.-19.3 panta prasībām. Tomēr šajā vērtējumā kolēģija

35ir ierobežota tās rīcībā esošo materiālu ziņā. Satversmes tiesa,

36izskatot lietu, atkārtoti vērtē personas tiesību aizskārumu,

37ņemot vērā lietas sagatavošanas stadijā savāktos materiālus

38(sal. sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par

39tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 8. punktu).

40No lietas materiāliem izriet, ka ar iekšlietu ministra 2016.

41gada 6. aprīļa lēmumu Pieteikuma iesniedzējs iekļauts Sarakstā,

42nosakot viņam ieceļošanas aizliegumu uz nenoteiktu laiku. Saskaņā

43ar Imigrācijas likuma 63. panta septīto daļu iekšlietu ministrs

44pirms 2019. gada 9. maija lēmuma pieņemšanas ir pārskatījis

45sākotnējo lēmumu un secinājis, ka vēl joprojām pastāv

46nepieciešamība pēc tā, lai Pieteikuma iesniedzējs būtu iekļauts

47Sarakstā un viņam būtu noteikts ieceļošanas aizliegums uz

48nenoteiktu laiku. Imigrācijas likuma 63. panta septītā daļa

49nenoteic procesuālo kārtību, kādā pārsūdzams tajā minētais

50lēmums, ar kuru pārskatīts sākotnējais lēmums par ārzemnieka

51iekļaušanu Sarakstā. Tomēr iekšlietu ministra 2019. gada 9. maija

52lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta

53astoto daļu lēmums pārsūdzams ģenerālprokuroram. Arī Augstākās

54tiesas Administratīvo lietu departaments atzinis, ka Imigrācijas

55likuma 63. panta septītajā daļā minētā lēmuma, kurš pieņemts,

56pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai

57pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, tiesiskuma

58izvērtēšana ietilpst ģenerālprokurora kompetencē (sk. lietas

59materiālu 1. sēj. 15. un 17.-19. lp.). Tādējādi izskatāmajā

60gadījumā, kad Imigrācijas likuma 63. panta septītajā daļā

61paredzētais lēmums pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības

62iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto

63informāciju, tas saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta astoto

64daļu ir pārsūdzams ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.

65Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētajās normās ietvertais

66regulējums attiecībā uz kārtību, kādā pārsūdzams iekšlietu

67ministra lēmums par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā un lēmums, ar

68kuru pārskatīts sākotnējais lēmums, Pieteikuma iesniedzēja

69tiesības uz taisnīgu tiesu, kas noteiktas Satversmes 92. panta

70pirmajā teikumā, aizskarot tādējādi, ka sūdzību par iekšlietu

71ministra lēmumu izskata ģenerālprokurors. Tomēr kārtību, kādā

72pārsūdzams tāds iekšlietu ministra lēmums, kas pieņemts,

73pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai

74pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, reglamentē

75Imigrācijas likuma 61. panta astotā daļa. Imigrācijas likuma 63.

76panta septītā daļa noteic vienīgi pienākumu iestādei, kura

77pieņēma sākotnējo lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā, šo

78lēmumu periodiski pārskatīt. Pieteikuma iesniedzējs savā

79pieteikumā nav izteicis atsevišķus apsvērumus par pārskatīšanas

80pienākuma neatbilstību Satversmei.

81Satversmes tiesa secina: lai gan Imigrācijas likuma 63. panta

82septītā daļa Pieteikuma iesniedzējam ir piemērota, tā tomēr nav

83radījusi viņam nelabvēlīgas tiesiskas sekas tādējādi, ka pati par

84sevi būtu liegusi pārsūdzēt iekšlietu ministra lēmumu Satversmes

8592. panta pirmajam teikumam atbilstošā veidā. Tādēļ saskaņā ar

86Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu

87tiesvedību lietā šajā daļā turpināt nav iespējams.

88Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par

89Imigrācijas likuma 63. panta septītās daļas atbilstību Satversmes

9092. panta pirmajam teikumam ir izbeidzama.