14. pants

1Izvērtējot to, vai apstrīdētā norma atbilst

2Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, Satversmes tiesai

3visupirms jāpārbauda, vai ārzemniekam ir nodrošināta pieeja

4neatkarīgai un objektīvai institūcijai.

514.1. Ar spriedumu lietā Nr. 2004-14-01 Satversmes

6tiesa atzina par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam

7teikumam tādu Imigrācijas likuma normu, kas ārzemniekam vispār

8neparedzēja tiesības pārsūdzēt iekšlietu ministra lēmumu par viņa

9iekļaušanu Sarakstā. Konkretizējot Satversmes 92. panta pirmo

10teikumu kopsakarā ar Konvencijas 13. pantu, Satversmes tiesa

11atzina: lai gan tiesības uz pieeju tiesai tās institucionālajā

12aspektā šajās lietās personai var tikt nodrošinātas ierobežotā

13apmērā, tomēr nevar būt tā, ka personai nav nekādu tiesību

14aizsardzības garantiju. Personai, lai tā varētu aizstāvēt savas

15aizskartās tiesības un likumiskās intereses, ir jābūt

16nodrošinātai efektīvai tiesību aizsardzībai. Efektīvs tiesību

17aizsardzības nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no iespējas

18vērsties tiesā, bet arī no visa kopējā uzraudzības mehānisma un

19tā darbības (sk. minētā sprieduma 10. punktu).

20Pēc Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2004-14-01 tika

21pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, paredzot, ka ikvienu

22iekšlietu ministra lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā var

23pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

24Vēlāk likumdevējs paredzēja izņēmumus no šīs pārsūdzības

25kārtības attiecībā uz tiem lēmumiem, kuri pieņemti, pamatojoties

26uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas

27darbību rezultātā iegūto informāciju. Proti, ar 2006. gada 26.

28janvārī pieņemto likumu "Grozījumi Imigrācijas likumā"

29tika noteikts, ka tāds iekšlietu ministra lēmums par ārzemnieka

30iekļaušanu Sarakstā, kurš pieņemts, pamatojoties uz valsts

31drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību

32rezultātā iegūtu informāciju, un par kuru ir saņemts

33Ģenerālprokuratūras atzinums, vispār nav pārsūdzams. Taču ar

342006. gada 6. aprīļa likumu "Grozījumi Imigrācijas

35likumā" likumdevējs pārsūdzības kārtību grozīja, paredzot,

36ka šādi lēmumi pārsūdzami ģenerālprokuroram. No minēto

37Imigrācijas likuma grozījumu izstrādes materiāliem izriet, ka

38šāda atšķirīga kārtība noteikta nolūkā aizsargāt valsts drošības

39intereses. Vienīgi ģenerālprokurors varot veikt kontroli pār

40tādiem iekšlietu ministra lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz

41valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību

42rezultātā iegūto informāciju (sk. 8. Saeimas Juridiskās

43komisijas 2005. gada 13. aprīļa sēdes protokolu Nr. 287 un 8.

44Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas 2006. gada 25.

45janvāra sēdes protokolu Nr. 267 lietas materiālu 1. sēj. 80. un

4688. lp.).

47Tādējādi atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam

48likumdevējs ir paredzējis lēmumiem par personas iekļaušanu

49Sarakstā atšķirīgu pārsūdzības kārtību atkarībā no tā, vai šāds

50lēmums pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes

51izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto

52informāciju. Ja lēmuma pamatā ir šāda informācija, tad šo lēmumu

53var pārsūdzēt vienīgi ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.

54Normatīvais regulējums neparedz tiesas kompetenci pārskatīt šādus

55lēmumus. Turpretim gadījumā, kad lēmuma pamatā nav šāda

56informācija, ārzemnieks saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta

57sesto daļu ir tiesīgs mēneša laikā pēc lēmuma uzzināšanas to

58pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

5914.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka no Satversmes

6092. panta pirmā teikuma izriet likumdevēja pienākums nodrošināt

61iespēju pārsūdzēt tiesā arī tādu iekšlietu ministra lēmumu par

62ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā, kas pieņemts, pamatojoties uz

63valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību

64rezultātā iegūto informāciju. Vienīgi tiesa varot nodrošināt

65vispusīgu un objektīvu sūdzības izskatīšanu. It īpaši ņemot vērā

66faktu, ka neesot skaidri noteikti kritēriji, pēc kuru izpildes

67ārzemniekam noteiktais ieceļošanas aizlieguma termiņš tiek

68saīsināts vai ieceļošanas aizliegums tiek atcelts, esot jānovērš

69visas šaubas par galīgā lēmuma pieņēmēja objektivitāti (sk.

70lietas materiālu 1. sēj. 3. lp.).

71Saeima atzīst, ka no apstrīdētās normas izrietošā iekšlietu

72ministra lēmuma pārsūdzības kārtība nenodrošina ārzemniekam

73pieeju tiesai šā vārda institucionālajā nozīmē, jo

74ģenerālprokurors nepieder pie Satversmes 82. un 85. pantā

75minētajām tiesu varas institūcijām, kuras ir kompetentas spriest

76tiesu. Tomēr no Satversmes 92. panta neizrietot likumdevēja

77pienākums nodrošināt ārzemniekam tiesības šo lēmumu pārsūdzēt

78tiesā. Arī cita neatkarīga un objektīva institūcija atbilstošā

79procesā varot vispusīgi izvērtēt ārzemnieka sūdzību par viņa

80iekļaušanu Sarakstā (sk. lietas materiālu 1. sēj.

8146.-47. lp.).

82Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka Satversmes 92. panta

83pirmais teikums neprasa, lai persona savu aizskarto tiesību un

84likumisko interešu aizstāvībai varētu vērsties tikai Satversmes

8582. un 85. pantā minētajās tiesās (sal. sk. Satversmes tiesas

862011. gada 11. maija sprieduma lietā Nr. 2010-55-0106 20.1.

87punktu). Latvijā prokuratūra ir tiesu varas institūcija un

88ģenerālprokurors ir tiesu sistēmai piederīga amatpersona, tomēr

89prokuratūra un ģenerālprokurors nespriež tiesu. Prokuratūras

90primārā funkcija ir Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietverto

91personas tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana pirmstiesas

92kriminālprocesā, kā arī tiesiskuma uzraudzība likumā noteiktās

93kompetences ietvaros. Tomēr Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

94noteiktās jomās Latvijā ģenerālprokuroru var uzskatīt par

95efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli (sal. sk. Satversmes

96tiesas 2006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01

979.-9.3. un 14. punktu un 2017. gada 10. februāra sprieduma

98lietā Nr. 2016-06-01 31.2.1. punktu).

99Lai kādu institūciju, kurā pārsūdzams iekšlietu ministra

100lēmums par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā, atzītu par tiesu

101Satversmes 92. panta izpratnē, tai jābūt neatkarīgai, objektīvai

102un kompetentai izskatīt konkrēto jautājumu (sal. sk.

103Satversmes tiesas 2007. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr.

1042007-03-01 22.3. punktu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir

105atzinusi, ka institūcijai, kurā pārsūdzams ar izraidīšanu

106saistītais lēmums, ir jābūt neatkarīgai un objektīvai, kā arī

107kompetentai vispusīgi izvērtēt lēmuma pamatotību (sk. Eiropas

108Cilvēktiesību tiesas 2006. gada 8. jūnija sprieduma lietā

109"Lupsa v. Romania", pieteikums Nr. 10337/04, 38.

110punktu).

11114.3. Prokuratūras likuma 6. panta pirmā daļa noteic,

112ka ģenerālprokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts

113varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai amatpersonu ietekmes

114un pakļaujas tikai likumam. Prokuratūras likuma normas konkretizē

115šo principu, nosakot vairākus līdzekļus, kuru mērķis ir

116ģenerālprokurora neatkarības un objektivitātes nodrošināšana, -

117augstas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības un

118augstus ētikas un godīguma standartus (sk. Prokuratūras likuma

11933. panta pirmo daļu, 36. un 37. pantu). Turklāt saskaņā ar

120Prokuratūras likuma 38. panta pirmo daļu ģenerālprokuroru pēc

121Tieslietu padomes priekšlikuma amatā ieceļ Saeima uz pieciem

122gadiem, tādējādi nodrošinot viņa demokrātisku leģitimāciju.

123Satversmes tiesa ir atzinusi, ka viens no Satversmes 92. panta

124pirmā teikuma elementiem ir tiesu varas institūciju

125objektivitātes garantija. Ģenerālprokurora kā tiesu sistēmai

126piederīgas amatpersonas objektivitātes prasībai ir subjektīvais

127un objektīvais aspekts. Proti, ģenerālprokuroram jābūt subjektīvi

128neitrālam. Savukārt ģenerālprokurora objektīvā neitralitāte

129nozīmē, ka jābūt izslēgtām pamatotām lietas dalībnieku vai

130sabiedrības šaubām par tā objektivitāti. Turklāt nozīme var būt

131pat šķietamībai un ir nepieciešams novērst pat šķietamu

132neobjektivitāti (sal. sk. Satversmes tiesas 2013. gada 14.

133maija sprieduma lietā Nr. 2012-13-01 13.2. punktu un 2016. gada

13429. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2015‑19‑01 16.1.

135punktu). Ņemot vērā to, ka apstrīdētā norma skar

136valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību

137rezultātā iegūto informāciju, minētās atziņas par objektīvo

138neitralitāti uz izskatāmo lietu ir attiecināmas vienīgi tiktāl,

139ciktāl jābūt izslēgtām pamatotām lietas dalībnieku šaubām par

140ģenerālprokurora objektivitāti.

141Analizējot ģenerālprokurora objektivitāti, jāņem vērā

142ģenerālprokurora statuss un vieta valsts konstitucionālajā

143sistēmā. Tādēļ, lai pārliecinātos par to, ka nepastāv pamatotas

144lietas dalībnieku šaubas par ģenerālprokurora objektivitāti,

145Satversmes tiesai jāvērtē arī tas, kāda ir ģenerālprokurora

146kompetence, īstenojot uzraudzību pār valsts drošības iestāžu

147izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma

148aizsardzību.

149Saskaņā ar Prokuratūras likuma 2. panta 1. punktu un 12. pantu

150viena no prokuratūras funkcijām ir uzraudzīt operatīvās darbības,

151valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un

152valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem.

153Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 26. panta pirmajai

154daļai ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori, veicot

155uzraudzību, ir tiesīgi iepazīties ar valsts drošības iestāžu

156rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju.

157Savukārt informācijas avotu identitāti uzraudzības kārtībā atklāt

158ir aizliegts. Izņēmums ir tikai tie gadījumi, kad šādi

159informācijas avoti ir tieši iesaistīti noziedzīga nodarījuma

160izdarīšanā. Turklāt šāda informācija ir atklājama vienīgi

161ģenerālprokuroram. Īpaši pilnvarotiem prokuroriem informācijas

162avotu identitāti var atklāt tikai ar valsts drošības iestādes

163vadītāja atļauju. Tātad ģenerālprokuroram, lai gan ierobežotā

164apmērā, tomēr ir tiesības uzraudzības kārtībā iepazīties ar

165valsts drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju, kas iegūta, šīm

166iestādēm veicot operatīvās, izlūkošanas un pretizlūkošanas

167darbības.

168Normatīvajos aktos noteiktos gadījumos, veicot uzraudzību pār

169valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un

170pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības

171sistēmu, ģenerālprokurors ir arī lēmumu pieņēmējs attiecībā uz

172valsts drošības iestāžu darbību regulējošiem iekšējiem

173normatīvajiem aktiem. Proti, saskaņā ar Valsts drošības iestāžu

174likuma 26. panta piekto daļu valsts drošības iestāžu iekšējie

175normatīvie akti, kas ir saistīti ar operatīvās darbības,

176izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma

177aizsardzības sistēmu, stājas spēkā pēc saskaņošanas ar

178ģenerālprokuroru. Valsts drošības iestāžu likuma 3. panta

179piektajā daļā ir noteikts, ka izlūkošanas, pretizlūkošanas

180darbību saturu nosaka attiecīgās valsts drošības iestādes

181izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību nolikums, kura pieņemšana

182nav saskaņojama ar ģenerālprokuroru. Tomēr jāņem vērā, ka

183atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 3. panta sestajai daļai

184izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības veicamas, gan izmantojot

185savas specifiskās valsts drošības iestādes izlūkošanas,

186pretizlūkošanas darbības saskaņā ar izlūkošanas, pretizlūkošanas

187darbību nolikumu, gan veicot Operatīvās darbības likumā noteiktos

188operatīvās darbības pasākumus. Saskaņā ar Operatīvās darbības

189likuma 3. panta otro daļu un 8. panta otro daļu ģenerālprokurors

190akceptē valsts institūciju, kurām ir ar likumu noteiktas tiesības

191veikt operatīvo darbību, izdotos iekšējos normatīvos aktus par

192šīs darbības organizāciju, metodēm, taktiku, līdzekļiem un

193uzskaiti.

194Saskaņā ar apstrīdēto normu tieši ģenerālprokuroram ir

195piekritīga ārzemnieka, kurš iekļauts Sarakstā, pamatojoties uz

196valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību

197rezultātā iegūto informāciju, sūdzības par iekšlietu ministra

198lēmumu izskatīšana. Tomēr šis regulējums rada tādu situāciju, ka

199ģenerālprokurors iekšlietu ministra lēmuma pārsūdzības procesā

200pārbauda arī tādu informāciju, kas viņam iepriekš var būt bijusi

201pieejama, īstenojot uzraudzību pār valsts drošības iestāžu

202operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un

203valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu. Tādā gadījumā, kad

204ģenerālprokurors, īstenojot uzraudzību, ir atzinis valsts

205drošības iestāžu darbības atbilstību likumiem, viņš pēc būtības

206ir uzskatījis par tiesisku arī tādu informāciju, kas ir par

207pamatu ārzemnieka iekļaušanai Sarakstā. Turklāt, kā izriet no

208lietas materiālos esošajiem ģenerālprokurora lēmumiem, tajos

209norādīts vienīgi tas, ka, ņemot vērā valsts drošības iestāžu

210sniegto informāciju, pastāv nepieciešamība ārzemnieka iekļaušanai

211Sarakstā un tādēļ iekšlietu ministra lēmums ir tiesisks (sk.

212lietas materiālu 1. sēj. 9.-10. un 16. lp.). Tātad valsts

213drošības aizsardzības labad sūdzības iesniedzējam nav pieejama

214informācija par to, kā ģenerālprokurors nonācis pie tieši šāda un

215ne citāda lēmuma. Šis apstāklis kopsakarā ar faktu, ka

216ģenerālprokurors īsteno uzraudzību pār valsts drošības iestāžu

217izlūkošanas, pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma

218aizsardzību, sūdzības iesniedzējam var radīt pamatotas šaubas par

219to, vai ģenerālprokurors kā galīgais lēmuma pieņēmējs jautājumā

220par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā ir objektīvs.

221Lai sūdzības iesniedzējam nevarētu rasties iespaids, ka

222institūcija, kas izskata viņa sūdzību par iekļaušanu Sarakstā,

223nav objektīva, būtu jānovērš pamatotas lietas dalībnieku šaubas

224par šīs institūcijas objektivitāti. Satversmes tiesa secina: lai

225gan ģenerālprokurors ir tiesu sistēmai piederīga amatpersona,

226tomēr konkrētajā gadījumā nav novērstas šaubas par viņa

227objektivitāti, izskatot sūdzību par ārzemnieka iekļaušanu

228Sarakstā.

229Līdz ar to apstrīdētajā normā

230noteiktajā lēmuma par ārzemnieka iekļaušanu Sarakstā pārsūdzības

231procesā ārzemniekam nav nodrošināta pieeja tādai institūcijai,

232kas būtu objektīva.