11. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Izglītojamo ar speciālām
vajadzībām iekļaušana izglītības sistēmā
Iekļaujošas izglītības mērķis ir paplašināt pieejamību
izglītībai un veicināt visu izglītojamo, tajā skaitā izglītojamo
ar speciālām vajadzībām, līdzdalību, un nodrošināt iespējas iegūt
izglītību, jo īpaši tādēļ, ka personām ar speciālām izglītības
vajadzībām ir mazākas izredzes atrast darbu un būt ekonomiski
aktīvām nākotnē.
Sasniegtais
Lai sekmētu izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu
izglītības sistēmā un veicinātu viņu spējām, veselības stāvoklim
un attīstības līmenim atbilstošas izglītības ieguvi, 2007.gada
2.aprīlī izveidoja Valsts speciālās izglītības centru. Tā
uzdevums - koordinēt arī speciālās izglītības atbalsta sistēmas
darbību Latvijā. Atbilstoši MK 2009.gada 29.maija rīkojumam
Nr.357 "Par Izglītības satura un eksaminācijas centra,
Valsts jaunatnes iniciatīvu centra un Valsts speciālās izglītības
centra reorganizāciju un Valsts izglītības satura centra
izveidi"54 Valsts speciālās izglītības centrs
tika reorganizēts, un tā funkcijas pārņēma VISC.
Pārskata periodā norisinājās valsts pedagoģiski medicīniskās
komisijas sēdes, tika sagatavoti atzinumi par izglītības
programmām, sniegtas konsultācijas, izplatīti Eiropas Speciālās
izglītības attīstības aģentūras publicētie metodiskie materiāli,
sekmēta dalība starptautiskajos projektos, konferencēs, notika
sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, izstrādātas speciālās
pamatizglītības programmas un pedagogu profesionālās pilnveides
programmas.
Izmantojot ESF līdzfinansēta projekta atbalstu, Balvos,
Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rīgā un
Valmierā ir izveidoti iekļaujošas izglītības atbalsta centri,
kuri nodrošina pedagoģiski medicīniskās komisijas funkcijas.
Lai nodrošinātu izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām
atbilstošas mācību programmas, ir licencētas izglītības
programmas, kā arī sekmēta izglītojamo ar speciālām vajadzībām
integrēšana vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot katram
izglītojamajam atbilstošas mācību iespējas vai nu
vispārizglītojošo skolu vispārējās izglītības programmās,
vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības programmās,
vai speciālajās klasēs (vispārējās vidējās izglītības posmā
2012./2013.gadā mācījās 139 izglītojamie ar speciālām
vajadzībām).
8.attēls
Izmantojot IKT, izglītojamiem ar speciālām vajadzībām ir
iespēja saņemt no skolotājiem stundu konspektus drukātā veidā,
lietot mācību procesā individuālās IKT, piemēram, audio ierakstu
ierīces, digitālos mācību un pārbaudes materiālus (MS Word
formātā). Mācību procesā un pārbaudes darbos iespējams izmantot
balss sintezatoru, pielāgot teksta daudzumu vienā lappusē, mainīt
burtu lielumu un fona krāsas. Var izmantot runas sintezatoru vai
ekrānlasošās programmas (Latvijā izmanto ekrānlasošo JAWS
un ZoomText programmu) dzimtajā valodā un svešvalodās, lai
izglītojamie varētu noklausīties tekstu, ko paši nespēj izlasīt.
2009./2010.mācību gadā centralizētajos eksāmenos atbalsta
pasākumus izmantoja 30 izglītojamo ar speciālām vajadzībām,
2012./2013.gadā - 53. To izglītojamo ar speciālām vajadzībām
īpatsvars, kuri kārtoja valsts pārbaudes darbus, izmantojot
atbalsta pasākumus, 2008./2009.gadā bija 0,9% līdz 3,03%,
2012./2013.gadā bija 0,05%-3,46% (atkarībā no klases un mācību
priekšmeta).
Sniedzot atbalstu skolotājiem, ir īstenoti tālākizglītības
kursi, nodrošinot 2.kvalifikācijas ieguvi pedagogiem darbam ar
bērniem ar speciālām vajadzībām. Jau esošajā atbalsta sistēmā
integrēti asistenta pakalpojumi un palielināta speciālā pedagoga
loma izglītības iestādēs.
Veicinot darba un sadzīves prasmju apguvi izglītojamiem ar
speciālām vajadzībām, speciālās izglītības iestādēs īstenota 51
profesionālās izglītības programma.
Pārskata periodā, izmantojot 2007.-2013.gada plānošanas
perioda ERAF līdzfinansējumu, nodrošināta kabinetu un skolas
telpu renovācija 50 speciālās izglītības iestādēs un skolu telpu
pielāgošana 36 vispārējās izglītības iestādēs.
Turpmākās rīcības pamatjautājumi
EK pasūtītajā pētījumā par personām ar speciālām vajadzībām un
izglītību ES ir secināts, ka, kaut arī ir nepieciešams, lai
izglītības sistēmas reaģētu uz dažādību un nodrošinātu visu
iedzīvotāju sekmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā, bērni un
jaunieši ar speciālām vajadzībām ES tiek bieži ievietoti
nošķirtās izglītības iestādes vai arī vispārizglītojošās skolās,
kurās netiek nodrošināts atbilstošs pedagoģiskais
atbalsts.55
Ir pierādīts, ka tās personas ar speciālām vajadzībām, kuras
iegūst augstākās izglītības kvalifikāciju, darba tirgū joprojām
ir nelabvēlīgā situācijā (tām gan ir lielākas iespējas iegūt
darbu kā mazāk kvalificētām personām ar
invaliditāti.56 Ir jāturpina iekļaujošas izglītības
sistēmas attīstīšana, tajā skaitā personu ar speciālām vajadzībām
iekļaušana vispārējās izglītības sistēmā, - tā būs iespēja
turpināt izglītību. Latvijā netiek apkopoti dati par augstākajā
izglītībā integrētajām personām ar speciālām vajadzībām, ne visas
augstākās izglītības iestādes ir pielāgotas personām ar speciālām
vajadzībām. NAP 2020 ietver uzdevumu veicināt sociālās
atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju konkurētspēju un piekļuvi
darba tirgum, tādējādi nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju
pilnveidošanu un kompetenču paaugstināšanu, izglītības un sociālā
atbalsta pakalpojumu pieejamību.
Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu atbalstu personām ar
speciālām vajadzībām, ir svarīgi panākt, lai vispārējās
izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs strādā
pedagoga palīgi un atbalsta personāla speciālisti. Aktuāla ir
bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām saskarsmes prasmju,
socializēšanās un iekļaušanās sekmēšana, kā arī kompleksu
integrācijas pasākumu izstrāde un piedāvāšana, lai veicinātu
sabiedrības izpratni par šīs personu grupas ierobežojumiem un
vajadzībām.
Ņemot vērā pieaugošo izglītojamo ar speciālām vajadzībām
iekļaušanu vispārizglītojošās skolās, nozīmīga ir
vispārizglītojošo skolu un speciālo izglītības skolu pedagogu
sadarbība un zināšanu pārnese, tādējādi sekmējot izpratni par
personām ar speciālām vajadzībām.