Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam apstiprināšanu

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Atbalsta nodrošinājums

izglītojamiem no sociālā riska grupām

Sociālā nošķirtība ir viena no lielākajām problēmām, kuru

risina Eiropa. Sociālā riska grupu sociālās nošķirtības cēlonis

ir samazināta pieeja izglītībai. Lai nodrošinātu līdzsvarotu,

harmonisku un ilgtspējīgu attīstību, Eiropas valstīm un līdz ar

to arī Latvijai ir jānodrošina atbalsts izglītojamiem, kuri ir

pakļauti sociālajam riskam.

Sasniegtais

Līdz 2009.gadam Latvijā darbojās divas sociālās korekcijas

iestādes - "Naukšēni" un "Strautiņi".

Pārskata perioda sākumā izglītības programmu apguve tajās bija

nodrošināta 110 audzēkņiem. 2009.gada 16.novembrī IZM padotībā

esošo sociālās korekcijas izglītības iestādi

"Strautiņi" pievienoja sociālās korekcijas izglītības

iestādei "Naukšēni".

9.attēls

Sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni"

īsteno divas izglītības programmas. 2012.gadā sociālās korekcijas

izglītības iestādē "Naukšēni" bija 34 audzēkņi. Lai

uzlabotu profesionālās izglītības audzēkņu sociālos apstākļus, ir

nodrošināts, ka no valsts budžeta līdzekļiem profesionālās

izglītības iestādēs izglītojamie saņem stipendiju. Pārskata

perioda beigās šīs stipendijas apmērs bija līdz 14,2 EUR.

Kopš 2006.gada to ieslodzīto skaits, kuri ieslodzījumā apgūst

izglītību, ir vidēji pieaudzis par 21% (rezultatīvais rādītājs

15% ir pārsniegts).

2012./2013.mācību gadā pedagoģiskās korekcijas programmas

apguva 1833 izglītojamie.

Ir nodrošinātas izglītības iespējas bēgļu un patvēruma

meklētāju statusu ieguvušo un viesstrādnieku bērniem obligātās

izglītības ieguves vecumā: 2007.gadā - vienam patvēruma

meklētājam, 2008.gadā - pieciem patvēruma meklētājiem, 2009.gadā

- septiņiem patvēruma meklētājiem, 2010.gadā - astoņiem patvēruma

meklētājiem, un 2011.gada pirmajā pusgadā - septiņiem patvēruma

meklētājiem. 2011./2012.mācību gadā 10 nepilngadīgi patvēruma

meklētāji mācījās vispārējās izglītības iestādēs.

Ekonomiskā migrācija ir ietekmējusi to bērnu skaitu, kuri ir

reģistrēti Latvijā, bet nav reģistrēti nevienā izglītības

iestādē. 2011./2012.mācību gadā no visiem obligātajā izglītības

vecumā esošajiem bērniem 95,1% bērnu bija reģistrēti kādā

izglītības iestādē.

Uzlabojot pedagogu kompetences darbam ar dažādām mērķa

auditorijām (t.sk. darbam ar skolēniem ar speciālām vajadzībām,

ar personām brīvības atņemšanas vietās, bēgļiem, imigrantiem),

pedagogiem ir nodrošināti tālākizglītības kursi darbam ar

skolēniem ar speciālām vajadzībām, darbam pedagoģiskās korekcijas

klasēs, pedagoģijā, datorzinībās, izglītības programmu izveidē,

saskarsmē.

Turpmākās rīcības pamatjautājumi

Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir trešais lielākais

to bērnu vecumā līdz 17 gadiem īpatsvars, kuri ir nabadzības un

atstumtības riska grupā (Eurostat 2010.gada dati). Darbs

atbalsta nodrošināšanai sociālā riska izglītojamiem jāturpina.

NAP 2020 rīcības virzienā "Cienīgs darbs" ir

noteikts uzdevums "Uz resocializāciju vērstu pasākumu

īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu izcietušajiem to

integrācijai sabiedrībā un darba tirgū". Lai notiktu

ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū, ir jānodrošina

ieslodzīto izglītošana (NAP 2020 rīcības virzienā

noteiktais uzdevums "Sociālās atstumtības riskam pakļauto

iedzīvotāju un bezdarbnieku konkurētspējas un piekļuves darba

tirgum veicināšana, nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju

uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā

atbalsta (t.sk. pagaidu darba iespējas) pakalpojumu

pieejamību."). Lai veicinātu to cilvēku (t.sk. romu tautas

cilvēku), kuri ir pakļauti sociālās atstumtības riskam, piekļuvi

izglītībai un darba tirgum, ir jānodrošina, ka viņiem ir iespēja

saņemt atbalsta pasākumus izglītības ieguvei.